Brisele, Ņujorka, Rīga

2012. gada 4. jūlijs 00:00

Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības (ES) Padomē 2015. gada pirmajā pusē nozīmē unikālu iespēju noteikt dienaskārtību visā ES, teic Inga Skujiņa, Latvijas prezidentūras ES Padomē sekretariāta vadītāja.Saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, katrus sešus mēnešus (no janvāra līdz jūnijam un no jūlija līdz decembrim) mainās ES Padomes prezidējošā valsts jeb prezidentūra. Prezidentūru rotācijas princips tiek uzskatīts par instrumentu, lai nodrošinātu lielo un mazo valstu vienlīdzību dalībvalstu starpā. Svarīgākās funkcijasNozīmīgākās prezidentūras funkcijas ir šādas: administratīvā funkcija – izpaužas kā Padomes darba vadība visplašākajā nozīmē, t. i., Padomes, COREPER, darba grupu sanāksmju darba kārtības izstrāde, to atbilstība Padomes reglamentam; iniciatīvas funkcija – izpaužas kā iespēja uzņemties iniciatīvu pārrunās pirms lēmuma pieņemšanas; koordinācijas funkcija – izpaužas kā koordinējoša darbība gan pašā Padomē, gan starp Padomi, Komisiju, Parlamentu; starpnieka funkcija – pārrunu procesā var uzņemties samierinātāja uzdevumu veikšanu atšķirīgu pozīciju gadījumā; reprezentatīvā funkcija – izpaužas, pārstāvot Padomi attiecībās ar Komisiju, kā arī pārstāvot Padomi ārpus ES. ES Prezidentūra vada visas ES Ministru Padomes un ES Padomes darba grupu sanāksmes savas prezidentūras laikā, pārstāv ES Padomi attiecībās ar citām ES institūcijām un organizācijām, kā arī darbojas ES vārdā attiecībās ar valstīm ārpus ES un pārstāv to starptautiskos forumos kā Pasaules Tirdzniecības organizācija un Apvienoto Nāciju Organizācija.Vajag izcilus speciālistusŠī gada martā izveidotais Latvijas prezidentūras ES Padomē sekretariāts ir tiešas valsts pārvaldes iestāde, kas pakļauta ārlietu ministram. Patlaban tajā strādā desmit darbinieku, bet pakāpeniski viņu skaits palielināsies. Daļa pieredzējušu speciālistu ir no diplomātiskā dienesta, bet pārējos izraudzīsies konkursā. Sekretariāts darbosies līdz 2015. gada 31. decembrim. Galvenie virzieni ir prezidentūras organizatoriski administratīvā satura veidošana, sadarbība ar ministrijām, lai idejas pārtaptu kopīgā, līdzsvarotā programmā.Inga Skujiņa reģionālo preses izdevumu žurnālistiem stāstīja par gatavošanos prezidentūrai, kas ilgs no 2015. gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam. ES darbojas desmit ministru padomes, kas ir sadalītas nozarēs. Tas nozīmē, ka, Latvijai kļūstot par prezidējošo valsti, mūsu nozaru ministri Briselē reizi mēnesī vadīs ministru padomes. Vajag izcili sagatavotus speciālistus, kas pārzina šīs jomas un ES procedūras.Aizstāvēs kopīgas intereses Vispirms tiks nodibinātas darba grupas, kas sagatavos dokumentus, priekšlikumus un jautājumus kopīgai diskusijai Eiropas Padomē, lai domu apmaiņa būtu saistoša visām pārējām 26 ES valstīm. Latvijas pārstāvjiem nāksies aizstāvēt arī tādus jautājumus, kas mūsu valstij nav aktuāli, toties citām ES dalībvalstīm – ļoti svarīgi. Mūsu speciālistiem ir jābūt ekselentām diplomātu spējām, kompetencei, lai formulētu tematu, sagatavotu ES valstu kopīgo saskaņoto viedokli, to paustu un aizstāvētu diskusijās.Vienlaikus ar sagatavotiem priekšlikumiem ir jāvēršas pie citām ES dalībvalstīm, jāizzina Eiropas Komisijas un tā dēvētā prezidentūras trio redzējums. Tas nozīmē, ka Latvijai ir jāatrodas nepārtrauktā dialogā ar Itāliju un Luksemburgu, lai sagatavotu prezidentūras kopīgu programmu. Trio princips ir šāds: prezidējošā valsts, kā paredz ES trialoga procedūra, sadarbojas ar vienu valsti, kas tikko ir beigusi prezidentūru, un otru, kas to pārņems. Ilgtermiņa ieguvums Latvijai prezidentūra būs pats nopietnākais vingrinājums, lai mēs mācītos domāt par savām problēmām ES kontekstā, uzsver Inga Skujiņa. Prezidējošā valsts lielā mērā ir atbildīga par organizatoriskiem jautājumiem apspriežu rīko-šanā Briselē, Ženēvā, Ņujorkā un, protams, arī Rīgā, kur 2015. gadā ir paredzēts rīkot ap 200 oficiālu un neformālu pasākumu. Iespējams, tiks organizēts arī starptautisks samits.Prezidējošās valstis, kā liecina pieredze, ļoti akcentē kultūras jomu, lai parādītu savas vērtības un vēsturisko mantojumu. Latvijas ārpolitikā prezidentūra būs ilgtermiņa ieguvums. Izdevumu segšanai tiks atvēlēta valsts budžeta speciāla programma. Par prezidentūras pasākumu centrālo vietu 2015. gadā Rīgā izraudzīta Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunā ēka. UZZIŅAIES prezidentūras no šī gada 1. jūlija līdz 2015. gada beigām:2012. g. jūlijā – decembrī Kipra;2013. g. janvārī – jūnijā Īrija;2013. g. jūlijā – decembrī Lietuva;2014. g. janvārī – jūnijā Grieķija;2014. g. jūlijā – decembrī Itālija;2015. g. janvārī – jūnijā Latvija;2015. g. jūlijā – decembrī Luksemburga.Avots: Latvijas Republikas Ārlietu ministrija

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Brisele, Ņujorka, Rīga

Kategorijas