Barikādes mainīja dzīvi

2012. gada 8. jūnijs 00:00

55 gadu jubileju svin Valerijs Markuns.Bijušais policijas darbinieks un barikāžu dalībnieks, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris Valerijs Markuns ir dzimis un audzis Rīgā, taču puse dzīves aizritējusi Bauskā un tās apkārtnē.Neilgi pēc tam, kad jubilārs atgriezās no armijas, darba gaitas viņu atveda līdz Iecavai, precīzāk, padomju saimniecībai «Progress». Tur strādājot, Valerijs aktīvi darbojies dažādos jauniešu pasākumos un ar laiku sācis vadīt komjauniešu operatīvo kārtības sargu vienību, kas vairākus gadus pēc kārtas rajonā ieguva pirmo vietu. Daļa no puišiem, kas darbojās vienībā, vēlāk iestājās zemessargos vai milicijā. Arī paša Valerija ieguldītais darbs tika novērtēts – toreizējais Bauskas rajona milicijas priekšnieks Jānis Zaščerinskis viņu aicināja stāties milicijas dienestā. Paklausot padomam, jubilārs sācis darbu Bauskas rajona iekšlietu daļas Iecavas nodaļas patruļdienestā.Pārdzīvotais atmiņāsStrādājot Iecavā, pienāca laiks, kas mainīja Valerija dzīvi – barikādes. 1991. gada janvārī piedzīvoto vislabāk atklāj jubilāra citāti no raksta «Bija beigušās patronas», kas tika iekļauts stāstu krājumā «Barikādes. Latvijas mīlestības grāmata»:«No visa Bauskas rajona iekšlietu daļas kolektīva pieteicās 20 vīri. Kad braucām projām uz Rīgu, bija arī tādi, kas teica: «Kurp jūs, muļķi, braucat? Dzīvot laikam apnicis!»»;«Ap plkst. 21 mēs devāmies ārā – miliči, lai stātos postenī, bet operatori, lai nofilmētu sardzes maiņu. Vēl tikai pēdējie atvadu vārdi, un operatori būtu devušies uz Zaķusalu, taču arī viņi kļuva par lieciniekiem dramatiskajai un asiņainajai epizodei – OMON vienību uzbrukumam LR Iekšlietu ministrijai. Tas notika plkst. 21 un 12 minūtēs, kad atskanēja pirmie šāvieni. Tā kā šaušana sākās aiz ēkas stūra, sākumā neredzēju, kas kam šauj, taču sapratu, ka «tas» ir sācies.»;«Kad bijām jau pie ministrijas ieejas durvīm, Aļģis Simanāvičs savādi ievaidējās un teica, ka laikam esot ievainots kājā. Uzvedu viņu pa trepēm līdz pirmajai kāpņu platformai, no kuras var nokļūt pie dežuranta, un, kad apsēdināju uz trepēm, viņš bilda, lai aizslēdzot ieejas durvis, lai «viņi», tas ir, omonieši, neiekļūtu ēkā. Es atgriezos atpakaļ pie ieejas, kad uz durvīm no pretējā nama sāka šaut ar ložmetēju. Paspēju tās aizslēgt un aizcirst durvju aizbīdni, bet, izvairoties no šāvienu kārtas, kritu, tā savainojot kāju. Sākās pilnīgs haoss, jo kāpņu telpā caur sašautajiem apkures radiatoriem plūda karsts tvaiks, kurš šņākdams aizpildīja telpu. Apkārt spindzot lidoja lodes.»;«Centrālā pults skanēja un mirgoja no daudzajām lampiņām, kuras norādīja, ka ļoti daudzi cenšas mūs sazvanīt; pa kādai lampiņai nopaukšķēja un apdzisa, kad pa to trāpīja kārtējā nomaldījusies lode. Pie sienas uz plaukta ieslēgtajā televizorā rādīja Ostankinas izklaidējošu muzikālu pārraidi, un es, pierāpojis pie tā, ar plaukstu pārlaidu pār sensoru pogām, lai izbeigtu šo murgu.»;«Pie Brīvības pieminekļa mani aplenca žurnālisti, taču nebiju spējīgs parunāt un, pamājis ar roku, devos tālāk uz Vecrīgu. Tur viss bija mierīgi. Spoku stāviem līdzīgi cilvēki «Lunas» logos malkoja kafiju. Nereāla citas pasaules vīzija. Es nobrīnījos, ka neviens nepievērš uzmanību manam izskatam – saplēstā milicijas puskažociņā, slapjš, izspūris, bez galvassegas, tāds es atnācu uz vietu, kur man tās pašas dienas rītā tika nolasīta iekšlietu ministra pavēle Nr. 18 – par tiesībām lietot ieroci un šaut, ja tiek apdraudēts apsargājamais objekts vai cilvēku dzīvība.»;«Iekšlietu ministrijas hospitālī ārstējos četrus mēnešus, tika veiktas divas kājas operācijas, tad sekoja mēnesis sanatorijā. Pa naktīm murgos vēl ilgi karoju.».Aktīvi iesaistās sabiedriskajā dzīvēAtveseļojies Valerijs pārgāja uz Bauskas policijas iecirkņa dežūrdaļu, kur nostrādāja 23 gadus līdz aiziešanai izdienā. Patlaban tiek pildīti starptautiskas firmas «Unions» drošības dienesta vadītāja pienākumi. «Kolēģi par godu jubilejai man sagādāja patīkamu pārsteigumu – uz svētku vakariņām uzaicināja estrādes ansambli,» atklāj bijušais policists.Jubilārs pastāsta arī to, ka nav metis novārtā sabiedrisko dzīvi: «Esmu 1991. gada barikāžu dalībnieku biedrības valdes loceklis, darbojos arī policistu arodbiedrībā «LABA», Latvijas Ordeņu brālībā un sadarbojos ar Latvijas Juristu apvienību.»Valerijs Markuns ir Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris, viņam ir 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme, kā arī saņēmis Valsts aizsardzības fonda «Lāčplēsis» godazīmi un Afganistānas kara veterānu biedrības 2. pakāpes medaļu, kuru pasniedz tiem, kuri piedalījušies militāru konfliktu risināšanā.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Barikādes mainīja dzīvi

Kategorijas