Senās arodu prasmes joprojām dzīvas

2012. gada 2. aprīlis 00:00

Apmeklējot meistardarbnīcas Bauskā un Ceraukstē, nedēļas nogalē mūspuses ļaudis varēja piedalīties Latvijas akcijā «Satiec savu meistaru!».Akciju rīkoja Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centrs. Zemgalē meistardarbnīcas vēl bija Dobeles, Jelgavas un Jēkabpils novadā. Knipelē un atjauno grāmatasBauskas bērnu un jauniešu centra mākslas un amatniecības centrā «Bauskas skapis» 30. martā darbojās piecas meistardarbnīcas. Varēja izmēģināt roku smalku mežģīņu darināšanā jeb knipelēšanā, grāmatu atjaunošanā, rotaļlietu gatavošanā no koka un ādas, kā arī gūt pirmās iemaņas podniecībā, stāsta metodiķe Ilze Krieviņa. Tā bija laba iespēja uzzināt ko jaunu un papildināt zināšanas. Diemžēl to izmantoja ļoti maz cilvēku. Bauskas centrā 30. martā sastaptie nezināja, ka šāda akcija notiek. Čaklākie mācekļi «Bauskas skapī» bija Bauskas 2. vidusskolas skolēnu folkloras grupas dalībnieki, kuri pēc tam dziedāja saviem meistariem.Sanita Behmane-Baibakova stāsta, ka knipelēšana Latvijā bijusi pazīstama jau pirms tamborēšanas. Viņa to apguvusi Purvciema amatniecības vidusskolā un stāsta, ka dažu novadu tautas tērpu aubīšu un priekšautu izrotāšanā jau senatnē izmantotas knipelētas mežģīnes, tās daudzviet iešūtas arī spilvendrānās. Vērojot darbošanos ar knipeļkociņiem, šķiet, ka nepieciešama izcila veiklība, taču Sanita attrauc, ka varētu to darīt pat aizvērtām acīm, strādājot ar datoru, viņai vajagot lielāku pacietību. Aptvert, kā mežģīne top knipelējot, 30. martā mēģināja Oksana Bartkeviča, Anna Cvetkova un Alla Latūna.Kā saglābt mīļāko pasaku vai pavārgrāmatu, kura «izlasīta no vākiem» laukā, mācīja Ieva Bronko-Pastore. Pētera Ozola kokamatniecības darbnīcā mācekļi bija puiši. Jau iepriekš izzāģētām putnu figūrām zēni veica pēcapstrādi ar vīli. Iespējams, ka ne viens vien meistardarbnīcu dalībnieks papildinās Bērnu un jauniešu centra pulciņu apmeklētāju pulku. Top latviskās rotasCeraukstes pagastā meistari bija atrodami Bražu ģimenes mājā «Turki». Māris Braže savā rotkaļa darbnīcā 31. martā un 1. aprīlī rādīja, kā top latviskās rotas. 30. mar-ta rīta cēlienā latviskas rotaļas un spēles Elīna Kūla-Braže ierādīja pirmsskolas iestādes bērniem. Vakarpusē tautas namā, meistardarbnīcā «Ceraukstes dziesmas», folkloras grupas «Laukam pāri» dalībniekiem Elīna Kūla-Braže stāstīja par Ceraukstes pusē skandētajām dziesmām, kuras pierakstījis Emilis Melngailis un citi folkloras vācēji.Šī pasākuma mērķis ir sekmēt Latvijas kultūras mantojuma saglabāšanu, izcelt meistarus un viņu unikālās prasmes, kā arī stiprināt mūsu identitātes un vērtību apziņu. Tādu informāciju sniedz Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centrs.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Senās arodu prasmes joprojām dzīvas

Kategorijas