Trīs mūža pīlāri – ticība, darbs un mīlestība

2012. gada 23. marts 00:00

«Tikko man bija 18, bet nu jau 80 gadu! Un cik daudz noticis pa to vidu,» smejas Jānis Mediņš. Pie viņa «Bauskas Dzīve» ciemojās 19. martā, jo tieši šajā dienā viņš nācis pasaulē. Mediņtēvs ir Jāņa dēls, mazdēls, šis latviskais vārds dots vienam no Mediņu dēliem, turpinās arī mazdēlu un mazmazdēlu pulkā.Mediņu uzvārdu vairāk saista ar Bārbeli un tā ir viena no mūspusē lielākajām dzimtām. Irēna un Jānis Mediņi izaudzinājuši četras meitas un četrus dēlus, kuri ģimeni papildinājuši ar 13 mazmeitām, sešiem mazdēliem, astoņām mazmazmeitām un 11 mazmazdēliem. Ja vēl pieskaita vedeklas un znotus, tad, tikai pašiem tuvākajiem vien sanākot kopā pie galda ir, ap septiņdesmit cilvēku. Tā noticis, arī svinot tēta 80. dzimšanas dienu. Labāks par medusmaiziKā pabarot, apģērbt, izskolot, galvenais, izaudzināt astoņus bērnus par kārtīgiem cilvēkiem? Jānis Mediņš atbild jokojot: «Viņi jau paši auga!».«Mūs audzināja dziļā ticībā Dievam, mīlestībā un darbā. No mazotnes ikvienam bija savi pienākumi – kuram jātīra istabas, jāpalīdz kūtī, jāgādā par ēdienu, jāpieskata mazākie. Tas radināja būt atbildīgiem un patstāvīgiem. Es biju vecākā, ar jaunākajiem man ir gandrīz 17 gadu starpība, tā visus esmu auklējusi, bet man tas vienmēr ir paticis. Kad mamma ar tēti posās kur ciemos, katram bērnam gribējās līdzi, bet mājās bija jāpaliek tam, kurš ar savu darbiņu nebija ticis galā. Labs stimuls, ātri izārstēja no slinkuma,» atceras vecākā meita Aina Kraučūne.No bērnības viņa atceras, ka paēduši un apģērbti bijuši vienmēr, vienkāršs bijis ēdiens un prieki. Omīte cepusi tādus kā sklandraušus no rudzu miltiem ar burkānu pildījumu, nu tik gardus, ka Aina saka – to garšu vēl tagad jūtot mutē. Arī paši saimniekojuši kamēr vecāki darbā. Mājās vienmēr bijuši rudzu milti, ūdens, sāls. Bērni samīcījuši mīklu, savēluši bumbu, ko sagriezuši šķēlēs, izrullējuši un cepuši uz plīts riņķiem kā karašu ar kraukšķīgu garoziņu. Vēl klāt no kannas pasmelts piens – neko tādu nevar nopirkt, labāks par medus-maizi, saka Aina.Paši sev draugiMamma un tētis vienmēr ir smagi strādājuši. Lai tādu saimi izaudzinātu, citādi nemaz nevar, atzīst Aina atgādinot savas mammītes teicienu: «Nebaidieties no darba, mīliet dabu, tad jūs dzīvosit ilgi!»Visdziļākā tuvība, saprašanās ar dabu kopš mazotnes bijusi brālim Andrejam. Viņu tagad Latvijā pazīstam kā priesteri Andreju Mediņu, kura dzīve rit starp kalpošanu Saldū un «Kalna Svētību kopienu» Bruknas muižā, kur pajumte un atbalsts tiek sniegts dzīves pabērniem. Aina piemin Kūlu mājas Ozolainē, kur pagājušas viņas bērnības skaistākās dienas. Tētis pirms dažiem gadiem tur iegriezies, bet viss aizaudzis, māju vairs nav. Bērnībā Mediņu bērni savā saimē cits citam bijuši labākie draugi. Turēties kopā licis arī tas, ka skolā lielās ģimenes atvases nereti izjutušas pāridarījumus. Labāka saprašanās bijusi ar kilometra attālumā dzīvojušo ģimeni, kurā auga 13 bērnu. Kopā gājuši uz baznīcu un skolu.«Mums ar māsu Veltu pirmā bija Ozolu pamatskola līdzās Ozolaines katoļu baznīcai. Līdz tai gājām trīs kilometrus, kad dzīvojām Skaistkalnē – līdz skolai bija seši kilometri. Nekas briesmīgs mums tas nelikās.Kad mamma šuva mums jaunas drēbes, zinājām, ka iesim uz kādiem skolas vai baznīcas svētkiem. Arī ik svētdienas baznīcas apmeklējumam gatavojāmies. Mammai tā bija dzīves neatņemama sastāvdaļa. Vasarā zandalītes vilkām kailās kājās, bet tīras zeķītes ņēmām līdzi. Pie baznīcas mauriņā noslaucījām pēdas, apāvāmies, mamma apglaudīja galvas, lai mati kārtīgi, un tikai tad gājām baznīcā,» atceras Aina. Joprojām mednieksCeļš uz dievnamu ierasts joprojām, svētdienās tiek mērots ceļš vai nu uz Tomi, vai Ozolaini, stāsta Jānis. Viņš arvien vēl ir Bārbeles medību kolektīva biedrs. «Nevar atmest, tas ir tāds azarts, kamēr vēl ir spēks, – jāiet! Šajā sezonā gan tikai vienu sivēnu esmu nomedījis. Taču ne jau šaušanas vai gaļas dēļ eju medībās. Patīk būt mežā, krietni izstaigājos, saelpojos svaigo gaisu. Ir arī savs pienākums – ieroči jātur kārtībā. Starp mūsu medniekiem esam seši pensionāri. Pats vecākais nu gan pārcēlies uz citiem medību laukiem,» stāsta Jānis.Jāņa tēvs un māte nodzīvojuši nedaudz pāri 60 gadiem, bet viņš smej, ka līdz simtam jādzīvo kā Ēvaldam Valteram. «Gara spēks un prāts būtu, lai tikai miesa turētos kopā,» bilst Jānis. Par sevi atgādinot jaunībā gūtās traumas un smagais darbs.2005. gada sākumā Irēna un Jānis Mediņi skaisti nosvinēja zelta kāzas. Mēnesi vēlāk ģimene atkal pulcējās kopā – nu jau kapos. «Mammīte nomira pēkšņi un tas bija ļoti sāpīgi,» atzīst Aina.Tomēr Jānis vairs nav viens, pirms pieciem gadiem viņš apprecējās ar Baldonē iepazīto stelpieti Viktoriju. Viens otru zinājuši jau sen un iznāca tā, ka vecumdienas viņi vada kopā. Ziemās abi dzīvo Viktorijas dzīvoklī Baldonē, netālu no meitas Ainas, bet vasaras vada Bārbelē pie Jāņa jaunākās meitas Ināras, kurai palīdz kopt dārzu. Tiksies BārbelēJau vairākus gadus Mediņu saime regulāri sanāk kopā Ausekļu dzirnavās Bārbelē, kur Mārtiņa Mediņa ģimene ierīkojusi lauku sētas muzeju. Šogad, 12. maijā, tur atkal svinēs Sējas svētkus, un katram ģimenes loceklim ir savs pienākums, stāsta Aina. Citādi nemaz nevar, jo pēdējos gados Ausekļu dzirnavas vienas dienas laikā apmeklē vairāki tūkstoši cilvēku. Tētis rāda, kā plēšamas lubiņas jumtam, meita Velta pie lielā putras grāpja, vidējā māsa rudeņos šķērē kāpostus skābēšanai, Ināra rāda, kā pinami groziņi, Aina sacep simtiem pīrāgu, bet tieši svētku laikā mazdēls rīvē un viņa cep kartupeļu pankūkas.Gandrīz jau šķiramies, kad Aina atklāj – viņa un māsa Jānim ir audžumeitas. «Biju gadu veca, kad traģiski gāja bojā mūsu tētis, māsiņa piedzima mēnesi pēc bērēm. Tēvs apņēma mammu ar diviem maziem bērniem un uzaudzināja vēl sešus. Katram novēlu tik labu tēvu, kāds man ir bijis audžutēvs,» par Jāni Mediņu saka Aina. UZZIŅAINākamās paaudzes: mazmeitas – Antra, Līga, Dace, Vita, Mārīte, Dita, Gita, Sarmīte, Evita, Agnese, Terēze, Kristīne, Iveta; mazdēli – Andis, Jānis, Gatis, Lauris, Sandis, Agris. Mazmazmeitas – Mendija, Madara, Enija, Alise, Keita, Keilina, Evija; mazmazdēli – Jorens Rojs, Hārdijs, Mārtiņš, Santis, Matīss, Jānis Lauris, Emīls, Toms, Ričards.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Trīs mūža pīlāri – ticība, darbs un mīlestība

Kategorijas