Godbijībā kalpo pie altāra

2012. gada 9. marts 00:00

Ik svētdienu Elmārs Dārznieks uzģērbj baltu komžu – altāra kalpotāja liturģisko tērpu. Viņš ir Bauskas katoļu draudzes vecākais, kurš pilda arī ministranta pienākumus, Svētajā misē un citās liturģiskās norisēs kalpojot pie altāra.Priestera autoritāte Elmārs Dārznieks dzīvo Bauskas novada Gailīšu pagastā un strādā par noliktavas pārzini SIA «Uzvara-Lauks». Viņš un sieva Elita jau teju 20 gadus ir Bauskas katoļu draudzes locekļi. Elmāru raksturo draudzes prāvests monsinjors Jānis Zviedrāns: «Uzticams, brīnišķīgs cilvēks. Gan kristīgajai kalpošanai, gan darbam Elmārs nododas ar visu sirdi. Viņš nesavtīgi piedalās draudzes darbā, ir godprātīgs un čakls palīgs.»Ar katoļu garīdznieku Jāni Zviedrānu Elmārs iepazinās 90. gadu sākumā. Viņu un Elitu Kurmenes baznīcā priesteris salaulāja. Dārznieku dzimta ir kurmenieši, visi ģimenes locekļi ir kristīti vietējā katoļu dievnamā.«Mans ticības ceļš sākās, palīdzot praktiskos darbos Skaistkalnes katoļu draudzē. Es jau tolaik strādāju Gailīšos, biju mehāniķis. Priesteris Zviedrāns, kurš no Jaunjelgavas tika pārcelts uz Skaistkalnes katoļu draudzi, lūdza palīdzību, lai iekārtotos jaunajā dzīvesvietā. Vēlāk, kļūdams par Bauskas katoļu draudzes locekli, turpināju piedalīties dažādos darbos. Man bija transports, tādēļ braucu pie zemniekiem, kuri Rīgas Garīgā semināra studentiem ziedoja lauksaimniecības produkciju. Uz Rīgu vedām kartupeļus, kāpostus, bietes. Arī Bauskas baznīcas teritorijas iekārtošanā un remontdarbos esmu piedalījies. Par altāra kalpotāju kļuvu nesen, kad iepriekšējam ministrantam cienījamā vecuma dēļ pienākumi kļuva apgrūtinoši,» stāsta Elmārs.Monsinjors Jānis Zviedrāns Elmāram ir autoritāte. Viņš kā prasmīgs skolotājs savam māceklim ir atklājis ticības pamatlietas.Metafiziskas izjūtas Altāra kalpotājs pirms Svētās mises dievnamā ierodas pirmais. Viņam ir jāsagatavo Svētā vakarēdiena trauki, altāra svečturos jānovieto sveces, jāsagaida priesteris un viņam jāpalīdz uzģērbt liturģisko tērpu. Tas sastāv no sutanas – apakšējā apģērba, albas jeb gara, balta linu auduma tērpa un ornāta – virsējā apģērba.Kalpotājs Svētās mises laikā lasa arī Svēto Rakstu fragmentus. Elmārs mēģina atspoguļot izjūtas, kas rodas kalpošanā: «Sākumā man bija bail. Tās nav pasaulīgas, bet gan metafiziskas bailes, ko izjutu, esot Vissvētākā Sakramenta tuvumā pie altāra. Brīžos, kad priesteris konsekrē jeb savieno maizi un vīnu ar Dieva apsolījumiem, Radītāja mistiskās klātbūtnes svētība man atklājas ļoti spilgti. Varbūt no malas šķiet, ka ministrants pie altāra tikai izpilda precīzas kustības, pārvietojot liturģiskos priekšmetus, jo īpašais dvēseles stāvoklis nav redzams. Tā ir vārdos neizsakāma godbijība.» Rīta stundu svētība Kalpošanā Elmārs piedalās arī piektdienu vakaros, kad baznīcā četras stundas turpinās Vissvētākā Sakramenta adorācija jeb pielūgsme. Draudzē ir četras personas, kurām pēc grafika ir jāvada adorācija. Vēl viens kalpotāja obligāts pienākums ārpus dievnama ir lūgšanas par citiem cilvēkiem divas reizes dienā, izmantojot speciālu grāmatu – breviāru.Katru darbdienas rītu Elmārs velta klusai sarunai ar Dievu. Viņš dalās lūgšanu pieredzē: «Bez šaubām, Dievu var lūgt arī vakarā vai citā diennakts stundā, bet man šķiet, ka rīta lūgšana ir vislabākā. Cilvēks vēl nav noguris un pārņemts ar pasaulīgām problēmām, viņš atver savu sirdi un turpmāko dienu ieliek Dieva rokās. Izmantoju sērijas «Mieram tuvu» grāmatas, kurās ir publicētas lūgšanas katrai gada dienai. Iesaku praktizēt īsu lūgšanu pirms ēdienreizēm. Lūdzoties Dieva vārdā, ēdiens kļūst par svētību tā lietotājam. Cenšos katru dienu noskaitīt Rožukroņa piecus noslēpumus jeb sadaļas. Brīvajos brīžos arī darba laikā mēdzu palasīt Bībeli, koncentrējoties uz atsevišķiem fragmentiem, kurus esmu pasvītrojis. Mani kolēģi ir ļoti saprotoši, bet galvenais agronoms Sergejs Kataņenko – pārliecināts kristietis. Viņš ir Bauskas pareizticīgo draudzē. Ar Sergeju esam risinājuši nopietnas, dziļas sarunas par ticību.»Labāk saprot baušļus Katru gadu 14. un 15. augustā Dārznieku pāris dodas uz Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkiem Aglonas bazilikā. Sabiedrībai «Uzvara-Lauks» augustā sākas visspraigākais darba periods, bet uzņēmuma vadītājs Arnis Vējš, cienot Elmāra reliģisko pārliecību, Aglonas svētkos viņam piešķir brīvdienas. Graudu sezonas laikā visi darbinieki – arī Elmārs – strādā svētdienās. «Neviens man neliedzsvētdienā apmeklēt Svēto misi. Tā ilgst tikai vienu stundu. Domāju, ka to profesiju pārstāvji, kuriem darbs svētdienās ir obligāts, šo īso laiciņu var veltīt Dievam. Viss ir atkarīgs no katra cilvēka prioritātēm.» Sistemātiskas lūgšanas ir garīgās attīstības pamats, spriež altāra kalpotājs. Desmit Dieva baušļi viņam vairs nešķiet kā iemācīts pantiņš, viņš ir uztvēris daudz plašāka konteksta jēgu.Elmārs skaidro: «Bauslis «Tev nebūs nokaut» nenozīmē tikai fiziskas vardarbības noliegumu. Neviens taču neskraida apkārt ar dunčiem vai zobeniem, bet nokaušana nozīmē arī dusmas, citu cilvēku pazemošanu, psiholoģisku ietekmēšanu. Arvien biežāk domās analizēju savu rīcību atbilstīgi Dieva baušļu nostādnēm. To ievērošana vairs nešķiet par grūtu, kopš tiecos dzīvot saskaņā ar kristīgās ētikas principiem.»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Godbijībā kalpo pie altāra

Kategorijas