BauskasDzive.lv ARHĪVS

Palīdzēt atvērt acis

INGA MUIŽNIECE

2012. gada 22. februāris 00:00

52
Palīdzēt atvērt acis

Pirms sākat lasīt šo rakstu, uz brīdi cieši aizveriet acis! Piecelieties un ejiet, piemēram, līdz logam! Sajūtot gaismu, mēģiniet iedomāties, kā dzīvo cilvēki, kuriem šī nojausma par gaismu ir vienīgais, ko viņi spēj saredzēt.Strazdumuižas internātvidussko-lā Juglā mācās bērni, kuriem konstatēta stipra vājredzība vai redzes zudums. Cits ar šādu nelaimi piedzimis, citam redzi laupījusi slimība vai trauma. Šie bērni ir tādi paši kā citi viņu vecumā – kustīgi, jautri, zinātkāri, palaidnīgi. Jau vairāk nekā desmit gadu Laimdota Žirba ir Strazdumuižas internātvidusskolas direktores Ligitas Ģeidas vietniece audzināšanas un ārpusklases darbā. Tas nozīmē, ka viņa ne tikai pasniedz stundas, bet arī gādā par visu, ko audzēkņi dara pēc stundām un kā dzīvo internātā. Tāpēc Laimdotas darbdiena bieži vien ilgst līdz desmitiem vakarā, kamēr visiem ir palīdzēts izmācīties un doties pie miera. Februāra vidū, tāpat kā citās mācību iestādēs, arī Strazdumuižas internātvidusskolā bija projektu nedēļa. Varētu domāt, ka brīva laika vairāk. Tomēr skolas direktores vietniecei Laimdotai Žirbai ir grūti atrast kaut stundu netraucētai sarunai. Viņa skaidro: «Lai mūsu audzēkņi kaut kur aizietu, atnāktu, vajag vairāk laika nekā citiem bērniem. Viņi vienmēr ir jāpavada, viņiem jāpalīdz, jāatbalsta, jāsniedz daudz verbālas informācijas, lai neveidotos izkropļoti priekšstati par lietām. Tas ir laikietilpīgi.»Laimdotu gandrīz ik nedēļas nogali var sastapt Bauskā, jo viņa regulāri brauc apciemot vecākus. Laimdotas mamma Velta ilgus gadus strādājusi Bauskas 1. vidusskolā par pavāri, un viņas vadībā ne viens vien 60. un 70. gadu skolēns, dežurējot virtuvē, mizojis kartupeļus un mazgājis traukus. Kurā gadā pabeidzāt Bauskas 1. vidusskolu?– Esmu 1981. gada 11.a klases absolvente, mūsu audzinātāja bija Elza Lasmane. Ar klasesbiedriem satiekos klases salidojumos vai retumis tāpat vien nejauši Bauskā uz ielas. Mācījos vienā klasē ar Aiju Tēraudu, Aiju Zotovu, tagad Ušerovsku. Kā radās nodoms kļūt par pedagoģi? – Vēlējos studēt Juridiskajā fakultātē, bet dzimtas «nepareizās» vēstures dēļ, tāpat kā daudziem latviešiem, šī iespēja man tika liegta. Par šo vēlmi gan skaļi nerunāju, jo baidījos, ka man varētu liegt studēt vispār. Izvēlējos pedagoģiju kā alternatīvu variantu. Studēju neklātienē un strādāju skolā – 17 gadu biju internāta skolotāja, nu jau desmit esmu direktores vietniece audzināšanas un ārpusklases darbā. Vienīgā vieta Latvijā, kur varēju strādāt savā specialitātē, bija Strazdumuižas internātvidusskola.Strādāt šādā skolā tomēr ir citādāk nekā citās. Kas vajadzīgs vairāk? Specifiskas zināšanas speciālajā pedagoģijā? Lielāka pacietība? Iejūtība? Varbūt žēlums? – Sākumā emocionāli bija ļoti grūti, jo visu laiku gribējās daudz ko izdarīt skolēnu vietā, palīdzēt. Bet ar laiku iemācījos distancēties un skatīties uz lietām profesionāli. Jo aprūpe lielāka, jo bezpalīdzīgāks kļūst bērns. Tas ir jāapzinās gan vecākiem, gan pedagogiem. «Iemācītā bezpalīdzība» neļauj skolēniem izmantot savus resursus un sa-sniegt labus rezultātus ne mācībās, ne sociālajā jomā. Manā darbā tas ir ļoti būtiski. Labākais veids, kā attīstīt sociāli vēlamu uzvedību, ir nodrošināt to ar pozitīvu atbalstu. Janvārī skolā viesojās amerikāņu dramaturģe un aktrise no Mine-apolisas Leslija Ora ar izrādi «Roku rokā», kas veicina izpratni par cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Leslija Ora ir vājredzīga kopš dzimšanas un lugā cildina iespējas, ko sniedz invaliditāte, liekot skatītājiem apzināties pašiem savas maņas un sajūtas. Cilvēki izrādes telpā atrodas ar aizsietām acīm. Auditorija nokļūst neredzīgas un nedzirdīgas meitenes Helēnas un viņas vājredzīgās skolotājas Annas pasaulē. Cilvēkiem tiek izdalīti dažādi priekšmeti, lai tos sajustu, sataustītu un padotu tālāk. Lugas autore Leslija Ora atklāj aizraujošu stāstu, kura iedvesmas avots ir Helēnas un Annas vēstules un lekcijas. Vai darbs šajā skolā, ar šādiem bērniem ir mainījis kaut ko jūsu raksturā, attieksmē pret cilvēkiem? – Bieži satraucamies par to, kas nemaz nav tik svarīgs un, galvenais, nav tik nepieciešams, nenovērtējot to, kas ir dots. Bet dots mums īstenībā ir ļoti daudz. Tikai kalpošana savam statusam, sabiedrībā pieņemtajām normām neļauj mums to saskatīt. Mans darbs man to ļoti ātri iemācīja. Pilnībā mainījās vērtību sistēma un attieksme pret lietām.Strazdumuižas internātvidusskolas audzēkņi mēdz piedalīties dažādos labdarības pasākumos, viņi muzicē, sporto. Pastāstiet, lūdzu, par šo pieredzi! – Piedalīšanās dažādos ārpusskolas pasākumos, tai skaitā labdarības, māca mūsu skolēniem ne tikai no sabiedrības ņemt, bet arī pašiem kaut ko dot pretī, sociāli mijiedarboties ar līdzaudžiem, komunicēt. Mūsu bērni bieži monopolizē sarunu. Jo lielāka pieredzes un situāciju dažādība, jo attīstītāka saskarsme un sarunas spēja. Labas komunikācijas prasmes kopā ar sociāli pieņemamu uzvedību ļauj bērnos attīstīt pašapziņu un pārliecību par sevi.Skolā darbojas 11 interešu izglītības grupas: audzēkņi var attīstīt spējas četros mūzikas pulciņos, nodarboties ar džudo, mācīties vides izglītību, rokdarbus, skatuves runu, keramiku, baudīt mūzikas terapiju. Mums ir sensorā istaba, Baltā istaba. Var saņemt bezmaksas fizioterapeita pakalpojumus.Mācību un interešu izglītības darbā tiek izmantota speciāla metodika un speciāli palīglīdzekļi vielas apguvei. Lielākā daļa mācību palīglīdzekļu tiek pirkti Anglijā un Amerikas Savienotajās Valstīs.Mācību gada laikā audzēkņi dzīvo skolā. Vai visiem ir ģimenes, vecāki, citi tuvinieki, kuri apciemo, kur pavadīt vasaras brīvlaiku? Arī skolas laiks reiz beidzas. Ko dara audzēkņi, beidzot 12. klasi, kādas viņiem ir iespējas sākt patstāvīgu dzīvi? – Lielākajai daļai mūsu skolēnu ir abi vai viens no vecākiem. Bāreņi ārpus mācību laika dzīvo bērnunamos, tur arī pavada brīvlaikus. Pēc skolas beigšanas jaunieši cenšas apgūt kādu sev piemērotu profesiju vai arī studēt. Profesijas izvēli bieži nosaka tas, kāds ir redzes atlikums, jo tad vieglāk apgūt studiju programmu. Vairumā gadījumu tās ir humanitārās zinātnes. Profesiju apguves klasifikatorā pirmajā vietā ir masieris. Neredzīgiem absolventiem valsts maksā asistentam, kurš var palīdzēt iegūt izglītību. Bieži asistents ir kāds ģimenes loceklis.Kā jārīkojas vecākiem, kuru ģimenē ir bērni ar redzes pro-blēmām, lai iestātos Strazdumuižas internātvidusskolā? Vai šie bērni ir valsts aprūpē, vai par mācībām/dzīvi internātā, ikdienā vajadzīgo ir jāgādā? – Izglītošanos mūsu skolā, arī ēdināšanu un uzturēšanos internātā finansē valsts. Skolā uzņem audzēkņus ar Valsts pedagoģiski medicīniskās komisijas norīkojumu. Pirms tam no ģimenes ārsta jāsaņem izziņa par bērna vispārējo veselības stāvokli un slēdzienu no redzes centra ārsta – oftalmologa. Ja paredzama audzēkņa izglītošana atbilstīgi speciālās izglītības programmai ar garīgās attīstības traucējumiem vai izglītojamiem ar psihiskās attīstības aizturi un mācīšanās grūtībām, obligāti nepieciešami bērnu psihiatra un psihologa atzinumi (pilna psihodiagnostika).  LAIMDOTA ŽIRBADzimusi un skolojusies Bauskā, te dzīvo viņas vecāki.Liepājas Valsts pedagoģiskajā institūtā apgūta tiflopedagoģes specialitāte, Latvijā ir tikai daži šādi speciālisti. Latvijas Universitātē iegūts bakalaura un maģistra grāds psiholoģijā.Strādā Strazdumuižas internātvidusskolā-attīstības centrā par direktores vietnieci audzināšanas darbā. Brīvā laika prieks – ceļošana.   UZZIŅAITiflopedagoģija – (no grieķu val. «typhlos» – ‘neredzīgs’) speciālās pedagoģijas nozare, kas risina vājredzīgu un neredzīgu bērnu mācīšanas un audzināšanas problēmas.Strazdumuižas internātvidusskola-attīstības centrs ir vienīgā mācību iestāde valstī, kur vājredzīgiem un neredzīgiem bērniem un jauniešiem nodrošina redzes īpatnībām pielāgotu mācību procesu. 2011./2012. mācību gadā skolā-attīstības centrā mācās 118 skolēnu. Skolā ir bibliotēka, kopš 1997. gada arī speciālām vajadzībām aprīkota datorklase. Sagatavošanas klasē uzņem bērnus no sešu gadu vecuma. Beidzot skolas 12. klasi, audzēkņi saņem atestātu par vidējo izglītību. Atkarībā no katra spējām un vēlēšanās, var turpināt izglītību vidējās profesionālās un augstākajās mācību iestādēs. Strazdumuižā ir eksternāts, kas dod iespēju iegūt pamata un vidējo izglītību jebkura vecuma cilvēkiem, ja tas iepriekš nav bijis iespējams kādas redzes problēmas dēļ.