Akmeņi palīdz ūdeņiem elpot

Nodibinājums «Mangaļi dabas fonds» Latvijā sāk īstenot projektu «Liec upē akmeni!». Tas paredz akmeņu stratēģisku izvietošanu lēnos ūdeņos, lai palielinātu upju pašattīrīšanās spējas, skaidro fonda attīstības vadītāja Inese Rone.Pagājušajā nedēļā fonda aktīvisti un eksperti Ķivuļurgas upītē novietoja ap 100 laukakmeņu, izveidojot straujteci. Teorija pārbaudīta praksē Visaugstāko atzinību jaunajam projektam velta vides speciālists, Bauskas mednieku un makšķernieku biedrības pārstāvis Valērijs Gabrāns. Viņš un Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta bijušais direktors biologs Andris Urtāns ir Latvijā pieredzējušākie upju pašattīrīšanās projektu īstenotāji. Jau pirms vairākiem gadiem viņi kopīgi darbojās Salacas upes attīrīšanā, bet Bauskas novada upēs Valērija Gabrāna vadībā ik gadu tiek attīrīti atsevišķi posmi, ar buldozera lāpstu izgrābjot sanesas, kā arī paātrinot tecējumu ar gultnē novietotiem akmeņu nelieliem krāvumiem. Mūsā un Lielupē atjaunoto posmu skaits ir vismaz astoņi.«Arī šogad, Bauskas novada domei iesaistoties Latvijas – Lietuvas pārrobežu projektā, Bauskas novada upju piecos posmos ir paredzēts iztīrīt gultni. Bauskas mednieku un makšķernieku biedrība labprāt dalīsies pieredzē, ja vien mūs uzaicinās konsultēt upes tīrītājus,» teic vides speciālists. Palielina skābekļa daudzumu Andris Urtāns, kurš tagad ir Latvijas dabas aizsardzības pārvaldes Dabas datu un plānojumu departamenta vecākais eksperts, atzīst, ka projekts «Liec upē akmeni!» ir inovatīvs. Līdz šim Latvijā nav plaši īstenotas metodes, lai izveidotu jaunas straujteces ar akmeņu palīdzību. Tas ir vienkāršs veids, kā cilvēki, uzlabojot upju dabiskās funkcijas, var palīdzēt ūdeņiem pašattīrīties un veicināt lielāku bioloģisko daudzveidību. Kādu labumu var radīt akmeņu novietošana gultnē? Ko nozīmē upju pašattīrīšanās? Uz «Bauskas Dzīves» jautājumiem atbild Valērijs Gabrāns: «Labums ir ievērojams – jo sevišķi mazajām upītēm. Gultnē novietotie akmeņi izraisa ūdens virpuļošanu, kas palielina skābekļa daudzumu. Ar speciālu iekārtu pats esmu mērījis un secinājis, ka straujtecēs skābekļa saturs ūdenī ir divreiz lielāks nekā lēnajos posmos. Tas savukārt nozīmē ekosistēmas vispārēju uzlabošanos. Zem akmeņiem un pie tiem zivīm rodas jaunas apmešanās vietas, jūtami palielinās sīkbūtņu un augu daudzums. Akmeņi apaug ar mikroskopiskām baktērijām, aļģēm, bet skābeklis aktivizē organisko un minerālvielu izmantošanu. Ar skābekli bagātinātos upes posmos ūdens daudz straujāk attīrās.» Jau ir pierādīts, ka desmit kvadrātmetru platībā pareizi izveidota straujtece ir līdzvērtīga attīrīšanas iekārtai un nodrošina viena cilvēka radītā piesārņojuma pilnīgu pārstrādi.Jāizvairās no pārspīlējumiem Veidojot straujteces, cilvēks vienlaikus veido arī ainavu, uzsver Valērijs Gabrāns. Ļoti svarīga ir ainavas izjūta un spēja novērtēt kopskatu līdzīgi kā pie mājas iekārtojot dekoratīvu dārzu. Vides speciālists iesaka straujteces veidot no upītes gultnē atrastiem akmeņiem, nevis no laukmalēs salasītiem. Nereti akmeņi ir ieauguši upes dūņās. Tie uzmanīgi jāizceļ, jānotīra un atkal jānovieto gultnē. Vislabāk būtu veidot akmeņu nelielus krāvumus, jo pārspīlējot var nokļūt konfliktā ar likumu.Valērijs Gabrāns skaidro: «Makšķerēšanas noteikumu 4. panta 28.3. punkts paredz krāvumu un aizsprostojumu veidošanu upēs, lai novērstu maluzvejnieku nelikumīgas darbības. Tāpēc, būvējot akmeņu krāvumus ar nolūku veicināt ūdeņu pašattīrīšanos, jāiztiek bez pārspīlējumiem, citādi tas var tikt uztverts kā kaitējums. Pilnīgi pietiks, ja neliela akmeņu grupa par kādu sprīdi paaugstinās ūdens līmeni. Akmeņi, kuru diametrs nedrīkstētu pārsniegt 30 centimetrus, ir jāiegulda upes centrālajā daļā tā, lai nenosprostotu tecējumu.» UZZIŅAINodibinājums «Mangaļi dabas fonds» ir izveidots 2012. gada maijā pēc dabiskā minerālūdens ražotnes «Mangaļi» iniciatīvas. Sadarbības partneri ir Latvijas vadošie vides eksperti.Fonda mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību mazo upju un strautu tīrības saglabāšanai. Tiks īstenoti vairāki «Liec upē akmeni!» projekti.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»