Pirmo reizi Latvijas himnu dzied baznīcā
70 gadu jubileju atzīmē Irēna Bajāre.«Par savu dzīvi varētu uzrakstīt veselu romānu,» saka brunaviete Irēna Bajāre, Bauskas novada bāriņtiesas locekle. Reiz, kad mazmeitai skolas uzdevumā vajadzējis aprakstīt kādu ievērojamu cilvēku, viņa izvēlējusies savu omīti. Jubilāre ir strādājusi un guvusi pieredzi daudzās un dažādās darbavietās.Jaunības gadi galvaspilsētā Irēna Brunavā ir ienācēja, jo jaunības gadi aizritējuši galvaspilsētā, Teikas rajonā. Nopietni darbam jubilāre pievērsusies jau 15 gadu vecumā. «Kādu laiku strādāju poliklīnikā, biju tendēta uz medicīnu. Kad gāju uz augstskolu iesniegt dokumentus, tur bija pārāk gara rinda. Apnika gaidīt. Satiku draudzeni, kas aicināja mani uz juristiem. Beigās sanāca, ka mani uzņēma, bet viņu ne,» stāsta brunaviete. Pēc studijām Irēna sāka strādāt Proletāriešu rajona prokuratūrā par izmeklētāju. Viņas darba lauciņš bija saistīts ar nepilngadīgo noziegumiem un izvarošanas gadījumiem. Tur gūtā pieredze bijusi pietiekama, lai jubilāre Tirdzniecības tehnikumā varētu pasniegt tiesību pamatus.Uz Brunavu jubilāre atbraukusi 1978. gadā. Vecākais dēls tad bija desmit gadu vecs, bet jaunākajam tikai gads. Viņa skaidro, ka tas bija tāds laiks, kad laukos trūka juristu un tie masveidā izbrauca no Rīgas. Jau pēc gada Irēnu ievēlēja par Brunavas ciema izpildkomitejas priekšsēdētāju. Šajā amatā viņa nostrādāja piecus gadus. Pēcāk darbojusies tirdzniecības jomā. Kādu laiku strādājusi patērētāju biedrībā un ciema veikalā, kā arī apdrošināšanā. Piedzīvo aizkustinošus mirkļusAtmodas laikā brunaviete aktīvi darbojusies Tautas frontē un bijusi vietējās nodaļas priekšsēdētāja vietniece. No tā laika viņai atmiņā palikuši daudzi skaisti emociju mirkļi, piemēram, dalība «Baltijas ceļā», kā arī kāds dievkalpojums Brunavas katoļu baznīcā, kur ļaudis pirmo reizi dziedāja Latvijas himnu.Ap šo laiku viņas ģimene bija izveidojusi zemnieku saimniecību, kurā ilgus gadus audzēti mājlopi – teļi, buļļi, sivēnmātes un aitas. «Cilvēki smējās, jo iepriekš, pirms uz šejieni pārcēlos, govis biju redzējusi tikai bildēs. Taču tas tā bija tikai īsu laiku, jo pie lauku darbiem «piešāvos»,» atzīst brunaviete. Kādu laiku ģimene sevi varēja pat ļoti labi nodrošināt, tad tika iegādāta privātmāja. «Labiekārtojām to un dzīvojām kā pilsētā. Taču vienā brīdī mazo saimniecību vilnis noplaka un nācās visu likvidēt. Kādu laiku iztikas iegūšana bija problemātiska,» atceras Irēna.Nu jau desmit gadus viņas darbavieta ir bāriņtiesa. Brīvo laiku jubilāre, kā jau vairākums latviešu, pavada dārziņā. Māja atrodas pie upes, un tur pirms kāda laiciņa, piesaistot Eiropas naudu, ir iekārtota atpūtas vieta, kur nereti piestāj arī kāds tūrists.«Ja dzīvi varētu sākt no jauna, tad būtu lietas, ko es darītu citādāk. Tā noteikti būtu privātā dzīve, kuru es pārkārtotu,» atzīstas jubilāre.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»