Stirnu āžus šogad medī

2012. gada 29. jūnijs 00:00

Līdz 30. novembrim ir atļauts medīt stirnu āžus. Atšķirībā no iepriekšējā gada, kad stirnu skaitu paretināja bargā ziema, šogad to ir pietiekami, lai vīri dotos medībās.«Pagājušajā gadā nemedījām. Divas bargas ziemas tomēr savu padarīja. Šopavasar veicām uzskaiti. Stāvoklis ir uzlabojies – šogad medīsim, lai arī ļoti izvērtēsim, kurus šausim,» stāsta SIA «MGM» mednieku kluba vadītājs Māris Gļauda. Barojas uz laukiem Stirnu āžus nomedīt nav viegli. «Ja stirnu ir daudz, tad vieglāk, ja maz, tad grūtāk. Tagad arī tā gadās, ka var izbraukāt visu vakaru un nevienu buku neredzēt,» tā Vecsaules pagasta mednieku kluba mednieks Harijs Krišjānis. Darbs un piepūle esot jāieliek arī buku medībās. Vispirms esot jāsameklē vieta, kur stirnas staigā. Arī tad varot neveikties – buciņš varot vispirms iznākt vienā pusē, tad otrā, bet nevienu brīdi pa šāvienam. Dzīvo arī jaunaudzītēs, bet mazāk nekā laukos. Vasaras laikā traucē arī tas, ka stirnas bieži vien uzturas pļavās un labības laukos, kuri nav vēl nopļauti. Tāpēc arī grūtāk pamanāmi. Kad nopļaušot, tad būšot vieglāk medīt. Reizēm stirnas pamanāmas arī jaunaudzēs, bet retāk nekā uz laukiem.Harijam Krišjānim piekrīt arī Māris Gļauda – mednieka pieredze 20 gadu garumā liecina, ka stirnas visvairāk barojas uz laukiem. «Mūsu kolektīva medību platības ir Grenctāles galā. Salīdzinot, piemēram, ar Vecumnieku novada Bārbeles pagasta Gaismas pusi, mums situācija ir daudz labāka. Barības bāzi, kas ir meža dzīvniekiem Grenctālē, kur katrs kvadrātmetrs ar kādu kultūru apsēts, nevar salīdzināt ar Bārbeli, kur ir lielāki meži. Bet buki tikai guļ mežā un grāvmalās, taču dzīvo uz lauka,» tā M. Gļauda. Par dzīvniekiem jārūpējasPēdējā ziema nav bijusi barga un stirnas taupījusi. Tiesa, to vēl aizvien neesot tik daudz, cik labajos gados. H. Krišjānis atceras, kādreiz pa laukiem staigājuši lieli bari – līdz pat pussimtam stirnu. Tagad kopā varot redzēt tikai dažas. Bargās ziemas stipri «paplucināja» meža iemītnieku skaitu. «Ja sniegs ir dziļš, stirna nevar dabūt zemi izkārpīt, kur gulēt. Ja tās sāk gulēt uz sniega, saslimst ar plaušu karsoni. Speciāli tīrījām vietas, kur stirnām nākt gulēt, bet pasākums bija neveiksmīgs. Stirnas tomēr nejutās droši un nenāca uz šīm vietām,» atceras H. Krišjānis. Mūspusē vilki reti tiek redzēti, tāpēc uz šo plēsoņu rēķina stirnu skaita samazināšanos nevar norakstīt. Toties ik pa brīdim kādu buciņu nomedī lūši, kuri mūsu mežos ir sastopami.Veiksmīgāka pieredze Kurmenes pagastā. Kurmenes mednieku kolektīva vadītājs Arvīds Sils pastāstīja, ka viņiem šogad stirnu esot daudz. «Esam ielikuši lielu darbu. Barojām buciņus, šķūrējām sniegu, lai radītu vietas, kur tiem gulēt. Tās izvēlējāmies laukiem gar malu, pie kārkliem, lai tur var gulēt un kārklus ēst. Stirnas tur smuki gāja, nāca uz barotavu. Daudz ēda skābsienu. Tā mums viņas izdevās saglabāt. Kad bija atbraucis mežzinis no Jaunjelgavas, brīnījās: «Cik daudz jums ir stirnu!»» atceras A. Sils. Vēl ar buciņiem nav veiciesNeviens no aptaujātajiem mednieku kolektīviem šogad vēl nevienu buku nav nomedījis. H. Krišjānis pastāstīja, ka daži no Jāņiem, kas mednieku klubā, uz savu vārdadienu gājuši medībās, bet nav veicies. Vairākas licences ir paņemtas, tomēr mednieki uz bukiem neraujas – stirnu tomēr vēl ir maz. Kurmenieši ir noskaņoti uz stirnu medībām. Tomēr arī viņi pašlaik ne ar vienu buciņu palielīties nevar. Māris Gļauda atzīst, ka arī viņa kluba mednieki pašlaik vēro un izvērtē, ko un cik šaus. Plāni ir medīt neperspektīvus, varbūt arī kādu trofeju buku – medniekiem trofejas vienmēr tīk. «Ir tā saucamie gaļas mednieki, kam galvenais aizbraukt un kaut ko nošaut. Pie mums tā nenotiek. Kluba biedri iegulda savos mežos un dzīvnieku uzturēšanā finansiālus līdzekļus un lielu darbu, tāpēc rūpējamies par dzīvniekiem,» tā M. Gļauda.No 15. augusta būs atļauts medīt arī stirnu mammas un kazlēnus. Tiesa, aptaujātie mednieki atzina, ka reti kurš izmantos šo iespēju.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Stirnu āžus šogad medī

Kategorijas