Ciemos pie drauga un sniegpulkstenītēm

2012. gada 2. marts 00:00

30 gadu jubileju svin Kristīne Kuzma.Atšķirībā no Latvijas, kur tikai nesen sācis kust sniegs, Dānijā jau atnācis pavasaris. Tieši tur savu dzimšanas dienu pavada Vecumnieku novada Misas iedzīvotāja Kristīne Kuzma. «Šogad nolēmu aizlaisties no ziemas un izbaudīt to dzimšanas dienas izjūtu, kāda bija agrāk, kad 4. martā ziedēja sniegpulkstenītes. Pašlaik baudu divas savas vājības – jūru un pavasari. Parādās pirmie pumpuriņi, un pavasara ziediņi mūs priecē ar savu trauslumu un košumu. Vienīgi mazliet skumji, ka dēliņš nevar būt šeit,» tā jubilāre.Kā jau lielai daļai latviešu, arī Kristīnes ģimenē ir kāds ārzemēs strādājošais. Tas ir dzīvesbiedrs, kuru iznāk sastapt reizi divos mēnešos. «Skumji, bet tāda pašreiz ir situācija, un ar to ir jāsamierinās. Jābauda brīži, kad esam kopā, un jācer, ka vēlāk būs labāk.» Brālēns kā brālisJubilāre atklāj, ka ir izaugusi Beibežu ciemā, savulaik dzīvojusi arī Rīgā, Jelgavā un Bauskā, taču vienmēr kaut kas ir mudinājis atgriezties dzimtajā Vecumnieku pusē.Kristīne ģimenē bijusi vienīgais bērns, taču viņa uzaugusi kopā ar brālēnu, kas esot tikpat kā vecākais brālis. Viņam nu sava ģimene. «Mammīte ir viņsaulē. Viens no maniem tuvākajiem un svarīgākajiem cilvēkiem ir tētis. Valda padomi vienmēr nāk īstajā laikā un vietā. Vēlos pateikties viņam par izturību, mīlestību un pacietību. Arī viņa dzīvesbiedre Spodra, mīļi saukta par omi, ir palīdzīga un saprotoša,» stāsta Kristīne.Maza būdama, vēlējusies kļūt par šuvēju, taču, mācoties Misas vidusskolā, sapratusi, ka grib būt friziere. Tas gan līdz šim nav izdevies, bet kaut kad nākotnē jubilāre cer šo sapni piepildīt. Pēc skolas beigšanas apgūta viesmīļa un bārmeņa profesija, bet jubilāre šajā jomā tā arī nav strādājusi: «Ilgu laiku nostrādāju tirdzniecībā, biju gan pārdevēja, gan veikala vadītāja. Sākumā Rīgā, pēc tam Bauskā.»Apgūst jaunas prasmes«2009. gada janvārī atlidoja stārķis un atnesa man manu mīļo dēliņu Aleksu. Visas rūpes un laiks bija veltīts viņa audzināšanai, tad darba gaitas tika pārtrauktas. Kad «susurs» paaugās un sāka iet bērnudārzā, pieņēmu izaicinājumu un sāku strādāt konditorejā,» atmiņās kavējas Kristīne. Šajā nozarē gan viņai viss bijis jāapgūst no nulles: «Mācījos, eksperimentēju un centos, lai cilvēkiem būtu prieks, baudot gardumus. Brīvdienās lutināju arī mājiniekus.» Šajā darba vietā nostrādājusi gadu. Pašlaik roku iemēģinot floristikā. «Esmu priecīga, ka ir iespēja atkal mācīties ko jaunu un tik aizraujošu. Tā ir skaista nodarbe. Kurai gan sievietei nepatīk ziedi?!» teic Kristīne.Ar patīkamām lietiņām viņa cenšoties nodarbināt sevi arī brīvajā laikā: «Vēl joprojām laiku pa laikam izmēģinu jaunas gardumu receptes, patīk šo to uzadīt, bet neko lielu – kādu cimdu pāri dēliņam vai kādam citam paziņu bērnam. Un, protams, ziedi un pušķi. Tos darinu gan no dzīvajām puķēm, gan no konfektēm, kas pašreiz ir ļoti modē.»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Ciemos pie drauga un sniegpulkstenītēm

Kategorijas