Nežēlīga šķēršļu josla

2012. gada 9. maijs 00:00

Gājējam pārvietošanās Bauskā reizēm sagādā raizes, bet kopumā diez vai kāds īpaši sūdzēsies. Toties pietiek pāriet uz braucamrīku, kuram ir riteņi, un atliek tikai galvu saķert – par ko domāja projektētāji?!Pagājušajā nedēļā redakcijā saņēmām vēstuli no pensionāra Imanta Jankūna. Padzīvojušais vīrs, braucot ar velosipēdu pa Dārza ielas trotuāru, savulaik kritis, guvis traumu, kuras dēļ mediķiem nācies viņu operēt. Pēc tam radusies ne visai tīkama iespēja iepazīt Bausku ratiņkrēslā.Draud traumasLai pārliecinātos, kāda ir situācija praksē, pastaigā pa pilsētu devāmies ar Denisu Juhņeviču, kurš pārvietojas ratiņkrēslā. Izrādījās, ka lielākā daļa trotuāru ir viņam nepieejami, bet daudzi rekonstruētie trotuāri – bīstami. Viņš atzina, ka lielāko daļu pēdējos gados taisīto uzbrauktuvju vienatnē neizmanto, jo baidās no iespējamajām traumām. Kritieni jau ir bijuši. Brauc tikai tad, ja kāds no draugiem ir aiz muguras un var palīdzēt.Denisu biedē pārāk stāvas uzbrauktuves, bet draudīgas situācijas rada arī citas. Nelielas, slīpi uz ceļa pusi vērstas pārejas ceļu malās bieži vien slēpj ļoti nepatīkamus pārsteigumus – tās braucējam rada draudus apvelties atmuguriski, sasitot galvu, nokrist uz sāniem vai pat paskriet zem mašīnas, ja neizdodas perfekti veikt nobraucienu.Savulaik bija iecere pierunāt kādu no novada domes amatpersonām iesēsties ratiņkrēslā un pabraukāt pa Bauskas trotuāriem. Pēc pastaigas kopā ar cilvēku ratiņkrēslā no šīs idejas atteicāmies, jo nepieredzējis cilvēks ratiņkrēslā pilsētā var pat nosisties. Uzņemties vainu par to, ka esam atstājuši novadu bez svarīga deputāta, nevēlējāmies. Bauskas pilsēta cilvēkiem ratiņkrēslos ir nežēlīga šķēršļu josla – grūti pārvarama, prasa daudz spēka, pastāv iespējas gūt smagas traumas.Labais Korfa dārzs«Es dzīvoju Pļavu ielā. Teorētiski no manām mājām līdz veikalam «Top!» nav tālu. Praksē jābrauc liels līkums apkārt Bauskai, jo uz Zaļās un Salātu ielas trotuāriem es netieku, turklāt liela daļa maršruta jāveic pa brauktuvi,» stāsta D. Juhņevičs. Automašīnu šoferi nav priecīgi, redzot invalīdu uz brauktuves.Grūti pieejamas ir daudzas vietas, kur it kā domāts par invalīdiem. Uzbrauktuvi pie Bauskas poliklīnikas durvīm pārvarēt var ne visi – tā ir pārāk stāva. To pašu saka par uzbrauktuvi, kas ved uz Bauskas novada domes ēku. Vairākās ielās atrodas šķēršļi, kas padara tās nepieejamas. Plūdoņa ielā tās ir iebrauktuves māju pagalmos, kuras izklātas ar laukakmeņiem.Bauskas pils rekonstrukcijas laikā ar akmeņiem izklātais nelielais ceļa posms padarījis aiz pils esošo parku nepieejamu ratiņkrēslu braucējiem. Lifts Bauskas pilī invalīdus neinteresē, jo tikt līdz tam ir neiespējami. Pozitīvais šajā sarakstā ir Korfa dārzs, pa kura celiņiem var mierīgi izbraukt un baudīt pastaigas ārpus mājas. «Kad taisa ielas, pasauciet kādu no mums! Mēs izmēģināsim, vai patiesi var izbraukt,» saka D. Juhņevičs.Velosipēdistu slazds«Pēdējos septiņos gados visos projektos ir domāts par invalīdiem, lai atvieglotu viņiem pārvietošanos un piekļuvi sabiedriskajām ēkām. Visur ir uzbrauktuves. Rātslaukumā top tualete invalīdiem, būs atsevišķa uzbrauktuve. Visas ielas, kuras ir rekonstruētas, vajadzētu izbraukt bez problēmām,» stāsta Bauskas novada saimnieciskās nodaļas vadītāja vietnieks Voldemārs Čačs. Arhitektiem vienmēr bijis uzdots ievērot Latvijas būvniecības standartus. Bauskas novada domes amatpersonas, šķiet, uzskata, ka viss ir kārtībā.Tomēr daudzi jaunie trotuāri nav izbraucami. Vislabākās atsauksmes pagaidām ir par Uzvaras ielu.I. Jankūns visvairāk ir šokēts par Dārza ielas trotuāru, kurš neder ne tikai invalīdiem ratiņkrēslos, bet arī riteņbraucējiem. «Braucot pa velosipēdistu celiņu, tas noslēdzas ar slīpu apmali. Lai veiksmīgi uzbrauktu uz brauktuves, man jānogriežas uz gājēju ceļa. Ja to nepaspēj, bieži vien kritiens ir garantēts. Man rezultātā kājā ir dzelzs stiprinājumi,» stāsta pensionārs.Attieksmes jautājumsInvalīdiem piemērotu pāreju un trotuāru izveidošana ir nevis finanšu, bet gan attieksmes jautājums, uzskata invalīdu biedrības «Apeirons» vides pieejamības eksperts Aigars Bolis. «Bieži pat profesionālākajiem projektētājiem pietrūkst elementārās izpratnes. Tāpēc mēs aicinām piesaistīt projektu izveidē cilvēkus, kas būs šo trotuāru lietotāji. Patiesībā tā var ietaupīt naudu, jo nākotnē nebūs vajadzīgs jauns remonts,» tā A. Bolis.Par to, ka tas tiešām ir attieksmes jautājums, varam pārliecināties Bauskas ielās. Vienā un tajā pašā projektā Salātu ielā pie Bauzes tirgus ir izveidotas gan ļoti labas pārejas, gan stāvas un augstas apmales pāreju vietā.Stāsta Bauskas novada pašvaldības sociālā dienesta darbiniece darbam ar personām ar funkcionāliem traucējumiem Ineta Niedre: «Runājām par to jau Bauskas pilsētas domē, bet vēl aizvien cilvēks viens pats ratiņkrēslā pa Bausku braukāt nevar.» Viņa stāsta, ka pašlaik Bauskā ir 11 cilvēki ratiņkrēslos, kas aktīvi pārvietojas, bet ir daudzi, kurus izved pastaigā.Vajadzīga sadarbība«Pirms dažiem gadiem bija tikšanās ar kādu amatpersonu. Stāvēja, māja ar galvu, visam piekrita, aizbrauca, un nekas nemainījās,» atceras D. Juhņevičs. Kā panākt uzlabojumu ielās, pašlaik nav skaidrs. Savukārt I. Jankūns ir gatavs runāt par šo situāciju plašāk.Ņina Meņģele, biedrības «Apeirons» konsultante sociālajos jautājumos, uzskata, ka iniciatīvai jānāk no cilvēkiem, kas izmanto pilsētas vidi: «Ar pašvaldību ir jādraudzējas un jāaicina uz sadarbību. Pirms tika mainīts būvniecības likums, mēs bieži braukājām pa Latviju, aicinājām vietējās organizācijas. Sarunājām ratus, tikāmies ar pašvaldību un izbraukājām maršrutus. Jāmobilizējas, ja ir problēma. Ja nav cilvēku, kas prasa izmaiņas, nav problēmas.»I. Niedre atzīst, ka Bauskā pagaidām nav organizācijas, kas pārstāvētu cilvēkus ar pārvietošanās grūtībām.Jāuztraucas arī citiemŠīm problēmām vajadzētu uztraukt ne tikai invalīdus un viņu ģimenes locekļus. Ērtu un labu pāreju iekārtošana ļautu vieglāk pārvietoties ikvienam parastam gājējam. Aktuāls piemērs ir aizgājusī ziema – cilvēki žēlojās, ka uz vairākām pārejām ar stāvu slīpumu nemaz pārvietoties nevarēja, kad tās apledoja. Uzkāpjot varēja nokrist, gūt traumu vai pat pakrist zem automašīnas.Lai risinātu dialogu ar pašvaldību, atsevišķu personu lūgumi un prasības diez vai iedarbosies. Bauskā ir jāizveido biedrība, apvienojot cilvēkus, kas vēlas sakārtot pilsētas vidi, lai pārvietoties būtu droši visiem.Tikmēr atliek aicināt kādu dienu satikties cilvēkiem ratiņkrēslos un Bauskas novada domes amatpersonām, ļaut pēdējiem pavizināt līdzcilvēkus pa Bausku. Varbūt tad atbildīgajām institūcijām radīsies patiess priekšstats par to, kādām jābūt trotuāru un uzbrauktuvju konstrukcijām. UZZIŅAIGājēju pārejas. Nelielam laukumam pirms un pēc gājēju pārejas jābūt iekrāsotam citādā pamanāmā krāsā un veidotam no grubuļaina materiāla. Šādam materiālam jābūt arī gājēju pārejas starpposmos. Vietā, kur uzbrauc uz ietves, apmales nedrīkst būt augstākas par 2,5 cm. Ideāli, ja apmales ir vienā līmenī ar brauktuves daļu.Uzbrauktuves slīpums nedrīkst pārsniegt 6%, segtām un iekštelpu uzbrauktuvēm – 5%, pārejas platums – 1,8 m.Uzbrauktuves platums jāveido 1,3 – 1,4 m, ja ar ratiņkrēsliem izmanto vienu kustības joslu. Uzbrauktuves sākumā un beigās ir jānodrošina manevrēšanas laukums 1,5 m diametrā.Informācija no mājaslapas apeirons.lv.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Nežēlīga šķēršļu josla

Kategorijas