Medību trofeju skaistums

2012. gada 11. maijs 00:00

125

Mednieku lielākais lepnums ir trofejas – skaisti izbāzti dzīvnieki, putni, galvaskausi, ragi. Šis skaistums bieži vien ir lielākā istabas rota.Tomēr ceļš, kurš ejams, līdz trofeja izskatās tā, ka citiem rodas vai skaudība, ir garš un sarežģīts. Netīro, dubļaino un asinīm klāto dzīvnieku sagatavošana līdz skaistajiem eksponātiem nav viegla.Filigrāns darbsProcess, kura gaitā top izbāzenis, ir gana ilgs. Taksidermists Normunds Jakuška stāsta – ja visu laiku veltītu tikai vienam putnam, paietu divas nedēļas. Tīrais laiks, ko velta trofejas sagatavošanai, praksē ir trīs četras dienas. Atvestos dzīvniekus un putnus nomazgā, nodīrā, attauko, apstrādā ar ķīmiskām vielām, lai pēc tam kodes neiemetas kažokā. Otrajā dienā gatavo formu, uz kuras liks izbāzeni, pamatu, pie kura to piestiprinās. Formas ir veidotas pēc noteikta parauga, taču tās ir tikai sagataves, kas vēl jāapdarina.Nākamajā dienā izbāzeni uzvelk uz formas. Putniem sakārto spalvas un sastiprina ar papīra bandāžām, kamēr žūst līme. Ja gaiss ir sauss, viens izbāzenis žūst 3 – 7 die-nas. Žūšanas procesā tas visu laiku jāpieskata – reizēm spalvas maina novietojumu, tad tās jānostiprina ar piespraudēm. Kad viss izžuvis, forma vairs nemainās.Ar zvēriem darba esot vairāk. Mednieki nodīrā ādu un atved ar visu galvu, bet arī pēc tam ir gana, ko darīt. Lūpas, nāsis un acu plakstiņus noņem ar skalpeli – tas ir filigrāns darbs. Ja grib, lai trofejas izbāzenis būtu pēc iespējas reālāks, citādi nevar. Laika patēriņš ir lielāks – ķīmiskais process galvas apstrādei ir gandrīz nedēļa.Klusais periodsMaijs un jūnija sākums ir klusais periods – beigusies medību sezona. Ap Jāņiem sāksies buku medības, tad nāks aļņi, brieži, pēc tam plēsējzvēri un putni, tad darba būs vairāk.Pašlaik meistaram nepabeigti ir vēl divi putni – fazāns un vanadziņš. Tie domāti teātra izrādei. Fazāns stāvēs uz akmeņiem, vanadziņš – uz celma. Pienāk arī eksotisko dzīvnieku trofeju pasūtījumi, piemēram, top Āfrikā nomedītas impalas izbāzenis.Klienti ir dažādi – trīs ceturtdaļas ir mednieki, taču izbāzeņus gatavo arī kafejnīcu un viesnīcu saimnieki, skolas utt. Kāda kliente, mednieka sieva, slepus no vīra atved un pasūta trofeju izbāšanu, lai pēc tam pasniegtu kā dāvanu dzīvesbiedra jubilejā.Savus darbus N. Jakuška redz medību izstādēs – tie ir balināti galvaskausi un dažādu medaļu ieguvēji izbāzeņi. Lai arī cik veci tie būtu, parasti paša darbu meistars pazīst. Katram taksidermistam ir savs rokraksts.Laimīgs cilvēks«Taksidermista profesija nav vieg-la – jāzina bioloģija, anatomija, tēlniecība,» stāsta N. Jakuška. Viņš ir beidzis taksidermijas skolu Vācijā. Latvijā šādas profesijas sertifikātu iegūt nevar.Iegūtā izglītība gan nenozīmē, ka mācīties nevajag. Jāapmeklē izstādes, semināri, lai uzzinātu jaunumus šajā jomā. Materiāli katru gadu uzlabojas – mainās ķīmiskās apstrādes līdzekļi, var iegādāties arvien labākas acis izbāzeņiem. Ļoti kvalitatīvas mākslīgās acis nopērkamas Krievijā – tās izskatās kā īstas, atstaro gaismu. Pareizā apgaismojumā, ejot garām, tās brīžiem iespīdas kā īstam zvēram. Turklāt, šajā jomā strādājot, nevar paņemt visu, ko iedomājas, – ja grib kvalitatīvus izbāzeņus, jāstrādā ar sertificētām formām, kuras taisa mākslinieki, atklāj meistars.Semināros un pasākumos šīs profesijas pārstāvji cits citu pazīst – Normundam ir draugi Čehijā, Vācijā, Lietuvā, Igaunijā, laba sadarbība ar Krievijas kolēģiem.«Man tas vienlaikus ir vaļasprieks, hobijs un profesija – esmu viens no laimīgākajiem cilvēkiem. Daru to, kas man patīk. Nejūtu to kā pienākumu – vienkārši daru ar prieku,» saka meistars.Grūtākie eksemplāriIr daži izbāzeņi, kuri sagādā grūtības, atzīst taksidermists. Sarežģīti izveidot izbāzeni vāverei, bet vēl grūtāk zaķim – āda ir plāna, tā plīst, viegli neviļus iegriezt. Garajām ausīm ir jāizņem skrimšļi, citādi ausis vēlāk sabirs.No putniem visgrūtāk strādāt ar sloku – šnepi. Tai ir tik plāna ādiņa, ka spīd cauri. Turklāt arī plāna spalva – ja kaut kur izbirs, paliks plika vieta. Ar pīli ir stipri vieglāk – ikvienu robu varot aizpildīt.No zvēriem lielākais izbāzenis, ar ko līdz šim iznācis strādāt Normundam, bijis mežakuilis, no putniem – strauss. Kad rumpi nesa iekšā, tad jau bija skaidrs, ka veselu izbāzeni pa durvīm ārā nedabūs, nosmej meistars. Strausu nācies izcelt pa logu, bet mežakuili pa durvīm varēja iznest. Pēdējais kļuva par vietējo zvaigzni – visi, kas redzēja, gribēja blakus nofotografēties, gandarīts taksidermists.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Medību trofeju skaistums

Kategorijas