BauskasDzive.lv ARHĪVS

Logo

Bauskas Rātslaukumā ziedēs «Olu koks», Vecumniekos rībēs bungas

AINA UŠČA
Laikraksta arhīvs

2012. gada 5. aprīlis 00:00

111
Bauskas Rātslaukumā ziedēs «Olu koks», Vecumniekos rībēs bungas

Bauskas Rātslaukumā šodien, Zaļajā ceturtdienā, uzplauks «Olu koks». Izmantojot autopacēlāju, jau no rīta koka zaros strādnieki iekarina apgleznotas strausu un papjē mašē tehnikā skolēnu darinātas olas.Nolūko labu ideju Lieldienu dekora projektu īsteno Bauskas kultūras centrs, Novadpētniecības un mākslas muzejs, Bauskas mākslas skola, Bauskas bērnu un jauniešu centrs (BJC). Autopacēlāja nomas izdevumus apmaksā novada pašvaldība. Pāris nedēļās pilsētas bērni un jaunieši no dažādiem materiāliem izgatavoja nepilnu simtu olu. Projekta dalībnieki cer, ka Olu koka rotāšana Rātslaukumā kļūs par tradīciju.Muzeja direktore Baiba Šulce atklāj, ka ideja ir aizgūta no kādā interneta vietnē ieraudzīta oriģināla risinājuma. Vācu pensionārs Volkers Krafts savas mājas pagalmā Lieldienu olu koku veido jau kopš 1965. gada. Pirmo reizi viņš zaros iekarināja 18 olas, bet pērn – vairāk nekā deviņus tūkstošus. Krafta kungam palīdz bērni, mazbērni, draugi un kaimiņi. Nu jau viņš ir atteicies no veikalā pirktiem plastmasas atdarinājumiem un cenšas izmantot pašu krāsotas un apgleznotas olas no vidi saudzējošiem materiāliem. Noder dažādi materiāli Muzejnieku ieceri izdaiļot Rātslaukuma vienīgo koku par labu atzina BJC, Kultūras centra un Mākslas skolas vadītāji. Dekoru gatavošanai mākslinieki piedāvāja izmantot ovālas formas balonus, ko līdz nepazīšanai var pārvērst līme, plāns papīrs vai salvetes, virsmas gleznojums un laka. Novadpētniecības un mākslas muzeja krājumā jau glabājās apgleznotu strausa olu kolekcija. Tās vajadzēja tikai nospodrināt un iesiet košās lentēs. Pie darba ķērās arī BJC kokamatniecības meistars Pēteris Ozols. Viņš un audzēkņi izgatavoja oriģinālus vides objektus – aptuveni 50 centimetrus augstas koka olas, kas darinātas no vairākām šķautnēm, skaidro centra speciāliste Ilze Krieviņa. Milzu olas tiks novietotas zem Rātslaukuma koka. Lieldienu atrakcijās bērni tās varēs ripināt. BJC radošo pulciņu dalībnieki izgatavoja arī diegu un dzijas tinuma olas, kā pamatformu izmantojot balonu.Līme, salvetes un krāsaLieldienu koka tapšanā iesaistījās Bauskas mākslas skolas 3., 4. un 5. klases visi audzēkņi. Olu gatavošana viņiem bija mācību uzdevums veidošanā un izvēles priekšmetā «Darbs materiālā». Skolēni strādāja pedagogu Tijas Bušmanes, Aijas Ušerovskas, Ivetas Līderes un Signes Pansovas vadībā.Tehnoloģija šķiet vienkārša, materiālu izmaksas – nelielas, bet ir vajadzīga pacietība un precizitāte. Konsultē veidošanas skolotāja Tija Bušmane: «Veikalā ir jāizvēlas ovālas formas baloni. Tos piepūš, galu aizsien ar pagaru auklu, jo pēc apstrādes, lai virsma izžūtu, baloni ir jāpiekarina. Apakšējo slāni aplīmē ar gabaliņos saplēstu avīzi, izmantojot balto PVA līmi. Kad virsma ir nožuvusi, līmē pelēkās roku slaucīšanai paredzētās salvetes, kas arī ir jāsaplucina nelielos gabalos. Pēc tam virsmu vienmērīgi noklāj ar pamatkrāsu. Der guaša, akrils – ūdenī šķīstošas krāsas. Nākamais process ir apgleznošana. Te nu katrs var ļauties fantāzijai, gleznojot lielus krāsu laukumus, ornamentālus motīvus, arī veidojot kolāžas ar fotoattēliem. Jāiegaumē, ka drīkst izmantot plānu papīru – ne biezāku kā salvete vai avīze. Noslēgumā dekori ir jāpārklāj ar laku, lai virsmu nesabojātu lietus vai sniegs, lai krāsas neizbalotu.» Mīlīgie zeķīšu zaķi Vecumnieku mūzikas un mākslas skolas audzēkņu un pirmsskolas bērnu Lieldienu tematikai veltītos darbus var aplūkot izstādē skolas vestibilā. Pedagoģe Antra Gustsone viņiem nesen iemācīja no krāsainām vilnas zeķītēm gatavot Lieldienu zaķus: «Ņem zeķīti, iešuj vietās, kur ir paredzētas ķepas un ausis. Saber iekšā putraimus, lai rotaļlieta kļūtu telpiska un viegli pārveidojama dažādās pozās.»Mūzikas programmas «Karuselis» pirmsskolas vecuma bērnus Lieldienās priecēs pašu darināti krāsaini galdautiņi tušas batika tehnikā. Vecāko klašu audzēkņi gatavoja tekstilkolāžas ar devīzi «Pavasaris», citi no māla veidoja putniņus, bet sagatavošanas klase Lielo dienu ierībinās ar pašu gatavotām bungām. Tām patiesi ir īstu bundziņu skaņa, apgalvo Antra Gustsone. Mūzikas instrumentu gatavo tā: vispirms apglezno māla puķpodu. Ar želatīna šķīdumā samērcētu linu audeklu stingri pārsedz atveri un nostiprina ar dekoratīvu saiti. Antras audzēkņi izmantoja krāsainu linu audumu «bizes».Foto – IVARS BOGDANOVS, JURIS IĻŅICKIS un ANTRA GUSTSONE  Mūžīgā augšāmcelšanāsANNA LEITEMēmais klusums ir beidzies. Vārnu rīta dziesmā iejaukušies atceļotāji no siltajām zemēm. Čivina, vītero, dūdo, svilpo un pielej debesis ar prieku. Pavasara brīnums ir sācies. Cik reižu mūžā piedzīvots, bet arvien vēl kā pirmoreiz.Jā, būs rožu un liliju laiks, taču sniegpulkstenīšu un krokusiņu brīnums ir īpašs. Vēl zeme ziemas stingumā, vēl ledū saplacinātu kupenu strēles, bet sīkais ziedkausiņš jau izspraucies. Kāds spēks to dzen pretī saulei? Ar tādu jautājumu sāku ik pavasari un atceros Māra Čaklā vērojumu par spēku, kas nav izsakāms nekādās fizikas kategorijās: «Nemanāmi asfaltu lauž mazā sēnīte – šampinjons.» Tas spēks nav ne redzams, ne taustāms, pat dzirdams ne. Ir tikai tā izpausmes visā, kas mums apkārt – graudā, ziedā, mīlestībā, bērnā.Viss aiziet, it kā iztek laikā un atkal atgriežas – atdzimst. Pat zinātne ir nezinoša šī spēka priekšā. Cilvēki atbildi meklē gadu simtiem un šķietami izzināto pieskaņo savai izpratnei, pārliecībai un ielej to dvēseles stīgās. Kristīgā pasaule atdzimšanu pilnībā ieliek vārdā «augšāmcelšanās». Un katru pavasari mēs atkal un atkal pārliecinām sevi, tuviniekus, draugus, cilvēci, teikdami – Kristus ir augšāmcēlies! – ieliekot tajā nevis matēriju, bet garu. Kā ir ar mums pašiem, kas Lieldienu rītā paliek aiz vārdiem – patiesi augšāmcēlies? Tie var nodeldēties, kļūt par gluži vienkāršu frāzi. Vai mēs spējam ik pavasari sevī mainīties, augšāmcelties ar virzību uz augšu, uz sauli ar tādu pašu spēku kā gājputni, sniegpulkstenītes, krokusiņi un šampinjoni? Pavasara smaids LELDE JEGOROVAStarp nenokusušo sniegu no zemes spraucas violeti krokusiņi. Var dzirdēt, kā burbuļo strauti, kā tek bērzu sula, kā pīles plunčājas pa upi. Pret palodzi sitas pavasara lietus lāses. No tālām, siltām zemēm, skaļi trokšņodami, atlido gājputni. Pamostas mušas un sāk mūs tramdīt.Agrā pavasarī man ļoti patīk istabā plaucēt zarus. Tie ienes mājā jaunu dzīvību. Ziedi, pirmās zaļās lapiņas, dabas skaņas un smaržas manī raisa jaukas noskaņas. Atkal atgriežas smaids, enerģija, dzīvotprieks.Uz skolu – ar putniem ADRIĀNA FRIŠMANEEs dievinu pavasari! Ejot uz skolu agros pavasara rītos, lai arī cik slikts garastāvoklis būtu, mazo putniņu vīterošana spēj izgaismot pat visdrūmāko noskaņu. Mani mīļākie pavasara svētki ir Lieldienas, kad svinam Jēzus Kristus atdzimšanu. Olu krāsošana un rotāšana nemaz nav galvenais Lieldienu notikums – tikai papildinājums Jēzus atdzimšanas svētkiem. Vējš sūta sveicienus AMANDA SAULĪTEZaļā, dzeltenā un zilā ir pavasara krāsas. Košas un pozitīvas. Tagad mani modina putni. Katru rītu pieeju pie loga un vēroju, kā dzīvās radības izjūt pavasari. Dažreiz atlido kāds putniņš, citreiz uz mani no pļavas lūkojas stirniņas un brieži. Ieraugot sniegpulkstenīti – mazo, balto brīnumu –, gribas teikt: «Neesi tik vārga! Audz!» Tagad daudzi čīkst un sūdzas par brāzmaino vēju, bet es to uztveru kā pavasara sveicienu un priecājos. Pūkainās zaķu ļipas EVA LINDEPieskaros pumpuriem. Tie ir lipīgi un saldi smaržojoši. Sniegpulkstenītes ir tik trauslas, ka negribas noplūkt. Tikai skatīties. Lieldienu simbols man ir pūpoli. Tie ir ļoti, ļoti maigi, un pieskaroties man pār muguru pārskrien tirpiņas. Pūpoliņi atgādina ļipu – mīkstu, pelēku un pūkainu. Koki auklē savus bērnus ELZA SĒJĒJASaule mostas agrā rītā, mani sveicina un pavada uz skolu, bet vakarā ilgi negrib doties prom. Tikai tad, kad mēness to dzen uz pamali, saule piekāpjas. Aprīļa vakara debesīs mēness un zvaigznes rīko krāšņas balles, kur sastopas spožākie un krāšņākie spīdekļi. Kokos jau ir sariesušies pumpuri. Viss koka spēks tiek atdots, lai pumpuriņi izplauktu. Pumpuri ir gluži kā koka bērni, kas jālolo un jāauklē. Pavasarī man gribas kā putnam priekā pacelties no zemes, uzlidot ar smaidu un mīlestības pieskārienu. Pavasaris ir saules un gaismas laiks, kad sairst tumsa kā melns plīvurs. Kāds prieks un līksme tagad ir krāsainos gumijnieciņos ielēkt peļķē tā, ka šļakatas virmo pa gaisu, bet kājas paliek sausas! Izmantoti fragmenti no Bauskas mākslas skolas 4. un 5. klases audzēkņu esejām «Mana pavasara izjūta. Lieldienas» 
+ 4
Kategorijas

Kategorijas