Arī paraugbērniem ir savi trūkumi

2012. gada 25. maijs 00:00

55 gadi aprit Astrai Voitovai.Gailīšu pagasta Uzvaras iedzīvotāja Astra Voitova šajās dienās svin dubultu jubileju, jo ir gan viņas dzimšanas diena, gan abiem ar vīru Ivanu aprit 35 gadi, kā nosvinētas kāzas. Sākotnēji jubilāre atzīst, ka viņai par sevi nav, ko stāstīt, jo patlaban nestrādā, taču sarunas gaitā ātri vien pazūd kautrīgums un Astra atveras, it īpaši tad, ja runa ir par bērniem un mazbērniem.Mājās pārbrauc ar vīruJubilāre pati augusi kopā ar divām jaunākām māsām Aiju un Ligitu vecāku celtajās «Dzilnās», kur viņa dzīvo vēl joprojām. Pārsvarā visa viņas dzīve ir aizritējusi Uzvarā, un tikai salīdzinoši īsu brīdi dzīvots ārpus dzimtās vietas. Tas bija laikā, kad Astra studēja grāmatvedību Jēkabpils ekonomiskajā tehnikumā. Gads pēc tam nostrādāts Mežāres sovhozā, un tad jau kopā ar vīru Ivanu, ko iepazina darbā, viņa atgriezās Uzvarā.Jubilāre atklāj, ka savā jomā strādājusi salīdzinoši maz. Kādu laiku bijusi sekretāre Bauskas starpkolhozu konservu fabrikā, taču tad aiziets dekrētā. Bērniem paaugoties, darbs sākts Uzvaras kolhozā, kur strādāts gan par grāmatvedi, gan par dispečeri. Divus gadus bijusi auklīte vietējā bērnudārzā, kā arī strādājusi pasta nodaļā. «Tie bija laiki, kad vēl bija liels apgrozījums. Tagad jau cilvēki tik daudz vairs neko pa pastu nesūta. Dārgi,» uzskata Astra. No darba viņa pirms 20 gadiem aizgājusi, gaidot jaunākā, ceturtā bērna Māra piedzimšanu. Pēc tam tā nopietni vairs nav darba ritmā. Uz kādu laiku atsākusi strādāt bērnudārzā.Sāk interesēties par datoruUzvariete stāsta, ka lielā mērā viņas ikdiena ir darbošanās dārzā. Vājība esot puķes, to gan ārā, gan iekštelpās brīžiem esot tik daudz, ka nav, kur īsti apgriezties. Ģimenei pašai nav sava lauka, kur izaudzēt dažādus labumus, toties jaunākajai māsai ir sava saimniecība. «Ir mums stādīšanas, ravēšanas un novākšanas talkas. Tie, kas uz tām neierodas, pie kartupeļiem netiek,» stāsta jubilāre.Tā pati māsa Astru «ievilkusi» arī Bauskas lauku sieviešu klubā «Apvārsnis». Reizi mēnesī tās dalībnieces tiekas, lai pārrunātu visu aktuālo. Pirms neilga laika klubs ciemojās Ivetas Ļekūnes saimniecībā «Sprīdīši». Lai gan jubilāre atzīst, ka ir vienīgā ģimenē, kas neprot darboties ar datoru, pēdējā laikā viņas interese par šo iekārtu ir augusi. «Kādā no kluba tikšanās reizēm mamma izdzirdēja par portālu stadisim.lv un visu laiku nelika mani mierā, prasīja, lai parādu, kas tur ir. Nu nekā interesanta tur nebija,» stāsta meita Iveta.Babuļa ļauj visuVisvairāk laika aizrit mazbērnu pieskatīšanā. «Ļoti iemīlējuši savu omi, kuru sauc par babuļu. Dažreiz mums ar mammu izceļas kāds strīds par visatļautību, bērni labprātāk pavada laiku viņas sabiedrībā,» teic meita Iveta. Tur atkal Astrai ir savs viedoklis: «Paša bērnus ir jāaudzina, bet mazbērnus – jālutina.» Viņa stāsta, ka laiks, kamēr mazbērni vēl labprāt ciemojas pie vecvecākiem, ir jāizmanto, jo ātri vien šis prieks beidzas. «Saka, ka atnāks ciemos. Tad zvana, ka nevarēs, jo jāiet pie draugiem. Varbūt kādu citu reizi,» komentē Astra.Turpinot tēmu par bērniem, Iveta stāsta, ka mamma pati skolā bijusi īsts paraugbērns. Tam bija sava priekšrocība, jo arī atvases izglītoja vairāki tie paši skolotāji, kas savulaik mācīja mammu Astru. Viņas bērni automātiski tika augstu novērtēti, un uz palaidnībām vai kādu sliktāku atzīmi, kas nemaz tik bieži neparādījās, allaž tika pievērtas acis.Taču jubilāre pati atzīst, ka tikai ar laiku var aptvert, ka šāda paraugbērna būšana nes arī sekas: «Tu esi atkarīgs no citiem. Kad strādāju pastā, man piedāvāja nodaļas vadītājas darbu, taču atteicu tādēļ, ka nespēju pildīt priekšnieka pienākumus. Esmu pieradusi pie tā, ka jāstrādā kāda cita labā, tādēļ varu būt tikai izpildītāja.»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Arī paraugbērniem ir savi trūkumi

Kategorijas