Svētki ar savējiem

2012. gada 22. jūnijs 00:00

Meklējot vietu jaukai līgošanai, uz Rundāles novada viesu namu «Krastiņi» Lielupes krastā varat nebraukt. Saimnieki Līga un Jānis Kļaviņi vasaras un ziemas saulgriežos to vienmēr atvēl tikai savai ģimenei.Šajā Līgovakarā ciemos gaidāms prāvs radu pulks, un tam ir svarīgs iemesls. Šogad apritēs desmit gadu, kopš Līga un Jānis ir precējušies. Tiesa gan, ne Jāņos, bet oktobrī, jo latviešiem rudens esot īstais kāzu laiks, piebilst Līga. Iepazinušies Līgas māsas un Jāņa drauga kāzās. Salikti kopā pārī, un tas bijis pa īstam. Sākums vagoniņāDzīvojot īrētā vienistabas dzīvoklī Bauskā, meklējuši, kur veidot savu mājvietu. Kur tagad Lielupes krastā uzcelta guļbūve, skaisti izkopta apkārtne, pirmos divus gadus tīrījuši brikšņus, pļāvuši nātres, suņburkšķus. 2004. gadā sākuši celt māju, Jānis nakšņojis celtnieku vagoniņā. Piedzimusi Paula, un Līga ar mazo braukājusi šurp no Bauskas. Jānim ir fotogrāfijas no tā laika, lai var salīdzināt un novērtēt, cik daudz padarīts.Taču ar «Krastiņiem» esot tāpat kā ar Rīgu – tie nekad nebūs līdz galam gatavi. Jānis «Turībā» izstudējis uzņēmējdarbību tūrismā un viesu nama piedāvājumu grib pilnveidot. Jaunākais projekts ir servisa namiņš ar virtuvi, dušu, tualetēm, ūdensvadu, kanalizāciju topošajam kempingam. Tur varēs piebraukt ar treileriem, celt teltis. Jau uzbūvēts skatu laukums, noeja uz peldvietu Lielupē, pārģērbšanās kabīnes. Pirts svētība Jānis izaudzis piecu bērnu ģimenē, Līgai ir viena māsa. Vasaras saulgriežu svinēšana viņiem abiem ir ierasta kopš bērnības. Šajos Jāņos «Krastiņos» kopā būs radu pulks – ap 60 cilvēku – un tiks iemēģināta melnā pirts. To Jāņa tētis 60. gados cēlis kopā ar savu tēvu. Pirts pārvesta no Gulbenes novada Litenes, katrs baļķis sanumurēts. Tā uzcelta no jauna «Krastiņos», un Līgovakarā to kurinās pirmoreiz, pieminot nu jau aizsaulē aizgājušo Jāņa tēti.«Melnā tāpēc, ka tai ir kurtuve, bet nav skursteņa. Kurinot logus un durvis tur vaļā. Kad pirts īsti uzkarsusi, pirmie tajā gājuši vīri, kuri spēj svelmi izturēt, vēlāk sievas un bērni. Taču izsenis Vidzemē un Latgalē melnā pirts latviešiem esot bijusi tīrākā un pat svētākā vieta, tajā ne tikai mazgājušies, šādā pirtī bērni ieņemti un pasaulē laisti,» zina stāstīt Jānis. Jauniešiem atsakaPirtis ir arī viesu namā, tomēr šajā tēvu pirtī laidīšot tikai īpašus viesus un pērsies paši. «Krastiņu» saimniekiem nācies pārliecināties, ka tie, kuri meklē svinībām klusu, skaistu vietu, svētkus saprot kā pamatīgu piedzeršanos un izālēšanos. No pieciem gadījumiem divi esot tieši tādi. Tāpēc, piemēram, jauniešiem līdz 25 gadu vecumam Jānis strikti atsaka.«Viņiem kā bērniem vajag visu nakti kādu pieaugušo blakus, kas uzņemas atbildību. Ir piedzīvots ne mazums nepatīkama, bet «Krastiņos» ieguldīts tik daudz enerģijas, laika, darba un naudas, ka nevaram pieļaut postīšanu,» atzīst Jānis Kļaviņš. Turklāt viņi paši dzīvo mājas otrajā stāvā. Maina dzīviLīgas un Jāņa izveidotais viesu nams «Krastiņi» mainījis arī viņu vecāku dzīvi. Līgas tētis Madonā palika bez darba, sāka braukt palīgā uz «Krastiņiem» un te atrada savu otro profesiju. Jānis Kazmers ir biedrības «Latvijas pirts» sertificēts pirtnieks, gatavo savas īpašās pirtsslotas, vāc un kaltē zāļu tējas, no ziediem, lapiņām gatavo ķermeņa skrubjus. Ir pastāvīgie klienti, kuri uz «Krastiņu» pirti brauc regulāri, lai tieši pirtniekam Jānim uzticētu rūpes par miesas un gara veselību. Gar viesu mājas piebraucamo ceļu Lielupes stāvkrastā iekoptas plašas puķu dobes, kurās ziedu krāsas cita citu papildina. Tās izplānojusi, iekopusi un aprūpē Jāņa mamma rundāliete Ruta Kļaviņa, kurai šogad 70 gadu jubileja. «Visu mūžu pie lopiem gājusi, strādājusi par zootehniķi, tikai pēdējos gados viņa atklājusi savu īsto aicinājumu – puķes. Turklāt Jāņa mammai tas izdodas tik labi, ka dažs diplomēts dārznieks varētu pamācīties,» vīramāti uzteic Līga. Ieguldījums nākotneiPašiem gribētos biežāk zem «Krastiņu» kļavām nesteidzīgi baudīt šīs vietas skaistumu. Pagaidām tādu brīžu nav daudz, Jānim un Līgai pamatdarbs ir Bauskā, un savos «Krastiņos» viņi strādā «otrajā maiņā». Viesu nams esot viņu ieguldījums savā «pensiju fondā», lai mūža otrajā pusē, kad būs atdots aizdevums bankai, varētu baudīt padarītā augļus. Bet līdz tam vēl tālu, jo viņiem abiem ar Līgu tikko pāri 30 gadiem.Lai atpūstos no ikdienas rūpēm, vienu nedēļu gadā, parasti jūlijā, Kļaviņu ģimene dodas ceļojumā. Līga izplāno maršrutu, atrod apskates un apmešanās vietas, sarēķina, kādi būs izdevumi. «Kompāniju mums nevajag, braucam trijatā ar savu mašīnu, nakšņojam teltī kempingos. Zviedrijā dzīvo mans brālis, paciemojamies un braucam tālāk, piemēram, uz Norvēģiju. Pagājušajā gadā ceļojām pa Ukrainu, šogad plānota Slovākija. Es jau tagad gaidu to brīdi,» dažas dienas pirms Jāņiem atzīst Jānis. Svinēt un satiktiesPiektdien un sestdien Rundāles novada «Krastiņos» gatavojas savu svētku un savējo sagaidīšanai. Alejā līdz upei liks lāpas, jo peldēšanās Līgonaktī daudziem ir neatņemama svētku sastāvdaļa. Tāpat kā cienasts, rotaļas, spēles, lai gan bērni, gan pieaugušie var izkustēties. Pagalmā dejo, dzied. Jānis malku kārto augstā krāvumā, lai ugunskurs deg visu nakti. Televizoru pat neieslēdz, jo Līgonakts ir īsa, darāmā daudz, tāpēc nav, kad garlaikoties.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Svētki ar savējiem

Kategorijas