BauskasDzive.lv ARHĪVS

Komentāri: Līgo vakars un Jāņi

2012. gada 22. jūnijs 00:00

66
Komentāri: Līgo vakars un Jāņi

Kāda ir šo svētku jēga jūsu dzīvē? Kā jūs, draugi, radi tos svinat?Auglības enerģija Līga Stūre, veterinārārste, Iecavas sieviešu kluba «Liepas» dalībniece:Senāki par tagadējiem Līgosvētkiem latviešiem ir saulgrieži 21. jūnijā, ko «Liepas» ar ziedu ugunskuru svin jau teju desmit gadu. Tas notiek svētīgi un labestīgi ar visu cieņu dabai un Saulei, uguns enerģijai.Parasti tērpjamies tautas tērpā, tam ir nozīme. Izjūtas pēc tam ir vieglas, gaišas, pacilājošas, saņemta svētība visai vasarai, kura pēc tam iet uz rudens pusi un sāk dot augļus. Laukos dzīvojot, to ļoti jūt, pilsētā varbūt uztver mazāk.Pašlaik saulgriežus cilvēki sāk svinēt arvien vairāk. Labi, ka tiek izskausta formālā tradīcija no padomju laikiem, kad kārtīgi jāpiedzeras un jāpieēdas šašliks. Ja jāņubērns gluži vienkārši sadzēries aliņu un pierijies gaļu, tur nav svētības, bet nākamajā rītā gremošanas problēmas.Cilvēki saulgriežus pieņem, jo ir noguruši no tā, ka nemāk svinēt. Arvien skaidrāk kļūst, ka šo rituālu nevajadzētu vulgarizēt, bet ar godu, ar tautasdziesmām nolikt Saulīti gulēt un tā arī sagaidīt, jo Saules enerģija ir visspēcīgākā.Latviešu ugunsrituāls ir nācis no austrumu tradīcijas. Pēc tās ugunsrituālus var veikt jebkurā svarīgā posmā. Tikko Kurzemē izpildījām ugunsrituālu auglības dievietei. Ja mēs ziedojam, viņa dod pretī dažādas bagātības, gan garīgas, gan materiālas, piemēram, bagātu ražu un pilnu naudas maku. Taču katrs cilvēks saņem tik, cik ir pelnījis, tāpēc svētīga, labestīga dzīvošana ir no svara.Alu atnes ciemiņi JĀNIS LIEPA, Svitenes pagasta pārvaldes vadītājs:Vasaras saulgrieži manā ģimenē ir jāsvin – vectēvam bija divi vārdi – Jānis Žanis. Mani tēvs nosauca par Jāni, šo vārdu devām arī savam dēlam. Lielu balli nerīkojam, bet gluži vieni arī neesam, ciemos nāk kaimiņi, māsas, brāļa ģimene, dēla draugi. Par dziedāšanu neko nevaru teikt, bet abi ar sievu dejojam Svitenes senioru deju kopā «Šurpu turpu». Ir gadījies arī tieši Līgo dienā uzstāties novada pasākumos. Šogad svētkus ielīgojām pirms nedēļas, 15. jūnijā, Viesturu kultūras centrā. Esam brīvi, tāpēc man ir doma 23. jūnijā kopā ar sievu aizbraukt uz Latvijas Radio 2 koncertu Bauskas pilskalna estrādē. Jāņiem tur sola ieeju par brīvu. Ja jau reiz no visas Latvijas aicina braukt uz Bausku, vai tad mēs no Svitenes nevaram?Iegājies tā, ka mēs savā ģimenē gādājam cienastu, ciemiņi nes alu, kādu nu katrs nopircis. Paši gan nebrūvējam, un no manis kā Jāņa tēva miestiņu negaida. Arī tādas vienas īpaši iecienītas alus šķirnes man nav, Latvijā ir tik daudz alus ražotāju, reizēm gribas nogaršot ko jaunu. Kad vēl mamma bija, viņa turēja govis un Jāņos sēja sieru. Tagad to dara sieva, pienu nopērkam, Ligitai ir savas receptes. Mans pienākums ir gādāt par malku ugunskuram, lai tas degtu visu nakti. Svinēšanas vēriens un nodomi ir atkarīgi no laika apstākļiem. Neesam tik traki, lai sēdētu pie ugunskura, lietum gāžot. Tas gan ir skaidrs, ka ar odiem iznāks kauties. Jāni pieminēs dievnamos  Alfons Blūzma, lietuvietis:Visu mūžu dzīvoju Latvijā. Savulaik aktīvi darbojos Bauskas lietuviešu biedrībā. Pazīstu gandrīz visus mūspuses lietuviešus, man ir radi un paziņas etniskajā dzimtenē. Līgosvētkus lietuvieši nesvin, bet Jāņu diena Lietuvā vairāk ir baznīcas, nevis laicīgi svētki. Katoļu kalendārā 24. jūnijs ir pravieša Jāņa Kristītāja diena. Viņš ir svarīga persona – vīrs, kas sagatavoja ceļu Kristus atnākšanai. Es domāju, ka lietuvieši Jāņu rītā dosies uz dievnamiem, nevis atpūtīsies pēc iepriekšējās nakts līgošanas. Esmu izprašņājis daudzus tautiešus. Viņiem nav zināmi Līgo rituāli. Lietuvieši nemēdz svinēt arī vārdadienas, to dara tikai retais. Dažos jautājumos latviešu un lietuviešu prioritātes atšķiras. Lietuvā vispirms tur godā kristīgās tradīcijas. Tās saknes ir senas un ļoti dziļas. Nereti kristietība ir cieši saplūdusi ar tautas arhaiskajām tradīcijām.Es, tāpat kā citi Latvijā dzīvojošie tautieši, piedalos latviešu svētku svinēšanā, bet neesmu aizmirsis savu dzimto valodu un folkloru.