Traktoru labo pati

2012. gada 15. jūnijs 00:00

130

50 gadu jubileju svin Sandra Lazda.Codes pagasta viesu nama «Nameji» īpašniecei Sandrai Lazdai brīvā laika tikpat kā neesot, jo pilnā sparā rit tūrisma sezona un ikdiena paiet vienos darbos. Intensīvākais periods vēl pat nav sācies, jo visvairāk nakšņotgribētāju sarodas augustā un septembrī, kad ārzemniekiem ir atvaļinājumi. Tieši tad visi darbi būs jāuzņemas pašai jubilārei, jo meitai Dārtai, kas visu šo laiku bija vienīgā palīdze, sāksies studijas.Radusi pie darba«Esmu radusi, ka nemitīgi kaut kas ir jāstrādā. Allaž visam jābūt kārtībā, un tas tiek darīts nevis viesu dēļ, bet gan tādēļ, ka pašai tā patīk. Dažreiz, kad aizbraucu ciemos un tur ieraugu «džungļus», kļūst neērti. Nesaprotu, kā cilvēki tā var dzīvot un tajā pašā laikā justies omulīgi,» stāsta Sandra.Meita apņēmusies kļūt par mediķi, nekas cits neinteresējot, tostarp tūrisms, jo viņai šķiet, ka neko jaunu šajā nozarē vairs nevarētu apgūt. Dārtas pienākumos ietilpst viesu uzņemšana, gultu klāšana un zāles pļaušana. Viss pārējais tiek darīts kopā ar mammu. Tā kā ģimenes uzņēmums tiek pārvaldīts divatā, abām nākas veikt arī lietas, ko parasti dara stiprā dzimuma pārstāvji. Sandra stāsta, ka pati labo zāles pļaujamo traktoriņu – nomaina asmeņus un uzliek siksnu, ja tā nomaukusies, kā arī krāso, veic mazākus remontdarbus un ko tik vēl ne. Vienīgi, kad pabeigta jaunā viesu māja, abi vecākie dēli braukuši ievilkt elektrību. «Kad var, tad atbrauc palīdzēt. Tā tam arī jābūt. Viņiem ir savas rūpes – darbs un ģimene. Neuzskatu, ka vīriešiem vajadzētu dzīvot pie saviem vecākiem,» domā codiete.Ziemā atpūtas navTieši pirms divpadsmit gadiem, kad abi dēli devušies studēt uz Rīgu un māja palikusi tikpat kā tukša, radās ideja par viesu namu. «Bijām ceļojumā uz Jūrkalni. Tur redzējām, kā viens pensionāru pāris savā mājā izguldīja viesus, un izlēmām, ka arī pašiem vajadzētu kaut ko tādu pamēģināt,» atceras jubilāre. Pirmie «Nameju» viesi bija Amerikas vēstnieka ģimene. «Atbrauca, sarunāja naktsmītni un aizbrauca uz Mežotnes pili. Pēc laika bija atpakaļ. Tur bērniem nebija interesanti, labāk gribēja iepazīties ar viesu nama apkārtni. Nekā daudz jau mums arī te nebija – plika pļava, kokus un krūmus esam sastādījuši tikai pēdējos gados, bet viņiem te patika,» atceras Sandra.Ar laiku par viesu namu uzzinājuši citi, un kādā brīdī nakšņotgribētāju ir bijis tik daudz, ka ģimene vairs nav spējusi visus izmitināt. «Šādās reizēs sūtu uz citiem tuvākajiem viesu namiem, piemēram, «Straumēniem» vai «Arājiem». Tā nu mēs sadarbojamies,» atklāj saimniece.Vienīgi ziemās saimniece var nedaudz uzelpot, ja vien neskaita dažus atsevišķus gadījumus. Lielākoties aukstais gada laiks aizrit, kārtojot dokumentus. «It kā jau tas būtu jādara augu gadu, taču tam gluži vienkārši neatliek laika. Baigā birokrātija,» atzīst Sandra. Uz Ziemassvētkiem abas ar meitu pievēršas vēl vienam ģimenes biznesam – saldumu paciņu fasēšanai. «Vispār jau gribējām no tā atteikties, taču katru gadu zvana no jauna un vaicā pēc tām. Nekas cits neatliek,» bilst Sandra.No mutes mutēĢimenes biznesu lielākoties uzturot ārzemju tūristi. «Latvieši nevar atļauties ceļot. Tāda ir realitāte,» stāsta S. Lazda. Tālab arī viņa nemaz necenšas sniegt informāciju par viesu namu latviešu tūristu katalogiem, interneta vietnēm, jo tā esot velta līdzekļu tērēšana. Jubilāre ir pārliecinājusies arī par to, ka vislabāk reklāma izplatās no mutes mutē. Tie, kam te patīk, noteikti pastāstīs draugiem, kā arī paši ieradīsies atkārtoti. Lai gan netrūkst cilvēku, kas šeit atbrauc katru gadu, brīžiem saimniecei ir grūti atcerēties, kurš jau te ir bijis, taču katrs jāuzņem kā sen neredzēts draugs.Uz Jāņiem visas guļvietas, arī kempinga vietas, ir aizrunātas. Pasākumu Bauskas pilskalnā apmeklēs arī no tādām tālām vietām kā Ventspils. Uz šiem svētkiem ciemos sabrauc arī paprāvs radu pulks. «Redzot mūsu izdarības, par tām sāk interesēties arī ārzemnieki. Nāk klāt un jautā, kas par svinībām. Mēs lieliski saprotamies. Nemaz nevajag mācēt viņu valodu, kad galdā tiek likts alus, siers un citi našķi. Savos krājumos sameklē vīna pudeli vai ko citu, kas nu kuram paņemts līdzi, un piebiedrojas līgotājiem,» stāsta saimniece.Vienīgie viesi, no kā Sandra labprātāk izvairās, ir jaunieši: «Pat labi pazīstamiem vairs te neļaujam rīkot pirti. Sabrauc desmit, bet pēc sevis visu atstāj tādu, ka liekas, kādi piecdesmit te bijuši. Nevēlos vairs uzņemties atbildību. Sadzersies un noslīks dīķī. Agrāk jau ir sanācis saukt šurp policiju, citādi iereibušos nevar atrunāt sēsties pie stūres.»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Traktoru labo pati

Kategorijas