Ziedēšanas prieka vibrācijas

2012. gada 23. maijs 00:00

Bauskā reti piedzīvota kultūras cilvēku kopības izjūta viņnedēļ valdīja tematiskajā pēcpusdienā «Ziedēšanas priekā». Sarunā ar novadniekiem piedalījās Nacionālā teātra aktrise Lāsma Kugrēna. Bauskas kultūras centra zālē smaržoja ceriņi un narcises. Ziedēšanas prieks atspoguļojās arī vizuālās mākslas skolotājas Aivas Spieķes un viņas audzēkņu akvareļos.Drošībā un mīlestībā Zālē, kurā notika aktrises saruna ar klausītājiem, viņa ir pavadījusi bērnību, jo tēvs Raimonds Kugrēns bija Bauskas Tautas teātra režisors, tajā spēlēja arī Lāsmas mamma Velta. «Jau no divu gadu vecuma vecāki mani ņēma līdzi uz mēģinājumiem. Es varēju palikt pie vecmāmiņas, taču ļoti, ļoti gribējās būt ar vecākiem teātra mēģinājumos. Zālē vienmēr valdīja stindzinošs aukstums, bet es staroju laimē. Visa Tautas teātra trupa mani ir auklējusi. Esmu saņēmusi ārkārtīgi daudz mīlestības. Bauskas kultūras centrs – kādreizējais tautas nams – ir viena no manas dzīves labākajām daļām. Jūtos piederīga; ne velti esmu atgriezusies Bauskā,» mīlestībā savai pilsētai un cilvēkiem atzīstas aktrise.Nekur citur – vienīgi Bauskā –, dziļā naktī atbraucot no izrādēm Rīgā, Lāsma var stāvēt savā Pilskalna ielas nama pagalmā un lūkoties zvaigznēs. Būt drošībā gluži kā bērnībā, nakšņojot pie vecmāmiņas Zaļās ielas mājā. «Es gulēju uz dūnu pēļa siltumā kā aliņā. Modos, kad no virtuves plūda ceptu kartupelīšu un kafijas aromāts. Es jutos tik ļoti pasargāta! Tas man ir palīdzējis dzīvē pārvarēt grūtus brīžus,» tā Lāsma.Daudzi sarīkojuma apmeklētāji ir sekojuši Lāsmas Kugrēnas radošajai izaugsmei, jau no 1975. gada, kad viņa sāka strādāt Latvijas Nacionālajā teātrī. Aelita Biķerniece, Bauskas Centrālās bibliotēkas speciāliste, ir apmeklējusi visas izrādes, kurās spēlē aktrise. Viņas kolēģe Laimdota Ozoliņa ir noskatījusies R. Blaumaņa «Skroderdienas Silmačos», kurā Lāsma bija gan Ieviņa, gan Pindacīša un Bebene. Neviena cita aktrise Ieviņas lomā nav bijusi tik pārliecinoša, teic bibliotekāre. Savukārt aktrise par vienu no veiksmīgākajām jaunības lomām uzskata Elektru izrādē «Elektra – mana mīla», kas Nacionālā teātra repertuārā bija desmit gadu. Pieskarties citai dimensijai«Mēs, aktieri, it kā nostājamies pret dabas un Dieva likumiem. Katram cilvēkam Dievs ir devis programmu iet uz priekšu, aizmirstot ciešanas, bet teātrī mēs visu laiku lūkojamies atpakaļ, esam spiesti uzplēst savas brūces, lai izrādēs paustu patiesu sāpi. Veidojot tēlu, zemapziņa nenorimst ne mirkli. Pārtapt, iemiesoties citā cilvēkā ir ļoti grūti. Mokoši ir izturēt atkarību no režisoriem, dramaturgiem. Aktieris nekad nevar būt brīvs. Viņš tiek izlikts publikas un kritiķu apskatei un vērtēšanai. Man nebija viegli šo teātra dzīves nežēlīgo aspektu pieņemt. Galīgi nebiju gatava arī tam, ka, darot darbu ar sirdi un dvēseli, citi tevi var nolīdzināt līdz ar zemi. Man ļoti ilgi nācās mācīties to neuztvert emocionāli, citādi es vienkārši «izšķīstu»,» Lāsma ir atklāta un nemēģina iegalvot, ka aktiera mūžs ir kā brīnišķa dziesma. Taču nekādi pasaules labumi, viņasprāt, aktierim nespēj aizstāt izjūtas, kad ar publiku izdodas skanēt vienā vibrācijā. Skatītāju enerģētika ir kā gaisa spilvens, kas aktieri paceļ un aiznes citā dimensijā. Dzeja kā zelta smiltis Saviem novadniekiem Lāsma Kugrēna sagādāja emocionāla uzplaiksnījuma mirkļus, lasot latviešu autoru dzeju no krājuma «Reliģiskās dzejas antoloģija». Grāmata, kas izdota Latvijas pirmās brīvvalsts laikā, ir bibliogrāfisks retums. Lāsma to nejauši atrada savu vecāku bibliotēkā.Aktrise un viņas dēls Jēkabs Reinis pirmo reizi reliģisko dzeju lasīja Rīgas Latviešu biedrības namā šī gada Lieldienās. Lāsma piebilst: «Man ļoti patīk lasīt, nevis runāt dzeju, tāpēc vienmēr esmu priecājusies par sadarbību ar Latvijas Radio.» Sarīkojumā Bauskas kultūras centrā aktrise lasīja Leonīda Breikša, Līgotņu Jēkaba, Jāņa Akuratera, Kārļa Skalbes un Birznieku Sofijas sakrālo dzeju.Komentē baušķeniece Anita Velmunska: «Sakrālā poēzija man bija atklājums – gluži kā nezināma planēta. Mani bezgala aizkustināja arī aktrises patiesie un izjustie mīlestības vārdi Bauskai un cilvēkiem, apmeklētāju cieņas un sirsnības apliecinājumi, Bauskas Valsts ģimnāzijas skolēnu līdzdalība tematiskajā pēcpusdienā. Allaž apbrīnoju latviešu valodas skolotājas Vijas Cerusas radošumu un talantu ievest jauniešus literatūras pasaulē, ieinteresēt. Viņa audzina kultūras cilvēku – tas ir vairāk nekā darbs, tā ir skolotājas misija. Paldies par iniciatīvu Bauskas Centrālās bibliotēkas darbiniecēm, kuras sagatavoja lielisko pēcpusdienu «Ziedēšanas priekā»!»Sarīkojuma izskaņā Bauskas Valsts ģimnāzijas audzēkne Līva Medne lasīja savas vecmāmiņas baušķenieces Ainas Mednes nesen uzrakstīto veltījuma dzejoli aktrisei un Kugrēnu dzimtai.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Ziedēšanas prieka vibrācijas

Kategorijas