Velobraucēju pilsēta

2012. gada 16. marts 00:00

Ceļosim! Nīderlandiešu sakārtotajā dzīvē sniegs un aukstums rada šoku.Darba braucieni uz mazajām Eiropas valstīm nereti ļauj ne tikai iepazīt apmeklētās vietas ikdienu, bet arī apskatīt nozīmīgus kultūrvēstures objektus, «Bauskas Dzīvei» stāsta Iecavas novada Zālītes apkaimes iemītniece Beāta Bundule.Ziemas pārsteigumsUtrehta, viena no skaistākajām Nīderlandes pilsētām, atrodas vairāk nekā 100 kilometrus no galvaspilsētas Amsterdamas, ātrvilciens uz to aizved nepilnā pusstundā. Beātu pārsteigusi ne tik daudz Utrehtas perfektā sakārtotība, bet gan milzīgā velobraucēju plūsma no rīta un vakarpusē, kad beidzas darbs birojos.«Riteņbraucēju celiņi aizņemti tādā gūzmā, kādā Rīgā brauc mašīnas,» salīdzina ceļotāja, «nīderlandieši auto pilsētā gandrīz neizmanto, gaiss ir tīrs, pārvietošanās notiek klusi, noskaņa – rosīga un tīkama.» Vasarā ar kanāliem bagātajā pilsētā var vizināties ūdensvelosipēdos.Neliels šoks gan velobraucējus pārņēmis, kad Utrehtā uzsnidzis sniegs – tas šeit nebija piedzīvots ilgi. Ietves un veloceliņi slideni, riteņiem ziemas riepu nav, vakaros pa pilsētu klīst tikai reti tūristi, bet vietējie, satuntulējušies šallēs un vairākās rudens drēbju kārtās, pārvietojas īsiem pārskrējieniem. Beātai ar ceļabiedri mīnus septiņi grādi pēc Latvijas mīnus 20 likās nieks, bet pie siltuma radušajiem mājiniekiem – ziemas stihija. Kolēģi nīderlandieši atzinuši – nemāk dzīvot ziemā.Puķu tirgus darbojasSalā slavenās tulpes un hiacintes vēl neziedēja, tomēr iespaids par Utrehtu bija zaļš – parkos un apstādījumos ir daudz mūžzaļo augu. Tradicionālais sīpolpuķu tirdziņš vecpilsētā darbojies pilnā sparā. Pēc veidola Utrehta ir īsta vecās Eiropas pilsēta, neliela un ērta.«Nīderlandieši labi dzīvo, visi izskatās apmierināti, uz ielām neredzējām nevienu iereibušu vai ubagojošu,» pārticības iespaidu apraksta Beāta, piebilstot, ka slaveno «naudas smaku», kā šajā valstī dēvē lopu fermu aromātu, nav sajutusi. Nīderlande ir jūtami kosmopolītiska – daudzajās starptautisko nevalstisko organizāciju mītnēs strādā dažādu Eiropas valstu iedzīvotāji, un vakars krodziņā ar kolēģiem, draugiem vai ģimeni ir ierasta lieta.Piepilda mūža sapniBeātas lielākais piedzīvojums Nīderlandē bijis Vinsenta van Goga muzeja apmeklējums Amsterdamā. Uz turieni viņa devusies, kolēģes mudināta, kurai tas bija «mūža sapnis». Četras no piecām Amsterdamā pavadītajām stundām veltītas van Gogam, un Beāta to nenožēlo.Ceļotājas izmantojušas audiogida pakalpojumu, ieklausoties stāstījumā par slavenā mākslinieka gleznām, dzīvi un līdzgaitniekiem. Izstādē bija ap 100 van Goga darbu, lai arī dažādi pētnieki to skaitu lēš vairāk nekā 2000. Tas ir nopietns veikums vien desmit radošās karjeras gados.Pēc Beātas domām, van Goga skatījumu uz dzīvi spēcīgi ietekmēja tēva – mācītāja – stingrā nostāja, radot pretrunu ar mākslinieka radošo, brīvo būtību. Tas atainojas gleznās – sācis ar uzsvērti tumšām un drūmām bildēm, van Gogs nonāca līdz saulaini pozitīvajām saulespuķēm, izgājis Parīzes mākslinieku sabiedrības brīvības skolu.Van Goga iecere izveidot autonomu mākslinieku grupu līdz galam netika īstenota, un viņa mūžs beidzās traģiski. «Šķiet neticami, ka dzīves laikā viņš pārdeva vienu vai nevienu gleznu, bet tagad tās maksā veselu bagātību un pat reprodukcijas bagātina daudzus cilvēkus,» teic iecavniece, no sirds iesakot apmeklēt mākslinieka muzeju. Tas Amsterdamā atrodas 15 minūšu gājienā no galvenās dzelzceļa stacijas.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Velobraucēju pilsēta

Kategorijas