Komentāri: sabiedrības aktivitāte

2012. gada 24. februāris 00:00

Parakstu vākšanas kampaņas kā pilsoniskās sabiedrības veidošanās izpausme. Kāda tām jēga, to novērtējums?Jautājumi jādiferencē AGITA HAUKA, Iecavas sieviešu kluba «Liepas» un Latvijas Zemnieku federācijas vadītāja:Parakstu vākšana ir efektīva, lai visa sabiedrība īsā laikā paustu viedokli par kādu sasāpējušu jautājumu, kas līdz tam nav pamanīts vai ignorēts. Taču būtu jāskatās, kādiem jautājumiem parakstus vāc. Ja tie ir labdabīgi un visai sabiedrībai vajadzīgi, kalpo valsts un sabiedrības attīstībai, tad paraksti ir jāvāc un jautājums jāvirza tālāk. Ja tie ir graujoši, nez vai tie vispār būtu jāatļauj. Sakarā ar krievu valodas kā otras valsts valodas referendumu jau redzējām, kā viens nepilsonis uztaisa traci, iztērē mūsu kopīgo naudu – un kāds no tā labums!? Jautājumi būtu jādiferencē jau likumdošanā.Zemnieku sabiedriskās organizācijas visu laiku aktīvi darbojas lauku politikas veidošanā. Mēs nemitīgi strādājam ar dažādiem zemnieku interešu jautājumiem, tāpēc nav vajadzības steidzīgi vākt parakstus, jo sarunas ar institūcijām notiek nepārtraukti. Te nebūtu gluži jāvāc paraksti, bet, piemēram, jāiet ielās, jāraksta vēstules uz Eiropas Parlamentu un Komisiju, valdību, Zemkopības ministriju.Protestēs vēl GŪRIJS BULLE, BAUSKAS NOVADA uzņēmējs:Bauskas slimnīcas aizstāvībai 2009. gada vasarā savācām ap 12 000 iedzīvotāju parakstu. Diemžēl beigu posmā ļaužu gribas apliecinājums Valsts prezidentam tika iesniegts «klusi». Kad kaut ko tādu dara, jāsauc televīzija, radio un prese, tad ir vairāk cerību, ka mērķi izdosies panākt. Par sliktu mūsu interesēm tajā laikā notika veselības ministru maiņa, un ministre Baiba Rozentāle pateica, ka nav saņēmusi materiālus.Latvijā bieži neuzklausa iedzīvotāju viedokli. Piemēram, piketa rīkošana jāpieteic pašvaldībai desmit dienu iepriekš, vietējā vara var atteikt. Bauskas novada domes deputāti 2010. gada nogalē neapstiprināja saistošos noteikumus par ģenētiski modificēto kultūraugu (ĢMO) audzēšanas aizliegumu, kaut gan pirms tam notika sabiedriskā apspriešana, kā arī anketēšana. No 289 saņemtajām anketām 259 bija pausts atbalsts ĢMO aizliegumam. Tā kā aptauja parādīja sabiedrības daļas viedokli, vietējās varas atbildīgie speciālisti sagatavoja lēmuma projektu par ĢMO kultūraugu audzēšanas aizliegumu. Tomēr tautas kalpi neņēma vērā tautas viedokli. Iepriekš aprakstīto gadījumu dēļ pašlaik ir ļoti grūti piesaistīt cilvēkus politikai vai sabiedriskajām organizācijām. Viņi netic, ka kaut ko var panākt. Tomēr paraksti ir jāvāc, un mēs to darīsim vēl un vēl. Esmu tādā «jaunības» posmā, ka vairs nevaru aizbraukt uz ārzemēm. Jādzīvo šeit, un es gribu dzīvot sakārtotā valstī. Bija jānobalso pusei KRISTĪNE BĒRZIŅA, Centrālās vēlēšanu komisijas Informācijas nodaļas vadītāja:Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas ir notikušas desmit parakstu vākšanas. Trijos gadījumos – 2008. gadā un 2011. gadā divas reizes – vēlētāji ir rosinājuši izmaiņas Satversmē. No desmit parakstu vākšanām rezultatīvas jeb tādas, kurās ir izdevies gūt vairāk nekā vienu desmito daļu balsstiesīgo vēlētāju atbalsta, bijušas septiņas parakstu vākšanas. No sešām parakstu vākšanām, kas ir notikušas par likumu ierosināšanu, rezultatīvas ir bijušas četras parakstu vākšanas. Turklāt trijos gadījumos pēc likumprojekta iesniegšanas izskatīšanai parlamentā tas vēlētāju iesniegtos likumprojektus nav atbalstījis, tāpēc vēlāk ir notikušas arī tautas nobalsošanas. Kopā no desmit parakstu vākšanām tautas nobalsošana pēc tam ir notikusi sešos gadījumos. Četras reizes netika savākts nepieciešamais kvorums. Rezultatīva bija 1998. gada tautas nobalsošana par likuma «Grozījumi Pilsonības likumā» atcel-šanu, kas notika vienlaikus ar 7. Saeimas vēlēšanām. Referendumā piedalījās nepieciešamais skaits vēlētāju, vairākums nobalsoja pret likuma atcelšanu. 2012. gada tautas nobalsošanā par likumprojekta «Grozījumi LR Satversmē» pieņemšanu, kas paredzēja noteikt krievu valodai otras valsts valodas statusu, grozījumi Satversmē tautas nobalsošanā netika pieņemti, jo par grozījumu pieņemšanu jānobalso pusei no visiem balsstiesīgajiem pilsoņiem.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Komentāri: sabiedrības aktivitāte

Kategorijas