BauskasDzive.lv ARHĪVS

Lai vārdi kļūtu par darbiem

ULDIS VARNEVIČS

2012. gada 21. marts 00:00

50
Lai vārdi kļūtu par darbiem

Pašreizējās starptautiskās aktualitātes ir Eiropas Savienības daudzgadu budžets, situācija Irānā, Baltkrievijā. Šos Latvijai svarīgos politiskos jautājumus lasītājiem skaidro Latvijas Republikas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs un citi Ārlietu ministrijas speciālisti.Reģionālo laikrakstu žurnālisti, arī «Bauskas Dzīve», pagājušajā nedēļā tikās ar Ārlietu ministrijas speciālistiem, lai skaidrotu mūsu valsts iedzīvotājiem pašlaik svarīgākos ārpolitiskos jautājumus, gūtu atbildes.Finansējums samazināsiesSalīdzinot ar aizvadīto 2007. – 2013. gada plānošanas periodu, 2014. – 2020. gadā iecerētais Eiropas Savienības (ES) budžets būs par 3,2 procentiem lielāks. Tomēr praksē tas nozīmē samazinājumu, jo ļoti daudzās valstīs par šo skaitli augstāka bija gada inflācija, kur nu vēl inflācija septiņu gadu periodā. Un Latvijai no lielā Eiropas pīrāga kumoss būs vēl mazāks. Piemēram, Kohēzijas politikas finansējums varētu samazināties par apmēram miljardu eiro – no 4,6 uz 3,7 miljardiem.«Eiropas nauda bija tas mehānisms, kas stimulēja ekonomiku dziļā krīzes situācijā. Tagad Eirozonā jūt finansiālās un ekonomiskās krīzes ietekmi. Ir daudz dalībvalstu, kas vairāk iemaksā Eiropas Savienības (ES) budžetā, nekā saņem. Šīs valstis uzskata, ka jāsamazina nākamā finanšu budžeta kopējais ietvars,» tā E. Rinkēvičs. Tāpēc pašlaik notiekot cīniņš par labākiem nosacījumiem Latvijai.Vēl viena joma, kurā Latvija vēlas panākt taisnīgumu, – lai ES deklarētā solidaritāte un godīgas konkurences principa ievērošana no vārdiem kļūtu par darbiem. Šis stāsts ir labi zināms – lauksaimniecības tiešmaksājumus Latvija saņem tikai 56 procentu apmērā no vidējā līmeņa Eiropas Savienībā. Tiesa, arī ārlietu ministram pašlaik nebija skaidras receptes, kā panākt, lai šie principi no vārdiem kļūtu par darbiem.Benzīns un karšKārtējais benzīna cenu kāpums jau sen ir kļuvis nevis par iekšzemes uzņēmējdarbības jautājumu, bet gan par ārpolitisku notikumu atspulgu. Vai ES institūcijas ņem vērā šo situāciju, plānojot darbību, un kāda ir attieksme pret iespējamo karu Irānā?E. Rinkēvičs atzina, ka jebkura sadursme arābu valstu reģionā var pāraugt globālā konfliktā. Un, tā kā šis reģions ir lielākais naftas piegādātājs pasaulē, attiecīgi šie notikumi ietekmē benzīna cenas.Savukārt Irānas jautājums ir īpaši aktuāls saistībā ar iespējamā kodolarsenāla izveidi šajā valstī. Ārlietu ministrs atzina, ka nav pilnīgas pārliecības par to, ka Irānas rīcībā ir kodolieroči. Gan izlūkošanā, gan ārpolitikā viena no galvenajām problēmām – nekad nav skaidrs, cik daudz patiesības ir zināms. Tomēr galvenā loma šajā situācijā ir šīs valsts vadītāju attieksmei, viņi izvēlas nesadarboties ar starptautiskajiem ekspertiem un atsakās no jebkādām sarunām. Tas arī esot iemesls iespējamajai sadursmei starp ASV un Irānu. Par konflikta iespējamo risinājumu pagaidām skaidrības nav. Krievi LatgalēKrievvalodīgās preses pārstāve no Jūrmalas jautāja, vai ministrs mēģinās saprast Latgales krievvalodīgo separātisma problēmas vai turpinās atrunāties, ka tas ir antikonstitucionāls jautājums. Ministra atbilde bija stingra – ar tiem, kas runā par Latgales atdalīšanos, nekādu ceremoniju nebūs, jo tas ir jautājums par Latvijas kā valsts teritoriālo vienotību. Latgalē esot jārisina smagi sociālie jautājumi, bet par separātisma tendencēm nevarot runāt. Pret to, ka šo jautājumu aktualizē polittehnologi ārpus Latvijas, Ārlietu ministrija cīnīšoties ar visiem līdzekļiem, kas esot tās rīcībā.«Iespēja, ka krievu valoda var kļūt par ES valodu, ir vienkārša – Krievijai jāiestājas ES, izpildot visus nosacījumus, arī demokrātijas jomā. Tad krievu valoda būs oficiāla Eiropas Savienības valoda,» tā E. Rinkēvičs.