Pilnīga brīvības izjūta

2012. gada 5. aprīlis 00:00

Aizraušanās. Gita Zaķe izvēlas snovošanu un kaitbordu.Vairāk nekā piecus gadus Iecavas vidusskolas latviešu valodas skolotājas Gitas Zaķes aizraušanās ir kaitbords jeb kaitsērfings – cilvēku uz dēļa, turot paraplānam līdzīgu izpletni, pa ūdens virsu uz priekšu velk vēja spēks.Skolotāju vaļasprieksAizraušanās ar aktīvajiem atpūtas veidiem sākusies pirms 17 gadiem, kad Gita sāka braukt ar snovbordu. Uz kalna patīk arī Gitas vīramātei Agrai Zaķei, tikai viņa labprātāk slēpo. «Sniegots kalns – tas tāds latviešu valodas skolotāju vaļasprieks,» nosmejas Gita.A. Zaķe arī mācījusi latviešu valodu, savukārt ar kolēģi Anitru Taureni, citu Iecavas vidusskolas latviešu valodas pedagoģi, Gita ved skolasbērnus katru ziemu vienu vai divas reizes uz Riekstu kalnu. «Anitra atbildīga par slēpotājiem, es – par snovotājiem,» stāsta Gita, «šogad piektās klases skolēniem, kam mācu latviešu valodu, ierādīju snovošanas iemaņas.»Brauc pa pļavāmKaitbordu Gitas vīrs Imants pirms gadiem desmit noskatījis žurnālā. Viņam iepatikās bildes, tās tika izgrieztas un pielīmētas garāžā pie sienas. Drīz ģimene Rīgā atrada kaitborda domubiedrus, kam nešauboties pievienojās.Kaitbordu var piekopt ne tikai vasarā jūrā, lielākā un mierīgākā upē vai ezerā, bet arī ziemā pa ledu, tad to sauc kaitsnovs, skaidro Gita: «Kad Imants, kurš pastāvīgi strādā ārzemēs, ziemā ir mājās, braucam pa pļavām ar snovborda dēli un kaita izpletni.»Pirmos metrus ar kaitu jau nobraukusi vecākā meita Anna, bet Kārlis vēl par mazu: «Tad būtu jāpērk mazāks pūķis, jo ar lielo var pacelt gaisā.» Puika izaugs un pamēģinās, pārliecināta aktīvā māmiņa.Latvijā kaitot ir dārgāk nekā siltajās zemēs, kur nevajag ne silto hidrotērpu, ne īpašus zābakus, ne cepuri un cimdus, taujāta par vaļasprieka izmaksām, stāsta Gita. «Bez tiem nevar iztikt, ja pavasarī grib kaitot agri. Ja kaito tikai vasarā, vienu reizi jānopērk dēlis, trapece un pūķis. Tos var lietot vairākus gadus.»No sajūsmas līdz asarām«Man sākotnējās emocijas bija ļoti galējas – no milzīga prieka līdz izmisuma asarām. Bija brīži, kad metu pūķi nost un teicu – nē, es nemūžam nekaitošu, to var darīt tikai talantīgi izredzētie! Pēc kāda laika braucu līdzi uz jūru, skatos – atkal gribas mēģināt. Kad iemācies, liekas – tas ir tik vienkārši!» atminas Gita.Katru gadu jūlija beigās Ventspilī ir kaitošanas festivāls, kurā piedalās kaitotāji no Igaunijas, Lie-tuvas, Latvijas, arī citām valstīm. Gita tajā vēl nav piedalījusies, bet visa ģimene brauc skatīties, nakšņojot teltīs kopīgā sportistu nometnē. Tās ir aizraujošas dienas.«Tā ir liela brīvības izjūta – tu brauc pa ūdens virsu, vējš matos, apkārt tik daudz saules un gaismas!» izjūtas kaitošanas laikā apraksta Gita. Tas palīdzot pilnīgi atslēgties no ikdienas un uzlādēt tīru dabas enerģiju.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Pilnīga brīvības izjūta

Kategorijas