Iecava Napoleona karu virpulī

2012. gada 2. jūlijs 00:00

1812. gada jūlijā mūspusē risinājās divu impēriju cīņas.Šogad Iecava atzīmē 520 gadu jubileju, bet vienlaikus aprit 200 gadu, kopš Iecavā notika kāda ievērības cienīga kauja starp divu impēriju karaspēkiem. To var dēvēt par Napoleona karu laikmeta lielāko kauju Latvijas teritorijā. Ieņem BauskuPats Napoleons ar galvenajiem spēkiem devās Maskavas virzienā, bet maršala Žaka Makdonalda komandētais 10. korpuss saņēma pavēli ieņemt Baltijas guberņas. Viņa pakļautībā esošā prūšu ģenerāļa Jūlija fon Grāverta komandētās vienības caur Bausku un Iecavu devās uz Rīgu; tajā pašā virzienā, tikai caur Skaistkalni, devās nedaudz mazāki prūšu spēki ģenerāļa Frīdriha fon Kleista vadībā.Prūšu avangarda vienības Bausku ieņēma bez nopietnas pretestības 1812. gada 18. jūlija vakarā un nākamajā rītā devās tālāk Iecavas virzienā, pa ceļam sakaujot nelielas krievu vienības. No sagūstītajiem pretiniekiem izdevās uzzināt, ka pie Iecavas pulcējas prāvākas krievu vienības. Par šo situāciju nekavējoties tika ziņots ģenerālim Grāvertam, kurš nolēma ar galvenajiem spēkiem uzbrukt Iecavai frontāli, tajā pašā laikā nosūtot ziņnesi ģenerālim Kleistam, lai tas uzbrūk pretiniekam no sāniem un aizmugures. Sīvas cīņasKrievu vienību komandieris ģenerālis Frīdrihs fon Lēviss of Menārs savus spēkus izvietoja gar Iecavas upes labo krastu faktiski visa tagadējā ciemata teritorijā. Prūšiem kauja par Iecavu sākās 19. jūlija pievakarē, bet krieviem tas notika 7. jūlijā, jo Krievijā lietoja vecā stila kalendāru.Cīņa bija visai iespaidīga, tajā no abām pusēm piedalījās aptuveni 10 000 karotāju – gan kājnieki, gan kavalērija, gan artilērija. Kājnieku skaits bija līdzīgs, bet krieviem vairāk bija jātnieku. Prūšiem bija 16 lielgabalu pretstatā krievu 10 dižstobriem. Prūšu taktika izrādījās sekmīga, jo īstajā brīdī no Lambārtes puses ieradās ģenerāļa Kleista vienības un deva spēcīgu triecienu krievu kreisajam flangam. Sīvākās cīņas notika pie Iecavas muižas, tilta, baznīcas un mācītājmuižas. Kaujā tika lietoti lielgabali, šautenes un to durkļi, jātnieku pistoles un zobeni. Prūši svin uzvaruIecavas kauja noslēdzās ar prūšu uzvaru, krievi atkāpās, pametot kaujas laukā vairākus simtus kritušo. Uzvarētāju rokās nokļuva viens karogs, trīs munīcijas rati, sagūs-tīti septiņi pretinieku virsnieki un 312 kareivji. Prūšu zaudējumi pēc tik smagas kaujas bija relatīvi niecīgi: krituši divi virsnieki (tiem ir zināmi vārdi), divi apakšvirsnieki, seši kareivji un 36 zirgi. Ievainoto skaits, protams, bija krietni lielāks: trīs virsnieki, divi apakšvirsnieki, 63 kareivji un 35 zirgi, bez vēsts bija pazuduši 15 kareivji un viens zirgs. Kritušie tika apglabāti ar militāru godu turpat Iecavā, bet vairāki virsnieki par šo uzvaru saņēma Francijas augstāko apbalvojumu – Goda leģiona ordeni.Augstākie virsnieki abās pusēs bija vācieši, lai gan Lēvisam of Menāram bija skotu izcelsme, tāpat kā franču maršalam Makdo-naldam.Lai nu kā, bet nostāstiem par Iecavā it kā apglabātiem franču virsniekiem nav ne mazākā pamata, jo franči ne šajā, ne citās kaujās mūsu pusē nav piedalījušies.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Iecava Napoleona karu virpulī

Kategorijas