Baiļu un spriedzes spēlītes

Vecumnieku novada Valles vidusskolas 9. klases daži audzēkņi pagājušajā nedēļā uz skolu izsauca Latvijas Neatkarīgās televīzijas (LNT) raidījuma «Tautas balss» filmēšanas grupu. Televīzijas sižets atgādināja steigā sabrūvētu kokteili ar nosaukumu «Četri vienā». Devītklasnieki sūdzējās par zādzībām skolas garderobē, konfliktu ar vēstures skolotāju, iestādes direktora vienaldzību, savu tiesību ierobežojumiem.Vēlme visus sapurināt Pirms brauciena uz Valles vidusskolu 6. martā «Bauskas Dzīve» divreiz noskatījās LNT arhīva ierakstu, tomēr problēmas kodolu neizdevās atšifrēt. «Mēs gribējām viņiem visiem sadot, lai sapurinās un beidzot kaut ko sāk darīt,» sarunā vaļsirdīgi atzīst viena no idejas autorēm Elīna. Viņa un klasesbiedrene Kristīne ir divu 9. klases zēnu – Ilmāra un Elvja – «atbalsta grupa». Elīna ir Ilmāra māsa.Elīnu izbrīna jautājums, kādēļ jaunieši nemēģināja par problēmām informēt Vecumnieku novada domi, ja reiz kontakti ar skolas vadību izrādījās nesekmīgi. «Mēs nezinājām, ka mūsu skolai ir kaut kāda saistība ar Vecumnieku pašvaldību,» viņa atbild.Šī gada pirmajos mēnešos Vecumnieku novada domes amatpersonas un deputāti skolu ir apmeklējuši vairākkārt. Viņi ir informēti par sarežģījumiem.Klasē viens pats Par Valles vidusskolas audzēkni Elvis kļuva tikai šajā mācību gadā, jo pērn skolēnu trūkuma dēļ tika slēgta Vecumnieku novada Kurmenes pamatskola. Tolaik audzēkņu skaits izglītības iestādē nedaudz pārsniedza 20. Uz «Bauskas Dzīves» lūgumu salīdzināt savu pirmo izglītības iestādi ar Valles vidusskolu jaunietis atbild: «Kurmenes skolā savā klasē es biju viens. Cik ilgi – neatceros, bet vairākus gadus noteikti. Protams, ka stundas notika apvienotajās klasēs, bet tik un tā biju viens.»Pārnākot uz Valles vidusskolas 9. klasi, Elvim bija neizsakāms prieks sastapt novadnieku Ilmāru un citus bērnības draugus. Tā izveidojās saliedētā četrotne. Pret zagļiem Elīna, Kristīne, Elvis un Ilmārs, gluži tāpat kā citi skolasbiedri, ir sašutuši par zādzībām skolas garderobē, kas ir caurstaigājama telpa bez atsevišķiem skapīšiem. Zagšana kļuva teju vai par sērgu šī gada pirmajos mēnešos. Beidzot problēma ir daļēji atrisināta.Stāsta Valles vidusskolas direktors Česlavs Batņa: «Zādzības sākās vēl 2011. gada nogalē. Pirms divām nedēļām iegādājāmies novērošanas kameras, uzaicinājām palīgā mūsu skolas informātikas pasniedzēju Agri Rāgu, kurš sistēmu instalēja. Monitorā, kas atrodas manas vietnieces kabinetā, garderobe ir redzama kā uz delnas. Uzstādījām arī astoņas kameras skolas teritorijā. Izstrādājām apkopēju un skolotāju dežūru grafiku. Mācību laikā skolas ģērbtuvē savā postenī atrodas dežūrapkopēja, bet atbildīgie skolotāji uzrauga gaiteņus. No 1. februāra drošības dēļ tika slēgtas skolas centrālās ieejas durvis, izmantojam tikai ieeju no iekšējā pagalma.»Novērošanas sistēma darbojas nevainojami, 6. martā pārliecinājās arī «Bauskas Dzīve».Aizliegts izpaust faktus Česlavs Batņa Valles vidusskolu vada divus gadus. Tādu zādzību uzplūdu kā šoziem viņš agrāk nav piedzīvojis. Direktora elektronisko dokumentu mape ir pārpildīta ar krietnu žūksni: apzagto bērnu vecāku iesniegumi, sarakste ar Vecumnieku novada domes un pagastu kārtībniekiem, novada bāriņtiesu, iestāžu atzinumi. Procesā ir iesaistīts gan Valles pagasta kārtības pārraudzītājs Edijs Asmanovičs, gan viņa kolēģi no Bārbeles un Taurkalnes.Lielākā daļa zādzību ir atklāta, un savas mantas bijušie īpašnieki – skolēni – ir saņēmuši atpakaļ. Pat dārgu smaržu pudelīti, par mēteļiem nemaz nerunājot. Edijs Asmanovičs nedrīkst publiskot neviena nepilngadīgā sērijveida zagļa uzvārdu, jo tas ir Bērnu tiesību aizsardzības likuma un citu reglamentējošu dokumentu prasību klajš pārkāpums.Valles vidusskolas direktora vietniece Gunta Kupčiuna uzskata: «Mūslaiku skolotājam ir aizsieta mute, savažotas rokas un pats nogāzts gar zemi. Skolotāji Latvijā ir pilnīgi beztiesiski. Mēs nevaram izmantot nevienu metodi, lai varētu stāties pretī skolēnu ļaunprātībām. Mums vienkārši jāsēž un jāklusē, jo citādi paši nokļūsim apsūdzēto lomā.»Par zādzībām skolā ir satriekta arī 9. klases četrotne, jo vairāk tāpēc, ka Kristīne vienvakar palika bez mēteļa. Novada kārtībnieks pēc dažām dienām to atveda, taču Kristīne uzskata, ka skolas direktors nav rīkojies pietiekami operatīvi. Pašpārvaldes argumenti Atsevišķu sarunu «Bauskas Dzīve» risināja ar Valles vidusskolas skolēnu pašpārvaldes vadītāju, 12. klases skolnieci Liānu Kļaviņu, un nodibinājuma dalībniekiem Katrīnu Kalnaraupu, Miku Vitkovski, Olgu Domatrovu, Ingrīdu Šahnovu, Sabīni Sokolovsku, Lauru Strupu un Artūru Zenteli. Pašpārvaldē darbojas 9. – 12. klases audzēkņi.Situāciju skolā raksturo Liāna Kļaviņa: «Mūs neapmierina metodes, ar kādām daži 9. klases audzēkņi mēģināja kārtot skolas iekšējos jautājumus. Mēs 2. martā nosūtījām vēstuli «Tautas balsij» ar vidusskolēnu vairākuma parakstiem. Daži devītklasnieki savas nedienas cerēja atrisināt ar televīzijas starpniecību, sevi pozicionējot kā nevainīgus cietējus, bet tieši viņi dara neciešamu skolas dzīvi. Visiem Valles vidusskolas audzēkņiem ir zināms, ka skolēnu pašpārvaldē ikviens var iesniegt jebkuru sūdzību. Mēs esam starpnieki, kam ir piešķirtas tiesības šo ziņu nodot skolas vadībai un pieprasīt rīcību. Mēs zinām, ka konfliktus apzināti provocē divi zēni. Tā ir nekaunīga visatļautība.»Uzmanības deficīts Sarunā ar pašpārvaldes pārstāvjiem «Bauskas Dzīve» centās noskaidrot iemeslus, kādēļ zēnu protesti izpaužas tik nelāgi. Atbild Katrīna Kalnaraupa: «Tas ir uzmanības deficīts, kura iemesls, šķiet, jāmeklē zēnu ģimenēs. Mans mazais brālēns, kurš mācās sākumskolas klasē, ir Elvja un Ilmāra «spēlīšu» upuris. Viņš ir iebiedēts. Jūtu, ka lielie puiši paši neapzinās savu problēmu. Cilvēks spēj mainīt attieksmi pret citiem tad, ja saprot pats sevi. Manuprāt, zēniem varētu palīdzēt psihologs.»Miks Vitkovskis, Ingrīda Šahnova un Artūrs Zentelis kategoriski noraida devītklasnieku grupas izvirzītās apsūdzības pret skolas direktoru: «Var sēdēt, kritizēt, neko nedarīt un visu laiku meklēt vainīgos. Direktors mūsu skolā cenšas ieviest lojālāku, jauniešiem atvērtāku stilu, par ko esam priecīgi.»Laura Strupa, 12. klases skolniece, rezumē: «Esmu apbēdināta. Mēs, vairākums audzēkņu, vasarā stāsimies Latvijas Universitātē. Pieļauju, ka uzņemšanas komisija mani nopētīs un visžēlīgi piebildīs: nu jā, jūs no tās Valles vidusskolas, kur zog, ierobežo bērnu tiesības un direktors neliekas ne zinis par skolēnu dzīvi.» VIEDOKĻIJĀNIS KALNIŅŠ, Vecumnieku novada domes priekšsēdētāja vietnieks:– Dome par problēmām ir informēta jau krietnu laiku. Pašvaldība nolēma no šī gada marta līdz 31. maijam nodrošināt atbalsta personālu. Vienu reizi nedēļā Valles vidusskolā strādā domes sociālā dienesta divi sociālie psihologi. Situācija izgaismo ļoti nopietnu un pat bīstamu lietu. Tas ir socializācijas trūkums mazajās lauku skolās. Iedomājieties zēnu, kurš gadu gadiem savā klasē ir viens! Viņam nav ne drauga, ne sarunu biedra, ne meitenes, kurā iemīlēties! Piepeši puisis nokļūst citā skolā un klasē, kur viņam vispār nepievērš uzmanību. Neapzināti rodas vēlme izcelties, tikt pamanītam labā vai sliktā nozīmē, lai tikai atbrīvotos no biedējošās izjūtas: manis vispār nav.GUNA STIKUTE, Valles vidusskolas 9. klases audzēkņa Kristapa mamma:– Es un vīrs jūtamies nelaimīgi, bet it kā samierinājušies. Esam rīdzinieki, kuri pirms 20 gadiem skolā psiholoģisku teroru nepiedzīvoja. Esmu tik apmulsusi, ka reizēm sāku šaubīties arī par sevi. Mans dēls un klasesbiedri ir cietuši no divu zēnu emocionālas vardarbības. Skolā valda liela spriedze. Pašlaik situācijas upuri ir bērni un vecāki, tiek traucēts mācību process. Es domāju, ka uzvedības problēmu risināšanā ir jāiesaistās speciālistiem.INGA ZVILNA, 9. klases audzinātāja:– Man ir 35 gadi, un es pārstāvu liberālo, nevis autoritāro pedagoģijas virzienu. Līdz šim 9. klasē nopietnu uzvedības problēmu nebija. Tās sasinājās šogad. Situācija nešķiet tik dramatiska, ja sarunājos ar katru jaunieti individuāli. Arī manī problēmpuikas ieklausās. Zinu abu zēnu ģimeņu materiālo situāciju. Elvis un Ilmārs ir paēduši, labi apģērbti, bet viņu emocionālā diskomforta dziļākos iemeslus nav izdevies atklāt. Man šķiet, ka mūsu laika pusaudži ir kļuvuši par sabiedrības morālās krīzes upuriem. Situācija skolā ir pārbaudījums visam personālam un audzēkņiem. Devītklasnieku vecāku interese par savu bērnu skolas gaitām ir niecīga. Sanāksmēs un vecāku dienās ierodas tikai divi vai trīs tēvi un mammas.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»