Iemīļo vai ienīsti!

2012. gada 23. marts 00:00

199

Jubileju svin Rihards Jirgensons.Esmu neglābjams melomāns – tā par sevi saka baušķenieks Rihards Jirgensons. Jaunietis lepojas ar plašo mūzikas kolekciju, ko veido galvenokārt džeza, roka un smagā metāla ieraksti. Viņš ik dienu ir sastopams Bauskas kultūras centrā, kur strādā par gaismu mākslinieku, taču brīvais laiks jau ilgus gadus aizrit pie bungām.Rīgas klubā «Ziggy» 30. martā kopā ar grupu «Dūmaparāts» iecerēts koncerts. Rihards to nesaista ar savas jubilejas svinībām, viņš īpašo dienu vēlas pavadīt pēc iespējas mierīgāk. «Jo vairāk gadu, jo mazāk gribas svinēt. Dzimšanas diena jāpavada tā, kā pašam patīk. Es šajā dienā kopā ar draudzeni vēlos izbaudīt mieru un klusumu,» atzīst baušķenieks.Pavasarī plānots pasākums Ceraukstē. «Pasauksim ciemos «Sirdsmieru, laimi un kaut ko garšīgu», kā arī citas draugu grupas,» stāsta jaunietis.Palīdz talantsVar teikt, ka jubilārs uzaudzis bungojot, jo viņa tēvs savulaik bieži spēlējis šo mūzikas instrumentu. «Parasti šādos gadījumos ir divas iespējas – vai nu iemīl, vai ienīst to, ko dara vecāki,» teic Rihards.Taču tik vienkārši nav bijis. Kad radās iespēja Iecavas mūzikas skolā apgūt bungu spēli, šis instruments puisim nemaz nešķita vilinošs: «Gribēju visam atmest ar roku, jo katru dienu bija viens un tas pats – skola, autobuss, otra skola, autobuss, mājas un gulta... Tas bija ļoti nogurdinoši.» Mūzikas skola tomēr pabeigta, jo vecāki piedraudējuši ar dažādām sankcijām. «Viņi teica, ka neatļaus man sēdēt pie datora un lietot mobilo telefonu, ja nesaņemšos. Skolu absolvēju, bet ne jau cītīgas mācīšanās dēļ, palīdzēja talants,» stāsta Rihards.Tikai tagad puisis novērtē, ko šajā periodā apguvis. Tagad, klausoties skaņdarbus, viņš kādu no mūzikas instrumentiem savā galvā «var uzgriezt» skaļāk par pārējiem: «Mani fascinē melodijas radīšana – tas, kā iedomāta skaņa, iekustinot gaisu, kļūst par reālas pasaules daļu. Mūzika ir fizisks pārdzīvojums.»Spēlējot kopā ar grupu, mūzika top, spontāni improvizējot. Uzstājoties publikas priekšā, galvenais ir panākt enerģijas apmaiņu ar klausītājiem. «Ir bezgala patīkami dot un saņemt pretī,» uzskata jubilārs.Interesē cilvēku mijiedarbībaPatlaban Rihards mācās Rīgas Tālmācības vidusskolas 12. klasē. Skolēnu pārpildītas klases nav domātas viņam, puisim mācīšanās sokas vien tad, ja līdzās ir iespējami maz cilvēku. Jubilārs ir sapratis, ka ļoti svarīgi ir iegūt augstāko izglītību: «Redzu sevi psiholoģijā. Mani interesē cilvēku mijiedarbība un likumi, pēc kuriem mēs funkcionējam.» Baušķenieks atklāj, ka viņu iedvesmo seriāla «Doktors Hauss» varonis, kas savā ziņā ir pielīdzināms mūsdienu Šerlokam Holmsam. Pārdomas rosinājusi arī pirms kāda laika izlasītā Haruki Murakami grāmata «The Wind-Up Bird Chronicle». Viņaprāt, tas ir stāsts par dzīves jēgas meklējumiem: «Šur tur saskatīju arī sevi. Man patīk iejusties personāžu lomās. Lasot tekstu, tas izdarāms daudz vieglāk, nekā skatoties filmas, kur viss uzlikts gluži kā uz paplātes.»Riharda moto: «Dzīve ir smaga, tad tu mirsti.» Viņaprāt, nekas labs pats no sevis nenotiek, tādēļ šie vārdi ir kā atgādinājums tam, ka mums ikvienam kaut kas jādara savā labā.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Iemīļo vai ienīsti!

Kategorijas