Komentāri: 25. marts – pieminam genocīda upurus

Vai būtu jāpārtrauc politiski represētās personas statusa piešķiršana? Vai 20 gadi kopš neatkarības atjaunošanas bijis pietiekami ilgs laiks, kurā visi, kam šis statuss pienācās, to varēja iegūt?Visi ieguvuši GUNĀRS RESNAIS, LATVIJAS POLITISKI REPRESĒTO APVIENĪBAS VALDES PRIEKŠSĒDĒTĀJS:Saeimā iesniegtais priekšlikums pārtraukt politiski represētās personas statusa piešķiršanu tiek muļļāts pusotru gadu. 20 gadi kopš neatkarības atjaunošanas ir pietiekami ilgs laiks, lai visi, kam šis statuss pienācās, to būtu ieguvuši.Satrauc, ka represēto skaits pēdējos gados nevis sarūk, bet pieaug. Tas notiek uz tā dēvēto Sibīrijas bērnu rēķina, kas dzimuši 1957. un 1958. gadā, dažos gadījumos arī vēlāk. Pagājušajā gadā represēto statusu ieguvušas 85 personas. Par nožēlu, viņu vidū arī tādas, kas šo nosaukumu nav pelnījušas.Atņemt represētā apliecību psiholoģiski ir daudz grūtāk nekā to piešķirt. Statusa piešķiršana būtu jāpārtrauc tūlīt pat. Latvijā pašlaik ir aptuveni 18 000 politiski represēto personu, kas saņem dažādus atvieglojumus – maksā mazākus nodokļus, saņem par 10% lielāku pensiju, var doties pensijā piecus gadus agrāk, izmanto bezmaksas medicīnisko aprūpi un rehabilitāciju Jaundubultu sanatorijā reizi trijos gados, bez maksas brauc tālsatiksmes un vietējos vilcienos, starppilsētu un tālsatiksmes autobusos. Meklē priekšrocības ĒRIKS GRANTS, IECAVAS POLITISKI REPRESĒTO KLUBA VADĪTĀJS:Šim ierosinājumam piekrītu, jo nu jau būtu laiks, kad visi, kam pienācās, būtu ieguvuši politiski represētā statusu. Tagad vēl viens otrs pamostas un meklē represēto priekšrocības, bet dažiem tās pat nepienākas.Represētie iet mazumā katru gadu. Pagājušajā gadā ap 900 cilvēku aizgāja mūžībā. Represētā statusu pieprasīja vairāk nekā 100 personu, un trešdaļai to atteica.Lai arī nekādu lielo priekšrocību represētajiem nav, kopā tomēr sanāk zināms izdevīgums. Galvenā priekšrocība patlaban, kad plāno palielināt pensijas vecumu, ir iespēja piecus gadus agrāk iet pensijā. Daudzi tā cer glābties no bezdarba, jo kurš gan vairs ņems darbā cilvēku pēc 60 gadiem?!Ļoti labi, ka par represētā statusa piešķiršanu tagad lemj centralizēti, nevis katrā pašvaldībā. Kopš likvidēja rajonus, ne visur cilvēki bija lietas kursā, kādam jābūt pamatojumam, lai iegūtu represētā statusu. Reizēm to piešķīra savējiem, kuriem tas nemaz nepienācās. Pats darbojos Iecavas novada komisijā līdz tās darbības izbeigšanai, mēs pamatojāmies tikai uz likumu un vairākiem šo statusu atteicām. No citām pašvaldībām dzirdēts par neatbilstībām. Faktiski represēto, kam šis statuss pienāktos un nav vēl piešķirts, ir palicis ļoti maz, un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē to varēs novērtēt. Nozīmīgi atvieglojumi DZINTRA SALIETE, BAUŠĶENIECE:Vecākus uz Krievijas Omskas apgabalu izsūtīja 1949. gada 25. martā. Pirmajam vīram aizejot aizsaulē, mammas apgādībā bija trīs bērni. Tad viņa iepazinās ar tēti un piedzimu es. Vecāki Latvijā smagi strādāja, tas pats viņus sagaidīja svešumā. Mamma kopa govis, bet tētis pludināja baļķus Irtišā. Vēlāk pēc smagas slimības viņš pievienojās būvbrigādei. Latvijā atgriezāmies 1956. gada augustā, es biju teju sešus gadus veca. Mammai toreiz bija 47 gadi. Viņas veselība bija sabeigta – smagā darba dēļ deformējās locītavas. Tētis nesagaidīja reabilitāciju, bet mammai dabūjām papīrus un nokārtojām represētās statusu. Pašlaik abi vecāki jau ir miruši.Pensiju nokārtoju 2008. gadā, izmantojot represētā atvieglojumus, proti, par pensionāri kļuvu 57 gadu vecumā. Šī iespēja ir ļoti svarīga, jo daudziem pašlaik nav darba, bet tie, kuriem ir, nevar zināt, cik ilgi varēs pelnīt iztiku. Pirmspensijas vecuma cilvēkiem tagad ir traks laiks, likumi nemitīgi mainās. Visas manas paziņas, kuras dzimušas izsūtījumā, ir nokārtojušas īpašo statusu. Grūti pateikt, cik ļaužu vēl nav izmantojuši šo iespēju. Vienmēr jau būs kāds negodprātīgais, kas izmantos likumu nepilnības. Tās jānovērš. Ja tomēr noteic pieteikšanās galīgo termiņu, tas noteikti labi jāizziņo.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»