Zorģos uzņem īstu mākslinieci

2012. gada 11. maijs 00:00

Mūža nogalē uz dzīvi Iecavas novada Zorģu ciematā pārvākusies māksliniece – autodidakte Rozmarija Bārsdele.Viņas zīmējumi un keramikas gleznas līdz rudenim apskatāmas Zorģu bibliotēkā, informē bibliotekāre Aina Ezergaile, paužot gandarījumu par iespēju mūspuses cilvēkiem iepazīt tik bagātu personību un patiesu talantu.Sapni nenododRozmarijai ir raiba un neparasta biogrāfija. Dzimusi Vācijā 1921. gadā, viņa Latvijā iebraukusi kā mazs bērns. Pēc ģimnāzijas beigšanas pirmās brīvvalsts laikā pieteikusies studijām Mākslas akadēmijā, taču radošo nākotni aprāva padomju okupācija un izsūtījums.«Mans sapnis bija tēlniecība,» «Bauskas Dzīvei» silti saka sirmā kundze. To viņa nav atmetusi pat ziemeļu lēģerī – mācījusies pie izsūtītā igauņu tēlnieka Aleksandra Ellera. Pēc atgriešanās Latvijas PSR 1956. gadā Rozmarija devusies uz Mākslas akadēmiju, lai atjaunotu savu pieteikumu studijām, taču galēji pārsteigtais ierēdnis viņu noraidījis ar pamatojumu: «Tēlniecību?! To jūs mācīsities 20 gadus!» 35 gadus vecus studentus padomju augstskolās neuzņēma.Lauku idilleZīmēšana un «ķēpāšanās ar māliem» Rozmarijai bija tuva jau kopš bērnības, kuras vasaras viņa pavadījusi tantes lauku mājās. Latviešu sētas dzīves ritms gadalaiku un mēnešu maiņā, godi un darbi ir galvenais temats gan mākslinieces zīmējumos, gan keramikas gleznās. R. Bārsdeles Sibīrijas laika zīmējumi glabājas Latvijas Okupācijas muzejā.Padomju gados strādājot par mašīnrakstītāju, Rozmarija turpinājusi izglītoties dažādās studijās. Māla glezniņas kā sienas dekorus viņa sākusi gatavot studijas laikā VEF kultūras pilī. «Man svarīgi, lai māksla nav riebīga. Mēs, katrs cilvēks, esam savā veidā skaists. To cenšos parādīt katrā darbā,» atklāj māksliniece. Tajos attēlots arī Latvijas dabas skaistums. Bērnībā apmeklētā Rīgas baletskolas grācija joprojām jūtama cēlās dāmas iznesībā.Ģimenes spēksRozmarija pēdējos gadus laimīgi dzīvojusi Mazsalacā ar vīru Laimoni, bet pēc viņa aiziešanas mūžībā pārvākusies uz Zorģiem pie senas draudzenes Ligijas Malnačas. «Ar Rozmarijas ģimeni draudzējamies 35 gadus, kopš Jēkabpilī strādājām kopā ar viņas vīru,» «Bauskas Dzīvei» stāsta Ligija, «kopā braucām ekskursijās. Pēc dzīvesvietas maiņas mūsu tikšanās bija retākas, taču ļoti sirsnīgas un piepildītas.»Pēc Ligijas ieteikuma māksliniece Zorģu bibliotēkai atvēlējusi izstādīt zīmējumu sēriju par gadalaiku dzīves ritmu Latvijas lauku sētā un ilustrācijas dziesmai «Līgo laiva uz ūdeņa». Viņa gleznojusi arī eļļā. Bibliotēkas apmeklētāji var aplūkot tautiskā tematikā ieturētas keramikas gleznas, vienīgi daži trauslākie dekori palikuši mājās.Īpaši izteiksmīgi ir zīmulī izpildīti portreti – mākslinieces pašportrets un mūžībā aizgājušā dzīvesbiedra Laimoņa portrets. Tajā ielikta visa mīlestība, ko pāris dāvājis viens otram, neslēpj Rozmarija. Zīmējumā gaišo emociju klātbūtne ir nepārprotama.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Zorģos uzņem īstu mākslinieci

Kategorijas