Desmit dienām sekojuši desmit gadi

2012. gada 18. maijs 00:00

Vecsauliešu Kauneckaišu ģimenei šī nedēļa ir piepildīta ar svarīgiem notikumiem. Nedēļas pirmajā pusē bija jāiestāda kartupeļi.Sestdien, 19. maijā, Vecsaules luterāņu baznīcā viņu laulību svētīs mācītājs Jānis Tālums, jo šajās dienās aprit desmit gadu, kopš Diāna un Ilgvars ir precējušies.Būt kopāVecākais dēls Kaspars šogad gatavojas beigt 9. klasi, Raitis apmeklē piecgadnieku grupiņu un gatavojas skolas gaitām, nākamgad viņam sekos māsa Keita. Vēl jāpaaugas Edvardam un pastarītim Mārtiņam, kuram tikai pusgads.«Ģimenē augstā godā tiek turēts darba tikums, kas tiek mācīts no agras bērnības. Rūpes citam par citu ir viņu ikdiena. Kauneckaiši ir patiesi latviska ģimene, kas savā ikdienā kopj un ciena ģimeniskās vērtības. Ģimenes stiprais balsts ir tētis Ilgvars, bet mamma Diāna ir labais gariņš, kurš rūpē-jas par bērniem un saimniecību,» tā Kauneckaišu saimi raksturo Vecsaules pamatskolas direktors Egons Brazauskis.Saimes iztikšana balstās uz vecāku darbu, kopjot zemi. Visu iztikai vajadzīgo viņi izaudzē paši, Diāna vāra un konservē, lai pietiek visai ziemai. Spēkiem atbilstīgi arī bērni palīdz. Kad pavasara siltajās dienās sēts dārzs, visi bijuši vagā, bet mazais Mārtiņš gulējis ratiņos lauka malā. Diānas dēls Kaspars ir vecākais un atbildīgākais, viņam vecāki bez bažām var uz kādu brīdi uzticēt jaunākos bērnus. Biežāk gan viņi ir visi kopā – skolas pasākumos vai pēdējā laikā arī Vecsaules baznīcā.Nāk ar priekuUzzinot, ka šī ir viena no Vecsaules pagasta trūcīgajām ģimenēm, šķita, ka satiekoties būs jāuzklausa sūras un skumjas pārdomas. Taču notiek gluži pretēji. Cits ar vienu bērnu ir pārguris, Diāna ar pieciem ir gaiša, mierīga, lepna. Viņa teic, ka ar katru bērnu nācis savs prieks.Ar visu viņi paši tiek galā, turklāt līdzās ir labi cilvēki, kuri dažādi palīdz. Vakar, 17. maijā, pagāja desmit gadu, kopš viņi dzīvo nelielā mājiņā Intas un Daiņa Lagzdiņu īpašumā «Silmaļi». Dainis aicinājis, lai māja nestāvot tukša. Bez īres maksas, vienkārši tāpat. Arī «Silmaļu» zemi viņi drīkst izmantot, cik vajag iztikai, saimnieki neliedz tehniku, vienīgi degviela pašiem jāgādā, stāsta Ilgvars.Līdz salnāmDienā, kad tiekamies, pāri laukiem zēģelē ass vējš, bet Edvards pa sētu skraida īspiedurkņu krekliņā, un viņam ir siltas rokas. Puika nosauļojies brūniem vaigiem, abi ar tēti maija pirmajā dienā jau nopeldējušies dīķī. Pērn ūdenī lekuši ap Lieldienām, rudenī dīķī mazgājoties līdz salnām, norūdījušies, stāsta māmiņa, kura vienīgā esot salīga. Līdzās dzīvojošā ģimenes ārste Inta Lagzdiņa secinājusi, ka Kauneckaišu bērni esot «īsslimotāji», viņa nepagūstot pat atnākt, kad jau visi veseli.Īpašs ir Diānas un Ilgvara iepazīšanās stāsts. Diāna ir salaspiliete, pilsētas meitene, Vecsaulē viņa dzīvojusi, kad Bauskā strādājusi konditorejas cehā. Pieteikt laulības reģistrāciju Bauskas dzimtsarakstu nodaļā abi braukuši pēc desmit dienu pazīšanās. Diānai bija 25 gadi un dēls, Ilgvars – 12 gadus vecāks un līdz tam bija dzīvojis viens. Sareģistrējušies maijā, kāzas nosvinējuši zaļā pļavā un jau nākamajā dienā sākuši dzīvot mazajā, baltajā namiņā, kura trīs istabās skan jau piecu bērnu balsis. Visi bērni nokristīti, izņemot jaunāko, kuram krustvecāki pašlaik strādā ārzemēs. Diānai ir divas māsas, bet vīrs izaudzis kopā ar brāli un septiņām māsām. Tāpēc Ilgvaram pieci bērni neliekas tik ļoti daudz, ja Dievs tos devis.Īstais laiks«Mums ar mammu jābūt stipriem un jādomā vismaz 20 gadus uz priekšu, kamēr pats jaunākais nostāsies uz kājām,» saka tētis Ilgvars. Kaspars pabeigs pamatskolu un grib stāties amatniecības vidusskolā, lai kļūtu par galdnieku. Iemaņas puikam esot, Kaspars jau salabojis virtuves mēbeli, ko jaunākie salauzuši. Pēc gada skolas gaitas sāks Raitis, un tā cits pēc cita izaugs Diānas un Ilgvara bērni.Edvards laikam būšot lidotājs, visur rāpjas, protams, arī krīt, bet tas puiku nebiedē. Tomēr trīsstāvu gultā Edvardam jāguļ pašā apakšā – drošības dēļ, rāda mamma. Raitis strādāšot par ugunsdzēsēju, grib stūrēt sarkano mašīnu, Keita par nākotni vēl nav domājusi, bet Raitis piebilst – ceps kūkas kā mamma. Pirktās viņi neēdot, gardākās cep mamma, kura vāra arī pieneņu medu, stāsta bērni. Neko par sevi pagaidām nevar pateikt mazais Mārtiņš. Viņš tikko pamodies no pusdienas miega, uzsmaida, un ejam fotografēties pieneņu pļavā. Mirkli pēc tam tētis jau dodas ceļā uz Skaistkalni pēc šķirnes kartupeļiem, kas jāgulda vagās. Nav, ko kavēties, ir stādīšanai īstais laiks – debesīs gubu mākoņi, un nedēļas vidū solīts auglīgs lietus.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Desmit dienām sekojuši desmit gadi

Kategorijas