Mūzika saved kopā

2012. gada 29. jūnijs 00:00

147

55 gadu jubileju svin iecavniece Ināra Rikāne.Iecavas veikala «Centrs» vadītājai Inārai Rikānei mūzika allaž ir bijusi neatņemama dzīves daļa, ar mīlestību pret to apveltīts ikviens ģimenes loceklis. «Vai tās ir dzimšanas dienas, kāzas vai bēres, visi šie notikumi mums allaž aizrit dziedot,» stāsta iecavniece. Ansamblī aizstājusi brāliDziedāt Ināra sākusi jau agrā bērnībā, šādu dāvanu gan viņai, gan brālim vācelītē nodevuši abi vecāki. Taču jubilārei savulaik bijušas arī citas intereses un talanti. Sākot skoloties Bauskā, kas ir jubilāres dzimtā pilsēta, pirmajā mācību gadā Ināra izcīnīja otro vietu daiļrunātāju konkursā, kurā piedalījās 1. – 4. klašu skolēni. Šis notikums viņai labi palicis atmiņā: «Bija patīkami, ka tevi novērtē labāk par lielo klašu bērniem.»Skolas gados Ināra arī daudz zīmējusi – modelējusi un šuvusi kleitas. «Bija tāda doma stāties lietišķās mākslas skolā, taču iznāca, kā iznāca, – mūzika ņēma virsroku. Tas laikam tādēļ, ka skolotājs Kārlis Hammers bija stingrs.» Iecavniece stāsta, ka pamatskolas vecumā dziedājusi kopā ar meitenēm no vidusskolas. Vēlāk, kad aizvien populārāki kļuva dažādi estrādes ansambļi, daudz sanācis darboties tajos. Ar šo laika posmu jubilārei saistās kāds, viņasprāt, kuriozs. Savulaik abi ar brāli bijuši vienā ansamblī. Viņš spēlēja ritma ģitāru un šo to bija iemācījis arī Inārai: «Pienāca brīdis, kad viņam bija jāiet armijā un vajadzēja atrast kādu citu, kas spēlēs viņa vietā. Aicināja mani. Tolaik biju kautrīgs skuķis. Sākumā nu galīgi nespēju iedomāties sevi – tādu mazu meiteni ar ģitāru – brāļa vietā.» Taču Ināra ar ansambli saspēlējusies, un šādā sastāvā sanācis uzstāties ballēs.Vēlāk Ināra pārgāja strādāt uz Gailīšu pagasta Uzvaru, kur darbojās vietējā orķestrī, korī un ansamblī «Viktorija».Improvizētās šūpuļdziesmas«Dziedot iepazinu savu pirmo vīru, un arī ar pašreizējo dzīvesbiedru esmu iepazinusies, pateicoties mūzikai,» stāsta jubilāre.1981. gadā viņa aizgāja dekrēta atvaļinājumā. Tad piedzima dēls Kristaps, un neilgi pēc tam ģimene pārcēlās uz dzīvi Iecavā. Divus gadus vēlāk pasaulē nāca arī meita Ieva. Abiem bērniem augot, daudz tika dziedāts viņiem priekšā. Ināra atklāj, ka visbiežāk tās bija improvizētas dziesmas, pamatā tika ņemts kāds populārs meldiņš un tam pielikti klāt vārdi par pašu piedzīvojumiem, kam cauri iets konkrētajā dienā, vai arī par to, kas gaidāms nākamajā dienā: «Pirms gulētiešanas Ieva prasa, lai nodziedu to pašu, ko vakar, taču es nemaz neatceros, kā tā skanēja. Katra dziesma bija unikāla.» Arī abiem bērniem patīk dziedāt. Kristaps savulaik mācījies spēlēt klavieres un bungas.Bērniem paaugoties, iecavniece sevi realizēja, darbojoties uzņēmumā «Daiļrade», kur viņa mācījās un pabeidza dažādus kursus: «Tamborēju, šuvu un visu ko ķimerējos – tapa plecu lakati un džemperi.» Vēlāk viņa pievērsusies tirdzniecībai. Kopš 1999. gada Ināra vada veikalu «Centrs». Jau 12 gadus jubilāre dzied Iecavas jauktajā korī. Nedaudz īsāku laika posmu viņa pieķērusies vēl kādai interesantai nodarbei – dzejas lasīšanai dzimtsarakstu nodaļas ceremonijās.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Mūzika saved kopā

Kategorijas