Kompromisu māksla un adrenalīns

2012. gada 21. marts 00:00

112

Lindas Šarķes-Fedjajevas kolēģis, ieraugot laikrakstā «Bauskas Dzīve» vai citā reģionālajā izdevumā Dāviņu pagasta nosaukumu, to pasvītro un avīzi nes Lindai. Viņu aizkustina kolēģa uzmanība. Linda ir savas dzimtās vietas patriote – to zina visi darbabiedri Zemgales plānošanas reģionā.Dāviņos dzīvo viņas mamma, māsa Lelde un vīra Aleksandra vecāki. Nedēļas nogales Fedjajevi bieži pavada Dāviņos. Viņu dēlēns Artūrs nekur nejūtas tik labi kā pie tēta mammas.Atceros jūs kā Misas vidusskolas audzēkni ar staltu stāju un labi nostādītu balsi. Vairākkārt esat bijusi toreizējā Bauskas rajona skolēnu skatuves runas konkursa uzvarētāja. Nu jau sesto gadu jūsu uzvārds tiek minēts nozīmīgu starptautisku projektu vadības komandā. Daudzi 27 gadus veci jaunieši vēl atrodas sava aicinājuma meklējumos, bet jūs esat paguvusi izveidot veiksmīgu profesionālo karjeru.– Jau pusaudzes gados zināju, ka studijas un darbs būs saistīti ar cilvēkiem. Tā ir joma, kas mani interesē visvairāk. Mācoties Misas vidusskolas 12. klasē, sāku apmeklēt sagatavošanas kursus Rīgas Stradiņa universitātē. Eiropas studiju programma tolaik bija jaunums. Ne 2003. gadā, ne tagad budžeta vietas šajā pro-grammā nav paredzētas. Otrajā kursā paņēmu kredītu, ko maksāju jo-projām. Studijas bija ļoti intensīvas. Daudzi neizturēja un augstskolu pameta. Vairākums manu kursabiedru tagad strādā ministrijās, valsts, pašvaldības iestādēs un Eiropas Savienības struktūrās Briselē.Ar savu aktivitāti un entuziasmu universitātē izpelnījos grupas vadītājas amatu, ko veicu visus studiju gadus. Meklējot mācību prakses vietu, pirms sešiem gadiem nokļuvu Zemgales plānošanas reģionā, kas atrodas Jelgavā. Biju iepazinusies ar Aleksandru Fedjajevu un pārcēlusies uz Jelgavu, kur viņš strādāja. Drīz vien apprecējāmies. Aleksandrs arī ir dāvinietis. Pēc veiksmīgi aizvadīta prakses mēneša Zemgales plānošanas reģiona vadība man piedāvāja pastāvīgu darbu. Kā jūs – nelielas lauku vidusskolas absolvente – jutāties Rīgas prestižās ģimnāzijas beigušo studiju biedru vidū? – Biju absolūti līdzvērtīga, turklāt mana angļu valoda it nemaz neatšķīrās no speciālo humanitārās ievirzes vidusskolu absolventu zināšanām. Paldies Misas vidusskolas skolotājai Olgitai Vizulei, kura man angļu valodu mācīja no 3. līdz 12. klasei. Gandrīz visi augstskolas mācību materiāli bija jālasa krievu un angļu valodā. Zemgales plānošanas reģionā mana darba valoda ir angļu, jo vadu starptautiskus projektus. Universitātē papildus mācījos arī vācu un spāņu valodu. Stradiņos bija izcili pasniedzēji, piemēram, Ilga Kreituse, Andris Sprūds, Veiko Spolītis. Tomēr mana rakstura un personības pamati veidojās Misas vidusskolā, par ko paldies Rūtai Kārkliņai, kuras audzēkne biju no 1. līdz 12. klasei.Sabiedrība pamana Zemgalē īstenoto investīciju projektu rezultātus, bet neko nezina par speciālistiem, kuri projektus vada. Iepazīstiniet ar sava darba specifiku! – Parasti vienlaikus vadu divus lielus projektus, kuros Zemgales plānošanas reģions ir vai nu sadarbības partneris, vai arī vadošais partneris, kad atbildības pakāpe ir ļoti augsta. Esmu kā diriģents, kurš vada kori, bet mani «dziedātāji» atrodas dažādās Eiropas valstīs. Darba instrumenti ir dators, telefons un sistēma «Skype». Projektu vadītājam ir jābūt ļoti komunikablam, spējīgam organizatoram, jāprot sarunās rast kompromisu, nezaudējot stingrību, iezīmēt robežas, lai neļautu partneriem dominēt. Obligātas ir svešvalodu, publiskās uzstāšanās, sava viedokļa argumentācijas, projektu pārskata dokumentu sagatavošanas prasmes, kā arī publisko iepirkumu procedūras nianšu pārzināšana.Man ir jāorganizē projektu darba grupa, sanāksmes, dažādi semināri, konferences, jāuzrauga pakalpojumu sniedzēju, piemēram, pētījumu izstrādātāju, darbs, un jābūt atbildīgai par kvalitāti. Man ārkārtīgi patīk šī darba intensitāte, kas uztur adrenalīna līmeni. Projektu vadīšana man nozīmē sevis pilnveidošanu, ieplūšanu citās kultūrās, kompromisu mākslu.Esmu vadījusi vairākus Latvijas – Lietuvas pārrobežu projektus, kas ir īstenoti arī Bauskas un Rundāles novadā, piemēram, Bauskas amatniecības centrs ir izveidots Zemgales plānošanas reģiona vadītajā projektā, tāpat arī Lielupes un Mūsas gultnes tīrīšana, atpūtas vietu iekārtošana notika manis vadītā projektā līdzīgi kā vasaras vides skola Biržu reģionā, daļa Mežotnes pilskalna infrastruktūras attīstības projekta, biznesa inkubators Gailīšu pagastā. Esmu guvusi patiesu gandarījumu, sadarbojoties ar Bauskas novada domes speciālistēm Ilzi Tijoni, Egiju Stapkēviču un Jolantu Lauvu. Man šķiet, ka atbildības un jaunu pienākumu uzņemšanās jums sagādā prieku. Daudzi cilvēki no atbildības cenšas izvairīties, to uztverot kā slogu. – Bērnībā man agri vajadzēja kļūt pieaugušai. Tētis nomira, kad man bija desmit, bet māsai Leldei – nepilni divi gadi. Mājās mūs neviens neapkalpoja un nečunčināja. Mamma visu dienu bija darbā, bet mans pienākums un atbildība bija rūpes par māsu Leldi. Es viņai iemācīju burtus, lasīšanu, angļu valodas pamatus.Tagad man ir prieks uz Leldi skatīties, jo viņas skaistās personības veidošanā ir arī mana darba daļa. Lelde mācās Bauskas Valsts ģimnāzijas 12. klasē. Māsa ir mana draudzene un vislieliskākā palīdze trīsarpus gadu vecā dēliņa Artūra audzināšanā. Bieži vien bērni atdarina savus vecākus. Jau pusaudzes vecumā man paraugs bija mamma. Esmu pārmantojusi viņas spēcīgo raksturu. Situācijā, kad citas sievietes sagumtu, mamma pacēla galvu, iztaisnoja muguru un gāja tālāk. Mamma ir latgaliete no Atašienes. Tas «krampis» mums visām ir gēnos. Es lepojos ar savas dzimtas sievietēm, bet mana vīramāte ir īsts zelta cilvēks. Viņa vienmēr ir gatava mani atbalstīt. Dēlam Artūram ir laimējies ar divām burvīgām auklēm – manu māsu un vīra Aleksandra mammu. LINDA ŠARĶE-FEDJAJEVADzimusi Bauskā, dzīvojusi Dāviņu pagastā.Misas vidusskolas 2003. gada absolvente.Beigusi Rīgas Stradiņa universitātes Eiropas studiju fakultāti. Starptautisko attiecību speciāliste. Absolvējusi Latvijas Lauksaimniecības universitātes Sociālo zinātņu fakultātes projektu vadības programmas maģistrantūru.Strādā par projektu vadītāju Zemgales plānošanas reģionā. Dzīvesvieta – Jelgava.Ģimene: vīrs Aleksandrs, dēls Artūrs.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Kompromisu māksla un adrenalīns

Kategorijas