Saglabāt tautas dzīvo atmiņu

2012. gada 15. jūnijs 00:00

Brigita Krauze ir lokālpatriote. Piederības izjūtu bibliotekāre apliecina darbos, vairāk nekā 20 gadu pētot dzimtā pagasta vēsturi.Savākto materiālu apjoms ir milzīgs. Digitalizēta ir neliela daļa, bet pārējās liecības vēl glabājas pierakstu kladēs. Pašas noformēti stendi, kas eksponēti bibliotēkas foajē, ir Bārbeles ciema vēstures «īsais kurss».Izvēlas vissvarīgāko Pirmo pētījumu par vietējā kolhoza vēsturi Brigita veica 1985. gadā, intervējot toreizējo ciema padomes priekšsēdētāju Jāni Ropāju. Novadpētniecības datubāzu veidošana tolaik vēl nebija bibliotekāru obligāts pienākums. Brigitu vadīja zinātkāre.«Intuitīvi jutu, ka nekas nevar būt vērtīgāks par tautas dzīvo atmiņu. Cilvēku, kuru dzimtas vairākās paaudzēs dzīvojušas Bārbelē, jau tolaik nebija daudz. Tagad viņus varu saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem. Man laimējās, ka daudzus paguvu iztaujāt. Sākoties atmodai, dziļi un sāpīgi fokusējās Latvijas vēstures noklusētie fragmenti. Man kļuva skaidrs, ka vispirms ir jāapzina visi represētie bārbelieši un jāpieraksta viņu atmiņas, un tikai pēc tam jāsāk pētīt citas tēmas,» stāsta bibliotekāre.Vairāki tēmu loki Pirmo ekspedīciju pa visām pagasta mājām Brigita sāka 1988. gadā, intervējot vairākus desmitus represijās cietušo un viņu pēcteču. Jau pēc gada Bārbeles tautas namā bibliotekāre un domubiedri organizēja represēto tikšanos un ciema centrā uzstādīja piemiņas zīmi. Vēstures liecības Brigita sistematizēja, izdodot un visiem iedzīvotājiem nogādājot informatīvu materiālu kopu «Represijas Bārbelē».Pētījumu nākamais loks aptvēra pagasta kultūras dzīves jomas, sākot no 20. gadsimta 20. gadiem. Bārbeles tautas namu, kurā atrodas bibliotēka, 1926. gadā uzcēla vietējā lauksaimniecības biedrība «Tīrums». Tās priekšsēdis bija Andrejs Kalējs, bet viņa sieva Veronika līdz 1940. gadam Bārbelē organizēja kultūras norises.Brigita atklāj: «Kalēju pāris man kļuva par nenovērtējamiem informācijas avotiem. Veronikai piemita fenomenāla atmiņa – pietika norādīt virzienu, lai domu fragmenti sāktu veidot pirmās brīvvalsts laika kultūras panorāmu. Materiālus sagrupēju atsevišķās kopās: dziedāšanas, tautas deju, teātra tradīcijas Bārbelē. Mana mamma un uzņēmēja Viestura Koziola vectēvs ilgus gadus darbojās vietējā amatierteātra trupā. Mammai bija lieliska fotoattēlu kolekcija, spilgtas atmiņas. Pētot kultūras vēsturi, iepazinos ar Viesturu Koziolu, kurš kļuva par Bārbeles bibliotēkas draugu un sponsoru.»Pirmās digitālās mapesKultūrkapitāla fonds 2003. gadā atbalstīja Bārbeles bibliotēkas projektu «Digitālā Bārbeles vēsture 20. gadsimtā» un piešķīra finansējumu bibliotēkas pirmā datora un skenera iegādei. Brigita patstāvīgi apguva jaunās tehnoloģijas: «Biju apjukusi kā mazs bērns, nemākulīga. Taisni jābrīnās, kā spēju ieskenēt simtiem bilžu un dokumentu.»Bārbeles 20. gadsimta digitālās vēstures mapē ir pieci kompaktdiskos ierakstīti albumi: «Bārbeles luterāņu baznīca gadu simtos», «Bārbeles sēravots», « Bārbeles pamatskola», «Karsta kritenes», «Represijas Bārbelē». Šos materiālus skolēni, pētnieki un citi interesenti pagaidām var aplūkot ciema bibliotēkā. Nākamais solis ir šo materiālu integrēšana Latvijas bibliotēku vienotajā novadpētniecības datubāzē, skaidro Bauskas Centrālās bibliotēkas (CB) direktore Baiba Tormane. Bauskas CB ir Vecumnieku, Iecavas, Bauskas un Rundāles novada publisko bibliotēku metodiskais un atbalsta centrs.Rīko tematiskas pēcpusdienas Bārbeles bibliotēkas vadītāja pētījumiem izmanto arī Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas J. Misiņa bibliotēkas resursus. Tagad interesējošo materiālu kopas var saņemt elektroniski. Par Brigitas Krauzes izstrādāto tematu «Juris Ziemelis un grupa «Helsinki – 86»» ir ieinteresējušies Latvijas 20. gadsimta vēstures pētnieki un organizācijas bijušie dalībnieki. Bārbelē dzimušais Juris Ziemelis bija Latvijas cilvēktiesību aizstāvēšanas grupas «Helsinki – 86» dalībnieks. Brigita ir piedalījusies viņam veltītajos piemiņas sarīkojumos Latvijas Kara muzejā, kā arī pati tos organizējusi Bārbeles tautas namā. Viņa 2008. gadā Bārbelē sarīkoja Latvijas Tautas frontes bijušo dalībnieku un līderu tikšanos, ko apmeklēja arī Eiroparlamenta deputāte Sandra Kalniete.Kultūras darba speciālistes un bibliotekāres profesijas apvienojumu Brigita Krauze uzskata par vērā ņemamu priekšrocību tāpat kā iespēju patstāvīgi pieņemt lēmumus. Bibliotekāri nav iesprostoti birokrātijas tīklos, viņiem ik dienu tiek dota iespēja daudzpusīgi izpaust savu personību. Tā ir profesijas saulainā daļa, spriež Brigita Krauze. UZZIŅAIVecumnieku novadā ir Misas, Beibežu, Umpārtes, Valles, Kurmenes, Taurkalnes, Stelpes, Skaistkalnes, Vecumnieku, Bārbeles bibliotēka. Visās, izņemot Vecumnieku ciema bibliotēku, strādā viens cilvēks. Latvijā šāds modelis ir 71% publisko bibliotēku.Bārbeles bibliotēku izmanto apmēram 30 procenti no pagasta 900 iedzīvotājiem.Brigita Krauze Bārbeles bibliotēkā strādā 27 gadus. Viņas pirmā profesija ir sarīkojumu organizatore un deju kopu vadītāja. 2006. gadā Brigita Krauze apbalvota ar Kultūras ministrijas Atzinības rakstu par nozīmīgu darbu kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā un popularizēšanā.Konkursa «Pagasta bibliotekārs – gaismas nesējs» uzvarētāja Zemgales reģionā 2007. gadā. Laika posmā no 2002. gada izstrādājusi un iesniegusi 11 projektu pieteikumus.Bārbeles bibliotēkas vadītāja ir izdevusi speciālizlaidumus «Represijas Bārbelē», «Īstās barikādes – tie bija cilvēki», «Latvijas Tautas frontei – 20», «Dzejas dienas Bārbelē».2009. gadā Brigita Krauze nodibināja un vada Bārbeles literātu biedrību «Dārta». Pirmais dzejas krājums tika izdots 2011. gadā.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Saglabāt tautas dzīvo atmiņu

Kategorijas