Cīņa par maksājumiem nebūs viegla

2012. gada 26. marts 00:00

Lai iepazītos ar lauksaimnieku situāciju, pagājušajā nedēļā Latvijā uzturējās 11 žurnālistu no ES dalībvalstīm – Lielbritānijas, Polijas, Dānijas, Nīderlandes, Beļģijas, Luksemburgas, Slovēnijas, Ungārijas, Francijas un Vācijas – un ES lauksaimniecības un lauku attīstības komisāra Dačiana Čološa galvenais runasvīrs Rodžers Vaits.Braucienā pa Latvijas laukiem Rīgas pievārtē un Vidzemes pusē piedalījās arī Maira Dzelzkalēja, Zemnieku saeimas priekšsēdētāja vietniece, Armands Krauze, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes loceklis, vairāki Latvijas plašsaziņas līdzekļu žurnālisti, arī «Bauskas Dzīve». Galvenā atziņa – cīņa par līdzvērtīgiem tiešmaksājumiem Eiropas Savienībā (ES) nebūs viegla, bet Baltijas lauksaimniekiem tomēr jāturpina aktīvi aizstāvēt savas intereses. Izvairīties no konkurences kropļojumiemES valstu žurnālisti vispirms 21. marta rītā tikās ar zemkopības ministri Laimdotu Straujumu. Viņasprāt, kopīgā lauksaimniecības politika tiek veidota un attīstīta pareizā virzienā, tomēr Baltijas valstīm vairākkārtējā atšķirība platības maksājumos ES vienotajā tirgū ir izteikts konkurences kropļojums. L. Straujuma skaidroja atšķirību starp dažādu ES valstu lauksaimnieku saņemto tiešmaksājumu apmēru un šīs nevienlīdzības rašanās iemeslus.Žurnālisti norādīja uz, viņuprāt, nedaudz savādo lauksaimniecības struktūru – pārlieku daudz Latvijā ir mazo saimniecību, kas nav efektīvi. Ministre tam piekrita, paskaidrojot, ka valstī no 83 000 reģistrēto saimniecību tikai pieci tūkstoši ir lielas un vidējas, bet daudzas mazās saimniecības ir tikai kā papildu nodarbošanās laukos.Nīderlandes plašsaziņas līdzekļu pārstāvis atklāja savas zemes ekonomikas, lauksaimniecības un inovāciju ministra viedokli – Nīderlandei nepieņemami zaudēt astoņus procentus no saviem tiešmaksājumiem, lai tos palielinātu Latvijai. Nīderlandiešu saimniecībās raža un produktivitāte ir daudz augstāka nekā Latvijas fermeriem, tas ir ļoti nozīmīgs arguments. Par ražību un produktivitāti L. Straujuma piekrita. Tomēr viņa aicināja ieskatīties maksājumu tabulā, kurā redzams, ka 2013. gadā Latviai plānots iedalīt tiešmaksājumus 97 eiro uz hektāru, bet Nīderlandei – 457 eiro, gandrīz piecreiz vairāk. Bet ražas holandiešiem nu gan nav piecreiz lielākas. Turklāt šādā garā turpinot, diezin vai kādreiz Latvijai arī tiktu dota iespēja celt ražību un produktivitāti, jo izaugsme un konkurētspēja tiek «nogriezta».Uz dāņu žurnālista jautājumu par to, vai Latvija atbalstītu pilnīgu atteikšanos no atbalsta maksājumiem visā ES, ministre sacīja, ka tas būtu viens no risinājumiem, tomēr viņa netic, ka to akceptētu.«Nedomāju, ka ES jebkad varētu tikt pieņemts šāds risinājums. To esam pārrunājuši ar mūsu zemniekiem. Jā, viņi šādu scenāriju varētu atbalstīt, jo arī šādā veidā varētu izvairīties no konkurences kropļojumiem,» atzina ministre.Attīstībai vajag līdzekļusKad žurnālisti no zemkopības ministres kabineta loga 23. stāvā bija apskatījuši Rīgas vecpilsētu, kā arī nofotografējuši viņas kabinetā esošās mēbeles, kas tur saglabātas vēl no pirmās brīvvalsts ministra laikiem, visi devās iepazīt reālos Latvijas laukus.Tika apmeklēta z/s «Eimuri» Ādažu novadā, kur ap 120 govis mīt fermā, kas padomju laikos bija visā PSRS zināma kā «Briljanti» un būvēta arī «pokazuhai» (izrādīšanās). Pašlaik gan daudzās agrākās telpas ir pamestas un atstāj diezgan rēgainu iespaidu, bet ir labs piemērs, lai ārvalstu žurnālistiem parādītu šo Latvijas divdesmit gadu pārejas periodu.«Eimuru» īpašnieks Gunārs Ziemelis ir kooperatīva «Trikāta KS» biedrs, ik dienas tiek izslaukts un nodots ap 1700 tonnām kvalitatīva piena. Lielākā problēma, kas ierobežo attīstību un paplašināšanos, – no 184 hektāriem zemes 180 ha tiek rentēti, bet Rīgas tuvumā zemes cenas ir nevis kā ražošanai domāta, bet kā apbūves gabaliem – 15 – 20 tūkstoš eiro par hektāru.Vēl žurnālisti apmeklēja sēklaudzēšanas saimniecību «Vecvindas» Smiltenes novada Blomes pagastā. Vācu žurnālists «Bauskas Dzīvei» pauda uzskatu, ka atbalsta tiešmaksājumi no ES budžeta pienāktos tādām ģimenes saimniecībām Latvijā kā Guntas Mangales «Vecvindas». Mangaļu apsaimniekotie 178 hektāri normāliem ienākumiem ir par maz, attīstībai vajag līdzekļus – tehnikai, augsnes uzlabošanai. Klimatisko apstākļu ietekmē ieņēmumi ir mazāki. Arī sliktās infrastruktūras dēļ zemniekiem nav iespēju gūt papildu ieņēmumus, kā tas notiek Vācijā, kur ievērojama ieņēmumu daļa lauksaimniekiem ir gan bioenerģijas, gan vēja enerģijas ražošana un dažādi citi pakalpojumi. Žurnālista viedoklis – Vācijas zemniekiem tiešmaksājumi vispār nebūtu vajadzīgi...Tika iepazīta arī kooperatīva «Trikāta KS» siera ražotne «Trikātas siers». Šis uzņēmums tuvākajā laikā pārcelsies uz Jelgavu, kur top zemnieku kooperatīvu «Trikāta KS», «Dzēse» un «Piena partneri KS» dibinātā SIA «Latvijas Piens» piena pārstrādes rūpnīca. Pašlaik tajā jau sākta iekārtu montāža, stāstīja «Trikāta KS» valdes priekšsēdētājs Uldis Krievārs. Arī vairāki mūspuses novadu zemnieki sadarbojas ar minētajiem kooperatīviem un ir SIA «Latvijas Piens» īpašnieki.Kliedēt stereotipus«Vizītes galvenais mērķis bija kliedēt mītus un parādīt patieso situāciju Latvijas laukos, skaidrojot un rādot žurnālistiem, ka daudzi stereotipi par lauksaimniecību jaunajās ES dalībvalstīs neatbilst patiesībai. Viens no tādiem ir mīts par lētajām izmaksām. Ceru, ka realitātes sajūtu par Latvijā redzēto žurnālisti nodos tālāk arī savas valsts valdībai un iedzīvotājiem,» stāsta Maira Dzelzkalēja.«Bauskas Dzīve» novēroja, ka dienas beigās ārvalstu žurnālistiem nebija šaubu, ka Latvijā zemniekiem ir īpaši smaga situācija, Latvijas ceļi ir slikti un mums ir nepieciešami līdzekļi lauksaimniecībai un lauku infrastruktūras uzlabošanai. ES žurnālisti atzina, ka izprot Latvijas un pārējo Baltijas valstu prasību pēc taisnīgiem tiešmaksājumiem, lai vietējie zemnieki spētu līdzvērtīgi konkurēt. Vienlaikus Eiropas mediju pārstāvji prognozēja, ka pārējās ES dalībvalstis nebūs gatavas tik viegli piekāpties un samazināt tiešmaksājumu apjomu par labu Baltijas zemniekiem, tāpēc ieteica Baltijas lauksaimniekiem turpināt aktīvi aizstāvēt savas intereses. 22. martā ES dalībvalstu žurnālisti apmeklēja Igauniju.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Cīņa par maksājumiem nebūs viegla

Kategorijas