Ar «sigā, sigā» filozofiju

2012. gada 1. jūnijs 00:00

Ceļosim! Lai aizmirstu par stresu, jādodas uz Grieķijas salu Krētu.Krētas pilsētiņas Hersonisas lielveikalā pievakarē mūs pārsteidza šāda ainiņa: uz galda līdzās kases aparātam nolikta svētbilde, turpat stāv un aizlūgumu runā Grieķijas pareizticīgo baznīcas mācītājs, viņam līdzās – veikalā strādājošie. Iepirkties atnākušie tūristi samulsuši noraugās rituālā. Tad svētais tēvs visus apslaka ar svētīto ūdeni, visbeidzot tirdzniecības centra darbinieki mūs cienā ar apelsīnu sulu. Kas tas bija? Aizlūgums, lai jaunā tūrisma sezona, kas Krētā maijā sākusies, būtu veiksmīga. Lai veikals zeļ un plaukst un droši vien lai mums, tūristiem, arī netrūktu naudas, ko tērēt. Tāds saviļņojošs un iedvesmojošs brīdis… Tūlīt pat bez sirdsapziņas pārmetumiem steidzām iepirkties. Mierīgi un lēnāmKrētā maijā atpūtās vairāki baušķenieki – daktere Ilze Kinta bija izvēlējusies ar pārgājieniem kombinētu ceļojumu; izīrējot automobili, mazo kalnu ciematiņu omulību baudīja Laimdota un Pēteris Neikšāni. Savukārt raksta autore un individuālā uzņēmuma «Novads» īpašniece Solveiga Ikerte, salas dabas skaistuma un miera apburtas, ļāvās grieķu hedoniskā dzīvesveida (dzīves baudīšana) pamatpostulātam «sigā, sigā», kas nozīmē – ‘mierīgi un lēnām’. Maršruta autobusam pieturvietā jāpienāk pulksten 10.30, tas piestāja 11.15... Latvijā jau sen šādā situācijā dispečeri un priekšnieki tiktu «nonesti», bet tur – saule silda, puķes zied, tūristi ieziež sarkani nodegušos plecus ar krēmiem, krētieši pie veikaliņiem un autonomas birojiem rāmi sēž un vēro ārzemnieku rosīšanos.Peldoties dzidrajā Egejas jūrā un vērojot, kā kalnos olīvu dārzi un vīnogulāji mijas dažādu nokrāsu musturos, atceros televīzijas sižetu par Grieķijas krīzi. Kāds intervētais grieķis pateica nepārprotami: «Jūs redzat, cik mums skaista daba, kā saule spīd un cik man mājās laba un jauka ģimene. Kā lai es spētu strādāt tik daudzas stundas birojā?» Strādāt tur tiešām nav iespējams, es arī to nevarētu. Lai gan… viesnīcā, kur nedēļu mitinājāmies, bārmenis un oficiante restorānā strādāja katru dienu daudzas stundas bez brīvdienām. Neaptveramie gadu skaitļiBraucot uz Dikti alu augstu kalnos, mēs klausāmies gides stāstu par to, kālab «dievu un cilvēku tēvam» Zevam bija jādzimst nomaļā alā. Grieķu mitoloģija ir tik sena un šķiet bezgala sarežģīta, racionālam prātam neaptverama. Nu palasiet – Rejas dzemdētos piecus bērnus viņas vīrs Krons jau bija apēdis, tālab sesto mazuli Zevu dzemdēt viņa lidoja uz Dikti kalniem Krētā, lai Krons to neatrod. Kronam gluži vienkārši bijis pareģots, ka viens no viņa bērniem nobīdīs to no dievu Olimpa, tālab iespējamos sāncenšus izdomājis tā parasti apēst...Dikti alā, kur Zevs piedzimis, jānokāpj 60 metru dziļumā. Tajā bezgala skaisti stalaktītu un stalagmītu veidojumi (grieķu vārds «stalaktos», kas nozīmē ‘pilošs’). Stalaktīti veidojas, ūdenim pilot uz kaļķakmens, viens centimetrs top simt gados. Zeva alas un tur esošo stalaktītu vecums lēšams trīs miljonos gadu. «Trīs miljoni gadu! Nespēju aptvert ne šādus gadu skaitļus, ne tādu naudas daudzumu!» izsaucas Solveiga. Un Grieķijā šādas neaptveramības daudz.Bez upēm, bet ar sauliOlīvkoku audzēšanai Krētā desmit tūkstoš gadu, kontinentālā Grieķija to pārņēmusi no šīs salas. Te iegūstot kvalitatīvi vislabāko eļļu, jo tiek audzētas nelielas olīvas, kurās skābes mazāk. Eļļas kvalitāti nosakot skābes saturs – jo mazāk, jo labāk, noteikti jābūt zem 1, piemēram – 0,4 (lasītājus gan brīdinu, ka šie stāsti par vislabākajām lietām, kas Krētā rodamas, nāk no grieķu gides un domāti tūristiem un relaksācijai, nevis zinātniskam pētījumam). Steigšu pavēstīt, ka Bauskas veikalā «Rimi» Krētas olīveļļu neredzēju. Izpētīju etiķetes te nopērkamajām, nekādas ziņas par skābes saturu gan neatradu.Krētieši gadā patērējot katrs vidēji 50 litru olīveļļas. Olīvkoki neaug augstāk par 700 metriem virs jūras līmeņa, ja vēloties kāds pirkt zemi ar tajā augošiem olīvkokiem, viena koka cena ir 300 eiro. Patiesībā dārzkopība un augļkopība Krētā ir īsts triku meistaru darbs, jo zeme kalnaina, šajā salā nav nevienas upes, lietus vasarās nelīst, toties ir 300 saulainu dienu gadā.Krētieši dzīvo ilgi, ģimenes mājas ceļ lēni, un mājas būvē meitām. Nama īpašniece ir sieviete, pēc apprecēšanās vīrs pārceļas dzīvot pie sievas. Un, ja gadās šķirties, vīram jādodas no mājas prom.Sirtaki kalnu ciematāNeaizmirstams ir Krētas vakars kalnu ciematā Anopolisā. Tūristi tiek sagaidīti ciema centrālajā laukumā ar tradicionālo rakijas glāzi, tad iespējama rāma pastaiga pa šaurajām ieliņām, kuru malās sēž vietējie iedzīvotāji. Pēc šīs pastaigas visi sanāk milzu zālē pie klātiem galdiem, un sākas šovs.Tautas dejas un dziesmas mijas ar mūsdienīgākiem ritmiem, tiek izspēlētas arī ainiņas, kas rāda senās Olimpiskās spēles, grieķu dievus Olimpa kalnā. Tas viss tiek pasniegts azartiski un profesionāli. Ik pa laikam arī viesi tiek aicināti dejot. Kad zālē kļūst karsti, ēkai vārda tiešā nozīmē nobrauc jumts. Ieplūst svaigs kalnu gaiss un skatam paveras zilzaļas debesis ar apaļu mēnesi, bet uz skatuves grieķis Zorba (ja kāds atceras šo filmu) sāk dejot sirtaki. Tūristi sajūsmā, ar aizkustinājuma asarām acīs aplaudē. Kad promejot vēl katrs dziedātājs un dejotājs man, Solveigai, Ņinai no Krasnodaras, Nilsam no Zviedrijas, Annemarijai no Francijas (pavisam kādam tūkstotim viesu) atvadām paspiež roku vai pamāj sveicienu, sarīkojuma filigrāni pārdomātā sirsnīgā attieksme atmiņās virmo negaistoši. UZZIŅAIDaži Krētā apskatāmie objekti:Alas Dikti un Idas kalnā, ar kurām saistās mīts par Zevu.Hēraklijā – venēciešu būvētā osta, Lodžija, svētā Marka baznīca.Knosas pils.Lasiti plato, Samarijas aiza, Amari ieleja.Pilsētiņas Elunda, Ajosnikolaja, Hanja, Retimno.Nocietinātā Spinalongas saliņa.Zināšanai – Krētā dzimis ne tikai Zevs, bet arī gleznotājs El Greko, rakstnieks Nikoss Kazantzakis, romāna «Grieķis Zorba» autors.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Ar «sigā, sigā» filozofiju

Kategorijas