Gurķu mehanizētai novākšanai lietus netraucē

Gurķu tīrumā Īslīces pagastā jau ilgāku laiku skatāma lēni ritoša iekārta. Te SIA «Pils K» strādnieki novāc gurķus.Mehanizēta dārzeņu novākšana Latvijā nav izplatīta. Dārzeņu audzētāji secinājuši, ja lauki ir lieli un raža jānovāc īsā laikā, tad dažādi agregāti ir īsti noderīgi. Gailīšu pagastā bāzētā uzņēmuma «Pils K» ražošanas vadītājs Uldis Neilands stāsta, ka kombains gurķu lasīšanai iegādāts pirms pāris gadiem. Ārzemēs šādus un līdzīgus agregātus izmanto arī zemeņu, dažādu citu dārzeņu novākšanai. «Bauskas Dzīve» otrdien, 7. augustā, aprunājās ar gurķu lasītājiem. Pašlaik ir sezonas kulminācija, dārzeņi ienākas regulāri, tie jāvāc, lai arī līst. Ar tentu pārsegtais agregāts lēni slīd pa gurķu dobēm. Trīs uz vēdra nogūlušies strādnieki naski lasa zaļos dārzeņus. Vēl pāris strādnieku iet pa blakusvagām un nolasītos gurķus arī izber uz slīdlentas. Dažas lasītājas atzīst, ka ierastā metode ir gausāka, tomēr strādāt vieglāk, nekā ilgstoši nogulēt uz vēdera. Apmēram stundas laikā kombains nobraucis no vienas lauka malas līdz otrai. Tad neliela pauze, un strādāšana turpinās. Karstajās dienās darbs sākts pēc pieciem rītā. Sezonas strādnieks Uģis Melders teic, ka nav viegli lasīt gurķus guļus. Pēc kārtīgas darba dienas mugura jūt nogurumu. U. Neilands «Bauskas Dzīvei» stāsta, ka dārzeņu audzēšana un pārstrādāšana ir uzņēmuma «Pils K» pamatnodarbošanās. Sezonas laikā dienā pārstrādāts ap 16 tonām gurķu, trešā daļa ir pašu izaudzēta. «Pašiem audzējot dārzeņus, spējam kontrolēt visu procesu no iesēšanas līdz novākšanai. Tehniskajām iespējām un laika apstākļiem varam pieskaņot arī dārzeņu novākšanas grafikus. Iepirkuma cenas gurķiem ne vienmēr ir tīkamas. Uzņēmumā pārstrādājam gurķus, skābenes, kabačus, bietes. Ir izveidota sava produkcijas atpazīstamības zīme «Kamarde». Daļu saražotā realizējam arī ar citu marku. Mūsu konservi nonāk vairumtidzniecības bāzēs, tālāk lielveikalos un sabiedriskās ēdinašānas uzņēmumos. Bauskas veikalos gan reti kaut ko no mūsu gatavotā var ieraudzīt,» skaidro U. Neilands.Uzņēmējs piebilst, ka pērnā gada raža - apmēram 150 000 trīs litru gurķu burku un ap 20 000 puslitra skābeņu burku - visa jau realizēta. Šogad gurķu raža cerēta lielāka, diemžēl laika apstākļi nav bijuši šai kultūrai labvēlīgi. Nākamvasar paredzēts gurķus audzēt apmēram septiņos hektāros, teju divreiz lielākā platībā kā šogad. «Ar saražotā pārdošanu pagaidām problēmu nav,» stāsta U. Neilands. «Nereti vairumtirgotājs pieprasa lielākus apjomus kā iespējams piedāvāt.»
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»