Nemitīgā attīstībā

2012. gada 29. jūnijs 00:00

316

Aizraušanās. Bungas spēlēt mācīsies visu mūžu.Matīss Saulītis strādā reklāmas aģentūrā «Esplanāde», bet viņa aizraušanās ir bungu spēlēšana.Bungu spēli Matīss sāka apgūt, kad vēl bija Bauskas 1. vidusskolas skolnieks, tātad aptuveni pirms sešiem gadiem. Nav mācījies mūzikas skolā, bet muzikālajā darbībā viņš izpaužas pat mūzikas skolas audzēknim apskaužami labā līmenī. Dumpiniecisks instruments«Izvēlējos bungas, jo tas ir dumpiniecisks mūzikas instruments. Skaļš un nevienam nepatīk. Pats neesmu dumpinieks – galvenās ir izjūtas, kuras gūstu spēlējot. Man tas ir liels izaicinājums – domāšanai jādarbojas kopā ar ķermeni, jo katra ekstremitāte pilda savu funkciju,» tā Matīss.Jaunietis bija spēlējis aptuveni divus mēnešus, kad iesaistījās pirmajā projektā: «Pirmā muzikālā pieredze nekad nav laba, it īpaši, ja tā ir ar neīstajiem cilvēkiem. Ir grūti progresēt, ja tevi cenšas ierobežot. Kas neiet ne dabīgi, ne idejiski, tas pajūk.»Pēc pirmās neveiksmīgās pieredzes Matīss pārdeva savu lielo bungu komplektu, lai nopirktu solo un basa bungas. Viņš divus gadus strādāja ar minimālo komplektu, lai saprastu ritmu un akcentēšanu. To viņš skaidro, izmantojot salīdzinājumu ar bērniem un konfektēm: «Kad bērnam ir visas konfektes, viņš nogaršo katru, tā arī nesaprotot, kurai ir sprakšķošs pildījums vai citādāka glazūra. Toties, pavadot laiku, izgaršojot tikai divas, spēj saprast nianses. Primārais pie bungām nav labi izskatīties.»Iegūst atpazīstamībuNākamais lielais projekts bija muzikālā apvienība «Basta», kura tika uzskatīta par vienu no daudzsološākajām uzlecošajām grupām Latvijas pagrīdes mūzikā. «Tā bija liela skola mūzikā. Pirmā reize, kad bija izjūta par grupu kā tādu. Pirmo reizi dziesmai ir jūtama doma, kāpēc vispār tā tiek radīta. Tāpēc daudz jāpiedomā pie ritmiem, lai tie nebūtu banāli, klišejiski, bet lai aizrautu. Spēlēju pēc metronoma, kas bija problēmu stūrakmens,» stāsta Matīss. «Basta» koncertēja gan ārzemēs, gan apceļoja lielāko daļu Latvijas.Pēdējā apvienība, kurā puisis darbojās, bija grupa «Varat», kura diemžēl muzikāli nedevās tādā virzienā, kādā viņš vēlētos. Pašlaik Matīss spēlē eksperimentālo mūziku kopā ar multiinstrumentālistu Nauri Brūveli: «Man nepatīk spēlēt tradicionāli, jo katru ritmu var izspēlēt citādāk. Vienīgais šķērslis ir prāts, kas neļauj visu, ko vēlos, salikt kopā. Tā ir māksla sadzīvot ar sevi.»Matīsam bungas vienmēr būšot vaļasprieks. Viņš uzskata, ka Latvijas mūzikas tirgū nav nepieciešami prasmīgi un talantīgi mūziķi, jo vajadzīgs ir tas, kas patīk cilvēku masām. «Lai bungas nepaliktu novārtā, cenšos izveidot sev tādu dzīves telpu, lai varētu spēlēt ne tikai tad, kad es varu, bet tad, kad es gribu. Bungas mācīšos visu mūžu. Mūzikā notiek nemitīga attīstība. Viss mainās, un tam ir jāiet līdzi, ja mūziķis to nedara un apstājas, viņš mirst.»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Nemitīgā attīstībā

Kategorijas