Nākam no bērnības

2012. gada 15. jūnijs 00:00

Bauskas novada sociālā dienesta klienti ir ne tikai pieaugušie, bet arī bērni. Dienesta vadītāja Iveta Kubliņa saka: «Man nepatīk, ja terminu «sociālā riska ģimene» lieto gluži kā zīmogu pierē.Tam prātā pievienojas arī citi apzīmējumi – nelabvēlīgā, trūcīgā, tātad sliktā. Dzīve Latvijā pēdējos gados ir bijusi tāda, ka šim riskam jebkurā brīdī uz kādu laiku var tikt pakļauts ikviens.»Cita lieta, kā un vai cilvēkiem izdodas atrast izeju, izķepuroties no šī riska slazdiem. Gan dzīves labākajos, gan sliktākajos brīžos kopā ar pieaugušajiem izdzīvošanas kolīzijas ietekmē arī bērnus, jo viņi jūt un pārdzīvo pārmaiņas ģimenē, neveiksmes. Projektu lomaLiela nozīme ir projektiem, kas ļauj rīkot vasaras seminārus šādu ģimeņu bērniem, dod iespēju palīdzēt vecākiem sakārtot iekavētas juridiskās lietas vai pamudina mācīties, lai dzīves situācijā kaut ko mainītu uz labo pusi. 18 mēnešus ilga projekts «Iekļaujoša ģimene, bērnudārzs, skola un sabiedrība», ko realizēja SOS bērnu ciematu asociācija sadarbībā ar Bauskas novada sociālo dienestu. Atbalstu saņēmuši vairāk nekā 200 bērnu un 40 senioru, bet pastarpināti arī viņu ģimenes, atgādina projekta vadītāja Irēna Kalniņa.Projekta prezentācijā Bauskas novada sociālā dienesta vadītāja Iveta Kubliņa klausītājus aizkustināja ar stāstu par mazu Bauskas zēnu. Šis piemērs parāda, kādā veidā mēs visi nākam no bērnības un kur šis nāciens var aizvest. Puika zaudē drošības izjūtu Mārci (vārds mainīts) Iveta un citas sociālā dienesta darbinieces satiek gandrīz katru dienu. Bauskas puika dzīvo vecpilsētā, netālu no sociālā dienesta, un visvairāk laika pavada uz ielas. Zēns dzīvo kopā ar mammu un vecmāmiņu, bet ne vienai, ne otrai nav īsti laika bērnam.Vecmāmiņa ir pensionāre un gādā, lai Mārcis ir paēdis, savā veidā viņa rūpējas par mazdēlu, tas arī viss. Bērnam trūkst uzmanības, viņa jūtas tiek ignorētas un noniecinātas. Viņu reti samīļo, vēl retāk uzslavē, biežāk sabar. Nesaņemot emocionālo atbalstu, izjūtu, ka ir mīlēts un kādam vajadzīgs, bērns zaudē drošības izjūtu. Puisēns ir bēdīgs, viņu nomāc izmisums un bezpalīdzība.Mārcis neprot veidot pozitīvas attiecības ar apkārtējiem bērniem. Kā mājās kliedz uz viņu, tā viņš uz citiem. Zēns ir nepietiekami sagatavots skolai, jo nav gājis bērnudārzā.«Nesen satiku Mārci un pamanīju, ka viņš ir ļoti dusmīgs. Zēns pastāstīja, ka mamma aizbraukusi dzīvot pie kāda onkuļa, bet Mārcim bija jāpaliek pie vecāsmammas. Puisēnā pamazām krājas dusmas un nepatika pret pasauli, kurā tik daudz neizpratnes, aizvainojuma, bet tik maz mīļuma. Viņam ir tikai pieci gadi, un pats šo situāciju zēns nevar atrisināt,» stāsta Iveta Kubliņa. Mamma un vecmammaZēna mamma nav nekāda briesmone, bet parasta sieviete, kura pārdzīvo personīgās dzīves neveiksmes, nespēju to sakārtot, jūtas nomākta. Viņai ir pamatskolas izglītība, nav konkrētas profesijas, ilgstoši nav darba, piedalījusies «simtlatnieku» programmā. Mārča mamma vēlas būt laimīga, bet viņai trūkst pozitīvu attiecību pieredzes, tāpēc tādas neveidojas arī ar bērnu. Sievietei ir zems pašvērtējums, viņa nespēj valdīt emocijas, bieži ir dusmīga. Nav atbalsta arī no pašas mammas, ar kuru bieži strīdas.Mārča vecmamma ir nogurusi pensionāre. Viņas pensija visiem trim ir vienīgais iztikas avots. Meitu izaudzinājusi viena un tagad vaino viņu, ka dzīvē ir neveiksminiece. Dusmas par nesakārtoto dzīvi neapzināti tiek izgāztas pār bērnu, kurš ir nasta abām sievietēm. Mums ir tikai šodienaRealizētajā projektā sociālais darbinieks konkrēto ģimeni uzklausa, saved kopā ar citiem speciālistiem, iesaista grupu nodarbībās mammu, bērnu, vecmāmiņu. To dara arī psihologs gan individuālās sarunās, gan bērnu emocionālās audzināšanas grupā. Sociālais dienests palīdzēja zēnu iekārtot bērnudārzā, kad tika panākts, lai māte iesniedz dokumentus trūcīgās ģimenes statusa piešķiršanai. Viņa nezināja, ka tādā situācijā bērnam pirmsskolas vecumā, gatavojoties skolai, bērnudārzā ēdināšanu apmaksā sociālais dienests. Ar juristes palīdzību sakārtota uzturlīdzekļu piedziņa bērnam. Mārcis piedalījās vasaras nometnē, bet vecmāmiņa vecvecāku atbalsta grupā. Nesaņemot pietiekamu atbalstu, izsīkst gan bērna emocionālā pasaule, gan fiziskie spēki... Tā veidojas slinkums. Vairojas neticība sev un zūd interese par mācībām. Aug risks, ka zēns agri iesaistīsies atkarību veicinošu vielu lietošanā, kriminālos notikumos, neiegūs profesiju un, tāpat kā mamma, kļūs atkarīgs no sociālās palīdzības.Iveta Kubliņa atgādina Mātes Terēzes vārdus: «Vakardiena ir jau pagājusi, rītdiena vēl nav atnākusi. Mums ir tikai šodiena.» Atbalstot Mārcim līdzīgu bērnu ģimenes, sociālie darbinieki un sabiedrība var censties palīdzēt viņam izaugt. Vieglāk ir nedarīt neko, neiejaukties, novērsties. Lai pēc gadiem brīnītos – no kurienes šie mežoņi? FAKTIBauskas novada sociālā dienesta uzmanības lokā ir 165 ģimenes, kurās ir nopietnas problēmas ar bērnu aprūpi un audzināšanu. Ar šīm ģimenēm strādā 11 sociālie darbinieki.Ar smagām psihosociālām problēmām ģimenē ik dienu sastopas 490 bērnu;bērnunamos jau ievietoti 47 šo ģimeņu bērni.Avots: Bauskas novada sociālais dienests.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Nākam no bērnības

Kategorijas