Apzina izglītības sistēmas problēmas

2012. gada 18. aprīlis 00:00

Bauskas, Iecavas un Rundāles novada izglītības dzīves organizētāji, arī skolu direktori un pedagogi pagājušajā nedēļā Bauskas pilsētas pamatskolā tikās konferencē «Izglītība, problēmas, risinājumi». Savus pētījumus prezentēja Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) pasniedzēji.Bauskas novada Izglītības pārvaldes vadītāja Aija Spriņķe sacīja, ka izglītības jomā ir daudz problēmu, tādēļ lūgts tās apzināt augstskolas mācībspēkiem. RPIVA rektore profesore Dace Markus pauda gandarījumu par iespēju studentiem, arī pasniedzējiem līdzdarboties šādas konferences sagatavošanā. Vēlas kliedēt mītusSavā ziņojumā rektore centās kliedēt vairākus, viņasprāt, mītus par pedagogu pārpilnību, kā arī par sagatavoto jauno skolotāju nepietiekamo kvalifikāciju. D. Markus skaidroja, ka pēc augstskolas beigšanas Latvijā jaunais pedagogs darbu meklē apmēram trīs mēnešus, kamēr Eiropas Savienībā šis rādītājs ir gandrīz divreiz ilgāks. Bezdarbnieku rindās nonāk apmēram tikai viens procents RPIVA absolventu.Arī runas par pedagogu pārpilnību neesot pamatotas. Studentu, kuri apgūst pedagoģiju, īpatsvars no kopējā studējošo skaita 2007. gadā bija 20,3 procenti, pērn tādu bija tikai 11,1 procents. Protams, profesore nenoliedza pedagogu zemo atalgojumu, kas būtiski ietekmē pedagoga profesijas prestižu. A. Spriņķe tomēr vēlējās zināt, kur paliek augstskolu absolventi, ja vairākās jomās pedagogu trūkst. Grūti atrast zēnu mājturības, fizikas un ķīmijas skolotājus. D. Markus skaidroja, ka šos speciālistus sagatavo citas augstskolas, ne RPIVA. Skolotāji novecoPašreizējos Bauskas novada pedagogus kvantitatīvi raksturoja RPIVA Bauskas filiāles vadītāja Līga Jankova. Novadā vidējais pasniedzēju vecums ir 45 gadi. 57 procenti skolotāju ir vecumā no 45 līdz 59 gadiem. Savukārt jaunie pedagogi, vecumā no 20 līdz 30 gadiem, ir tikai deviņi procenti. Šo tendenci L. Jankova atzīst par satraucošu. Iemesli tam var būt dažādi, tostarp pedagogu zemais atalgojums. To ietekmē arī jauno skolotāju noslogojums.Valsts noteiktā stundu likme nedēļā pedagogam ir 21 stunda. Valstī skolotāji nodarbināti vidēji 32 kontaktstundas nedēļā. Statistikas dati liecina, ka 40 procentu Latvijas pedagogu strādā 1,5 līdz divas slodzes. Līdzīgi tas ir arī Bauskas novadā. Pamatā šāda slodze ir pasniedzējiem vecumā no 31 līdz 59 gadiem. Šāda skolotāju pārslodze neveicina darba kvalitāti, rada strādājošo veselības apdraudējumus. Tas, protams, ietekmē arī jauno speciālistu interesi par darbu skolā. «Cik ilgi vēl pietiks pedagogiem enerģijas, lai izturētu 1,5 slodzes?» jautā L. Jankova. Studentus neapmierina algaPar nepieņemamu un darba kvalitāti neveicinošu apstākli referente atzīst arī skolotāju strādāšanu vairākās darbavietās. «Skolotājam nemitīgi jāskatās pulkstenī, lai no vienas skolas paspētu uz otru. Protams, tā daļēji viņš risina savas finansiālās problēmas. Taču to var darīt pilsētas pedagogi, laukos nereti šāda iespēja ir liegta,» skaidro referente. 88 procentu skolotāju vispārizglītojošās skolās ir sievietes.L. Jankova savā pētījumā bija arī aptaujājusi studentus, uzdodot jautājumu, kas ir svarīgi, sākot darba gaitas. 68 procenti aptaujāto atzina, ka darba algas lielums ir ļoti nozīmīgs faktors. 27 procenti aptaujāto atzina, ka pašlaik nav gatavi doties uz skolu strādāt zemā atalgojuma dēļ. Zemākā darba samaksa pedagogiem ar desmit gadu darba stāžu ir 255 lati. Teju puse aptaujāto studentu savu nākamo darbavietu saista ar Rīgu. Apmēram ceturtajai daļai respondentu bijis vienalga, kur strādāt, ka tikai ir darbs. Tāpat studenti vēlas, lai skolā viņiem būtu kāds darbaudzinātājs, palīgs, kas ievadītu pedagoga gaitās. Tikai 18 procenti aptaujāto pārliecināti par savu profesionālo varēšanu un domā, ka ar visu paši veiksmīgi tiks galā.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Apzina izglītības sistēmas problēmas

Kategorijas