BauskasDzive.lv ARHĪVS

Tiekas seno deju grupas

Tiekas seno deju grupas

Bauskas pils atjaunotā ceremoniju zāle pirms Lieldienām pirmoreiz piedzīvoja īstu seno deju balli, kurā nebija skatītāju, bet to piepildīja ap pussimt 15. – 17. gadsimta deju izpildītāju no vairākām Latvijas pilsētām.Pēc kultūras vēstures biedrības «Galms» ierosmes un ar Bauskas pils muzeja atbalstu uz sadejošanas balli pils seno deju grupa «Galms» aicināja pārējās Latvijā zināmās seno deju kopas sadancot sev par prieku. Aicinājumam atsaucās un kuplā skaitā Bauskā ieradās viesu deju grupas no Cēsu pils vēsturisko deju studijas, «Calendula» no Tukuma, «Ballare» no Rīgas. Balli, protams, atklāja ar dalībnieku reveransu Bauskas pils hercogam muzeja direktora Māra Skaņa personā un ar viņa augstības uzrunu dejotājiem.Patiesu sajūsmu radīja visiem zināmās, apgūtās dejas, kad varēja iesaistīties visi vienlaikus. Lai gan horeogrāfijas un dejošanas maniere grupām nedaudz atšķiras, tas netraucēja baudīt deju prieku lielā pulkā. Dalībnieki atklāja, ka iepriekš nav izjutuši tādu atbrīvotību dejā kā šoreiz, jo uz šo balli nebija ieradies «skatuves stresa kungs», kas parasti ir klāt, kad jāuzstājas koncertos skatītājiem.Bauskas pils seno deju grupas īpašais un atšķirīgais no citām ir tās saistība ar pili, ar muzeju, ar vēsturiskajiem 16., 17. gs. personāžiem, Kurzemes hercogistes tā laika valdošo dinastiju, tās saistība ar citiem galmiem Eiropā. Tas arī bija mūsu iepazīšanās priekšnesums – katra dejotāja tērpa demonstrējums ar komentāru par modi, kuru tērps pārstāv, par vēsturisko personu, kuras apģērbs ir atdarināts, kā arī tās radniecisko saistību ar Kurzemes hercogu Ketleru dinastiju. Tērpu parādi komentēja Zviedrijas princese Elizabete (1549–1597) muzeja speciālistes Taigas Skanes personā.Deju programmas norisi vadīja Bauskas pils seno deju grupas pedagoģe Ilona Taure. Viņa arī sniedza īstas meistarklases cienīgu deju mācību stundu, izvēloties gan vienkāršākas, gan visai sarežģītas dejas ierādīšanu. Arī deju grupa «Calendula» no Tukuma aizraujoši dāvināja savas dejas mācīšanu pārējiem. Pārsteidzoši bija tas, ka šajā ballē vienlīdz labi kopā jutās gan galminieki, gan «zemākas kārtas» pārstāvoši ļaudis. Tā Cēsu pils vēsturisko deju studijas vadītāja Ieva Kalniņa-Matute grupas priekšnesuma stāstā teica: «Mēs esam parastu ļaužu, kas gan govis slauc, gan strādā laukā, bet atelpas brīžos dejo, atbilstīgi tam arī mūsu seno tērpu atveidojumi, bet dejotprieks un interese par seno deju ir patiesi stipra.» Gan sava priekšnesuma stāstā, gan tērpos sevi par brīvdomātājiem dēvēja deju grupa «Calendula» no Tukuma. Tās vadītāja Ilze Paparin-ska stāstīja, ka viņi iedvesmu aizrautībai ar seno deju gūst, dzīvojot vairāku piļu, muižu ieskautā vidē, kliņģerīšu ziedos... Kuplākajā skaitā ballē bija ieradušies «Ballare» dejotāji no Rīgas, kuriem visilgākā pieredze seno deju studijās. Viņi pārējiem dāvāja neparastu priekšnesumu – deju uzvedumu par Turaidas Rozes leģendu.Sarīkojuma izskaņā dalībnieki vairākkārt izteica sajūsmu par šo iedvesmojošo tikšanos Bauskas pilī. Dzima jaunas idejas un ierosmes: par sadejošanu citās pilīs, par dalības iespējām Hanzas dienu svētkos Igaunijas pilsētā Tartu šovasar. Deju grupa «Ballare» aicināja aprīļa nogalē pievienoties deju meistarklasēm Rīgā, kuras vadīs meistars no Holandes. Seno deju grupu pirmā sadejošanas balle apliecināja Māra Skaņa ievadrunā teikto par dejas jēgu – veidot attiecības.