Nekad nesaki – «nekad»!

2012. gada 27. aprīlis 00:00

50 gadu jubileju svin Ērika Sļipecka.Par atnākšanu uz Skaistkalnes vidusskolu tūlīt pēc studijām Liepājā 1984. gadā sākumskolas skolotāja Ērika Sļipecka izsakās, ka tas bija tālais pagājušais gadsimts. Tā kā šeit nonākusi pēc sadales, pedagoģe atzīst, ka sākotnēji plānojusi Skaistkalnē nostrādāt tikai trīs gadus, jo viņu vairāk vilinājusi pilsēta, taču, kā jau allaž, liktenis izspēlēja citu spēli.«Apprecējos ar Vladimiru. Viņu pēc manis nosauktajiem parametriem sameklēja skolēni. Tad piedzima bērni, kā arī nāca apziņa, ka vieta nemaz nav tik slikta,» atklāj jubilāre. Notikumiem bagāto dzīvi viņa, ejot pensijā sešdesmit piecu gadu vecumā, ja vien šis skaitlis netiks mainīts, varētu arī aprakstīt grāmatā.Atklāj skolotājas dotībasAr patiesu lepnumu Ērika stādās priekšā – īsta sēliete no Viesītes. Jaunības dienas skolotājai saistījušās ar bagātu kultūras dzīvi – daudz dziedāts, dejots un spēlēts teātrī. Viņa atklāj, ka tolaik māju apkārtnē dzīvoja ļoti daudz bērnu: «Bieži savā starpā izspēlējām ainas no Zentas Ērgles grāmatām par indiāņiem.» Neparasts notikums norisinājās pirms astoņiem gadiem, kad agrākie rotaļbiedri izlēma uzrīkot īpašu pagalma bērnu salidojumu. «Sabrauca 30 cilvēku. Satikties gribēja ne tikai mūsu paaudze, bet arī vecāki,» stāsta skolotāja.Ērika atklāj, ka pirmajā klasē gribēja kļūt par saldējuma pārdevēju: «Mūsdienu jaunatne nemaz nespēj iedomāties, kā tas bija – gaidīt divas stundas rindā, kamēr viena večiņa pie saldējamās kastes visus apkalpos.» Taču patiesas dotības ar laiku pamanījuši viņas skolotāji. Kā jau tā laika jaunieši, arī jubilāre aktīvi darbojās oktobrēnos, pionieros un komjaunatnē. «Lielākajiem bērniem skolā vajadzēja uzņemties šefti pār mazākajiem. Pieskatīju pionieru klasi, un skolotāji ievēroja, ka man tas labi sanāk, tādēļ vecāku sapulcē teica, ka man jāstrādā sākumskolā. Par to iepriekš vēl nebiju aizdomājusies, taču kāda priekšmeta skolotājas profesiju gan biju apsvērusi. Man patika matemātika un vēsture,» atklāj skaistkalniete.Ērika iestājās Viļa Lāča Liepājas Valsts pedagoģiskajā institūtā, kur izmācījās par sākumskolas skolotāju. Papildus noteiktajam studiju plānam jubilāre izmantoja iespēju apgūt arī mājturības un deju skolotājas profesiju, jo šī bija vienīgā vieta, kur kaut ko tādu varēja iemācīties. «Atceros, ka savulaik teicu – nekad nemācīšos tautas dejas. Taču visu, ko kādreiz esmu apzvērējusies nedarīt, tomēr daru,» secina pedagoģe.Pietiks ar balliPirmdien Skaistkalnes vidusskolas kolektīvs Ēriku patīkami pārsteidza dzimšanas dienā. Kolēģi un skolēni, uzzinājuši, ka jubilārei ļoti patīk zilās vizbulītes, ar papīra ziediem izdekorēja sākumskolas kāpnes. Jubilārei tieši šīs puķes asociējas ar dzimšanas dienu un skaisto bērnību, jo allaž ap šo laiku dzimtās puses meži bija zilo vizbuļu pilni.Audzināmā ceturtā klase viņai dāvāja dziju, jo zina, cik ļoti skolotājai patīk adīt. Skaistu priekšnesumu sarūpēja arī vietējais vidējās paaudzes deju kolektīvs.Kopā ar ģimeni svētki tiks svinēti sestdien. Meita un dēls savu mammu centušies pierunāt uz lēkšanu ar gumiju, taču no šādas avantūras, lai cik trakulīgs mēdzot būt jubilāres dzīvesveids, viņa tomēr kategoriski atturējās. «Šoreiz man pietiks ar balli, vēlāk, kad būs vairāk laika, aizbraukšu ceļojumā,» teic Ērika.Skaistkalniete atzīst, ka viņai ļoti patīk apskatīt citas valstis, jo šādās reizēs var redzēt daudz jauna, kā arī nostiprināt mīlestību pret dzimteni. Jūlijā viņa brauks uz Bavāriju, pirms laiciņa būts Londonā, bet pērn – ASV. Ļoti spēcīgu iespaidu atstājis Niagāras ūdenskritums, pie kura pavadīta pilna diena. Savukārt, ciemojoties pie radiem, daudz uzzināts par amerikāņu kultūru un dzīvesveidu. «Ir tik daudz, kas mums no viņiem būtu jāmācās, piemēram, saskatīt pozitīvo. Arī tur, kur tas pirmajā mirklī nav redzams, viņi to atrod. Motociklists var braukt bez ķiveres, bet aizmugurē sēdošajam tā ir. Un tas netiek darīts tādēļ, ka likums tā paredz, bet gan tāpēc, ka braucējs uzņemas atbildību par citu drošību. Neredzējām arī tādus, kas pārsniegtu paredzēto maksimālo braukšanas ātrumu,» stāsta Ērika Sļipecka.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Nekad nesaki – «nekad»!

Kategorijas