Dvēselei lūgšanas, miesai veselīgāks uzturs

2012. gada 24. februāris 00:00

Pirms Lieldienām 40 dienu gavēņa laiks.Pirms Lieldienām kristieši mēdz ievērot 40 dienu ilgu gavēni. Katoļi un luterāņi Lieldienas šogad svinēs 8. aprīlī (2013. gadā 31. martā). Savukārt pareizticīgo Lieldienas šogad būs 15. aprīlī (nākamgad vēlāk kā jebkad – 5. maijā.) Atsakās no gaļasLuterāņiem gavēnis nav obligāts. Arī reti kuram katolim ir kādas īpašas gavēņa ēdienu receptes, jo pamatnoteikums ir atteikšanās no gaļas ēdieniem, našķiem vai kā cita, kas ļoti garšo, šādi parādot, ka spēj ierobežot savas vēlēšanās. «Radikālākie» gavēņa laikā atsakās arī no piena produktiem, tos lieto ļoti reti vai nemaz. Lielajā piektdienā daudzi iztiek tikai ar maizi un ūdeni, stāsta katoļticīgā baušķeniece Sandra Kļaviņa. Gavēni drīkst neattiecināt uz augošiem bērniem, veciem, slimiem cilvēkiem. Tomēr tieši vecākā paaudze gavēni cenšas ievērot, novērojusi Sandra, bet jaunie uzskata, ka nevis ierobežojumi ēdienā atver debesis, bet gan attiecības ar Dievu, dvēseles stāvoklis. Ja gavēnis tam palīdz, tad ir atzīstams un lietojams, atsakoties no formālisma, uzskata Sandra Kļaviņa.Spēcīgāki noteikumi gavēņa ievērošanā ir pareizticīgajiem. Visu gavēni nedrīkst smēķēt un lietot alkoholiskos dzērienus. Klosteros no ēdienkartes visu gavēņa laiku, pusotru mēnesi, izslēdz dzīvnieku izcelsmes produktus – gaļu, zivis, olas, majonēzi, arī baltmaizi, smalkmaizītes, konfektes. Pirmdien, trešdien, piektdien atļauti ūdens, maize, augļi, dārzeņi, kompots. Otrdien, ceturtdien gatavo vārītus dārzeņus vai putras bez taukvielu piedevām. Sestdien un svētdien ēdienus drīkst gatavot ar eļļu.Ierobežot iegribas Baušķeniece Irina Vasiļjeva ir pareizticīgā un Lielo gavēni pirms Lieldienām ievēro gadus divdesmit. Šogad tas sāksies 27. februārī. Taču pirms tam šonedēļ saskaņā ar slāvu tautu tradīcijām nosvin Masļeņicu – cepot un ēdot bliņas (plānās pankūkas), dzerot tēju no patvāra, dejojot un dziedot, lai priecātos par to, ka ziemu drīz nomainīs pavasaris. Tieši pirms Lielā gavēņa sākuma ir piedošanas svētdiena, kad cilvēki iet cits pie cita ciemos, izrunā un atrisina pārpratumus, cenšas savstarpēji sakārtot attiecības.Lielais gavēnis Irinai Vasiļjevai nav milzīgs pārbaudījums, jo atbilstīgi savai veselībai viņa augu gadu cenšas sevi ierobežot ēdienā pirmdienās un trešdienās: «Tā mēs attīstām savu gribu, norūdām raksturu, pārvaram iegribas, atsakāmies no kaitīgajiem ieradumiem. Kas tad ir gavēnis? Tāpat kā gars jāsagatavo svētkiem, tā arī miesa, ķermenis, organisms ir jāattīra no sārņiem. Taču bez lūgšanām, bez ticības darba sevī gavēšanai vien neredzu jēgu. Ik reizi, kad Ciešanu nedēļā gavēnis beidzas un pienāk Lieldienas, jūtos laimīga. Esmu veikusi lielu darbu sev aiz mīlestības pret Dievu.»Justies viegliGavētāji ēd dārzeņus, augļus – svaigus, žāvētus, skābētus, sālītus –, sausiņus, dzer tēju, lieto sēnes, riekstus, rupjmaizi, miežu, kviešu putraimus, grūbas, griķus, auzu pārslas, ūdenī vārītus ķīseļus un putras. Zivi gavēņa beigās drīkst baudīt Pūpolsvētdienā, bet pēc tās pareizticīgajiem vēl seko Ciešanu nedēļa ar ļoti stingru gavēni. Irina Vasiļjeva sev vāra putraimu un pārslu putras, sakņu, zirņu, sēņu, pupiņu zupas un sautējumus. Reizēm gatavo zivis, makaronus ar sautētu dārzeņu piedevu, dārzeņu, sēņu vai zivju soļanku. Viņa gavēņa laikā neierobežo augu eļļas lietošanu, jo tā nodrošina ne tikai organismam nepieciešamās taukvielas, bet arī vitamīnus un aminoskābes.Ēdienreižu starplaikos Irina aplej gabaliņu lauru lapas ar karstu ūdeni un dzer kā tēju bez cukura. Ja vēl piekož kādu sausiņu vai sausbaranciņu – lieliski! Saldēdienam izmanto riekstus, žāvētus augļus, vāra ķīseļus, morsu. Tas ir īstais laiks, kad lietot saldētās vai kaltētās ogas. Piramīdas pamatsGaršas uzlabošanai gavēņa laikā zupām burkānus un sīpolus viegli apcep uz sausas pannas, tad pievieno tomātu pastu vai kečupu. Borščam vai kāpostu zupai var pielikt papriku. Viras iebiezina, pievienojot grūbas, rīsus, auzu pārslas, putraimus.Viens no galvenajiem ēdieniem pareizticīgajiem gavēņa laikā ir kartupeļi. Var lietot konservētus zaļos zirnīšus, pupiņas, kukurūzu ar dažādām mērcēm.Veseliem cilvēkiem regulāri ieturēts kaut neliels gavēnis noder organisma attīrīšanai. Taču nesen piedzīvotajās sala dienās ne viens vien atzinās, ka ēst gribas tieši treknu un stipru, piemēram, rupjmaizi ar speķi vai pat taukiem, piekožot sīpolus, ķiplokus. Tam iebilst Natālija Provornaja, misijas «Dzīvības ēdiens» menedžere, sakot, ka sīpoli un ķiploki veicinot egoismu. Tam varētu arī piekrist, jo cilvēkam, kurš saēdies minētos garšaugus, citi negribēs līdzās atrasties. Taču būtiskākais ir kas cits – Natālija Provornaja dzīvo pēc ajurvēdas principiem, abi ar vīru ir veģetārieši jau 20 gadu. Tas ļāvis pārliecināties, ka nevis gaļa, bet tieši graudaugu ēdieni silda labāk, jo ir sātīgi, bet neapgrūtina gremošanas traktu ar šlakvielām. RECEPTESNo auzu pārslām: kotletes Divas glāzes ātri vārāmo auzu pārslu, divas ēdamkarotes mannas, 300 ml piena, divas olas, sāls, garšvielas, sīpoli, ķiploks, eļļa cepšanai.Auzu pārslas sajauc ar mannu, sāli un garšvielām. Pielej uzkarsētu pienu, samaisa, atstāj uz 20 minūtēm, lai uzbriest. Piesit un iemaisa olas, masa gatava. Ar karoti ņem piciņas, cep eļļā kā kotletes. Varianti – glāzi auzu pārslu pārlej ar verdošu ūdeni, sarīvē svaigu kartupeli (apmēram vienu glāzi), samīca, pieber mazliet sāls. Ar karoti liek uz pannas, cep sakarsētā eļļā.100 g auzu pārslu, ola, sīpols, pāris ķiploka daiviņu, sāls, pipari, eļļa cepšanai. Auzu pārslas aplej ar ūdeni – tā, lai nosedz pārslas. Vislabāk to izdarīt iepriekšējā vakarā. Ja viss ūdens pārslās nav iesūcies, to nolej. Pieliek sasmalcinātus, eļļā apceptus sīpolus un ķiplokus, sāli, piparus un olu. Masu samaisa. Uz sakarsētas pannas eļļā kotletes cep zeltainas. Pasniedz ar dārzeņu un lapu salātiem. Suitu auzu ķīselis – ķīsene 1 kg auzu pārslu kafijas dzirnaviņās samaļ miltos, var vārīt arī no smalkajām auzu pārslām. Auzu miltus vai pārslas iepriekšējā dienā māla podā vai bļodā pārlej ar ūdeni. Pievieno dažas rupjmaizes garozas, kas veicina ieskābšanu, noliek siltā vietā uz diennakti ieskābt. Notecina caur sietiņu, biezumus ar rokām labi nospiež. Lej katliņā, uz lēnas uguns uzvāra, pievieno sāli, maisot karsē, līdz šķidrums sāk sabiezēt. Tad laiciņu iztur uz plīts malas, ļaujot sabiezēt. Smeļ šķīvjos un pasniedz galdā, nedaudz padzisušu. Ārpus gavēņa laika liek vidū speķa un sīpolu mērces actiņu vai arī pārkaisa ar cukuru, medu, brūkleņu ievārījumu. Klāt piedzer aukstu pienu. Skirla, ēdiens īru gaumēPiecām porcijām: 200 g smalku auzu pārslu, viens sīpols, 200 g sviesta vai eļļa pēc vajadzības, tējkarote kaltēta timiāna, sāls un pipari pēc garšas. Mērcei: divi sīpoli, 25 g sviesta vai eļļa, 500 g jebkuras maltās gaļas, puslitrā ūdens ievāra vienu buljona kubiņu. Ēdienu gatavojot, notīra sīpolu, sagriež pusgredzenos. Lielā pannā taukvielā ātri apcep sīpolus, pievieno auzu pārslas, timiānu, sāli un piparus, pastāvīgi maisot karsē vēl piecas minūtes. Maisījumu liek dziļajā šķīvī un pārlej ar mērci. To gatavo tā: sīpolus notīra, smalki sagriež, apcep uz pannas sakarsētā taukvielā četras minūtes, palielina uguni, pieliek gaļu, gatavo vēl astoņas minūtes, pastāvīgi maisot. Pielej buljonu, pievieno sāli, piparus un sautē bez vāka uz lēnas uguns pusstundu, ik pa brīdim pamaisot. Mērce 100 g maltu auzu pārslu, 250 g tomātu, 70 ml saldā krējuma, 35 g olīveļļas, trīs ēdamkarotes cukura, līdz tējkarotei sāls, pustējkarote maltu melno piparu, parastās krievu sinepes.Tomātus nomazgā, sablendē. Samaisa ar eļļu, saldo krējumu un garš-vielām. Sablendē visu viendabīgā masā (jākuļ vismaz 3 – 5 minūtes). Šāda mērce labi garšo ar grilētiem dārzeņiem, zivju un dārzeņu kotletēm, ceptiem kartupeļiem, svaigiem dārzeņiem.No rīsiem: apelsīnu biezputraČetrām porcijām vajag 200 g apaļgraudu rīsu, 600 ml piena, ēdamkaroti medus, 150 g žāvēto aprikožu, vienu lielu apelsīnu, no kura izspiež sulu un izmanto arī miziņu, četras ēdamkarotes krējuma.Rīsus noskalo. Kastrolī vispirms uzvāra pienu, tajā ieber rīsus, vāra piecas minūtes, uzliek vāku un tālāk uz lēnas uguns vāra piecpadsmit minūtes. Noņem no uguns, noliek siltā vietā, lai putra turpina briest. Aprikozes nomazgā, rupji sagriež gabaliņos. Katliņā samaisa medu ar apelsīnu sulu, uz lēnas uguns silda, kamēr medus izkusis, pieliek aprikožu gabaliņus, samaisa un gatavo vēl trīs minūtes. Aprikozes pievieno rīsiem kopā ar sīrupu, 1 ēdamkaroti apelsīnu miziņu un krējumu. Visu kopā samaisa un pasniedz galdā.No kartupeļiem: piena un klimpu zupa Nomizo, noskalo, sarīvē vienu kilogramu kartupeļu. Masu lej uz salocītas divkārtējas marles un cieši nospiež. Nospiesto masu izliek bļodā, pievieno sāli, vienmērīgi samīca. Mīklas piciņas plaukstās saveļ apaļās vai garenās bumbiņās, ko liek lēzenā traukā. Ūdeni katliņā uzvāra, pievieno nedaudz sāls un saliek kartupeļu masas bumbiņas, ar kausiņu lēnām pacilājot. Kad klimpas gatavas, pievieno pienu, uzkarsē līdz vārīšanās temperatūrai. Liek plīts malā un ļauj brītiņu nogatavoties. Ja principi atļauj, pieliek sviestu.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Dvēselei lūgšanas, miesai veselīgāks uzturs

Kategorijas