Finansējums sabiedriskā transporta nodrošināšanai

2012. gada 4. jūlijs 00:00

Izlasot laikrakstā «Bauskas Dzīve» 27. jūnijā 2. lappusē ievietoto publikāciju «Sabiedriskajam transportam liedz attīstību», valsts SIA «Autotransporta direkcija» ir sagatavojusi materiālu, kuru, aicinot ievērot objektivitātes principu, lūdzam izmantot, raksta Sandra Maļuha, valsts SIA «Autotransporta direkcija» preses sekretāre. Piedāvājam lasītājiem šo skaidrojošo komentāru.Pēc kāda principa plānošanas reģioniem tiek piešķirta dotācija sabiedriskā transporta nodrošināšanai vietējos maršrutos?– Apmēram pirms pusgada šajā jomā notika diezgan vērienīgas pārmaiņas. Agrāk vietējās nozīmes pārvadātājiem tika gandrīz neierobežoti kompensēti visi zaudējumi, kas saistīti ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu. Tādējādi gan plānošanas reģioniem, gan pašiem pārvadātājiem zuda jebkāda motivācija optimizēt savu saimniecisko darbību un samazināt ar pakalpojumu sniegšanu saistītās izmaksas.Kad valstī iestājās krīze un no valsts budžeta piešķiramā dotācija sāka sarukt, «Autotransporta direkcija» (ATD) paralēli starppilsētu satiksmes optimizācijai sāka sarunas ar plānošanas reģioniem, mudinot arī vietējos pārvadātājus samazināt pakalpojumu pašizmaksu. Plānošanas reģionu attieksme uz šo pamudinājumu izrādījās ļoti dažāda. ATD speciālisti secināja, ka, piemēram, Kurzemē vietējās satiksmes optimizācija norit daudz raitāk un veiksmīgāk, kamēr citviet pārvadātāji, atsakoties ekonomēt uz administratīviem, saimnieciskiem u. c. izdevumiem, turpina pieprasīt apjomīgu valsts budžeta dotāciju. Tikmēr valsts finansējums turpināja sarukt un kļuva skaidrs, ka ir nepieciešams mehānisms, kas motivētu taupīt ne vien Kurzemē, bet arī citos Latvijas reģionos.Rezultātā 2011. gada nogalē tika pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr. 1028 «Kārtība, kādā valsts budžetā sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai reģionālajos vietējās nozīmes maršrutos paredzētos līdzekļus sadala starp plānošanas reģioniem» (turpmāk – MK noteikumi Nr. 1028). Viens no rādītājiem, kas tiek ņemts vērā dotāciju sadalē starp plānošanas reģioniem, ir pārvadātāju vidējā viena kilometra pašizmaksa iepriekšējā kalendārā gada deviņos mēnešos. Tādējādi lielākas dotācijas tiek piešķirtas tam plānošanas reģionam, kurā pārvadātāju vidējā viena kilometra pašizmaksa bijusi zemāka, tā veicinot pārvadātājus strādāt efektīvāk.Sadalot dotāciju atbilstīgi MK noteikumos Nr. 1028 noteiktajai kārtībai, 2012. gadā lielākais dotāciju samazinājums skāra Zemgales plānošanas reģionu – samazinājums par 47,2%, bet Vidzemes plānošanas reģionam – par 24,6%, salīdzinot ar 2011. gadu. 2012. gada 14. februārī tika pieņemti grozījumi MK noteikumos Nr. 1028, nosakot, ka valsts budžeta līdzekļu samazinājums 2012. gadā nevar būt lielāks par 30%, salīdzinot ar 2011. gadā piešķirto. Rezultātā dotāciju samazinājums 2012. gadā ir šāds: Zemgales plānošanas reģionam – par 30%, Vidzemes plānošanas reģionam – par 28%, Latgales plānošanas reģionam par 6%, Rīgas plānošanas reģionam par 5% un Kurzemes plānošanas reģionam par 4%.Uzsveram, ka ne valsts, ne direkcijas rīcības vadmotīvs nav «lauku iznīdēšana», bet gan samazinātā finansējuma apstākļos sabalansētas sabiedriskā transporta sistēmas uzturēšana.Kāpēc Latvija neseko Igaunijas piemēram, atsakoties no starppilsētu satiksmes dotēšanas un finansējot tikai vietējās nozīmes pārvadājumus?– Vēlamies akcentēt, ka jau tagad maršrutu tīkla daļas «Centrs-1» dotācijas aprēķina metodika paredz, ka pārvadātājam, kurš no pakalpojumu sniegšanas gūst lielāku peļņu, nekā paredzēts normatīvajos aktos, ir jāieskaita peļņas daļa atpakaļ valsts budžetā. Arī maršruta Rīga–Bauska–Rīga sistēma darbojas minētajā veidā, un faktiski dotācija pasažieru pārvadājumiem uz Bausku netiek piešķirta, jo maršruts jau tā ir rentabls un peļņu nesošs. Tomēr visi starppilsētu maršruti nav rentabli – jo īpaši tie, kuri savieno bijušo rajonu centrus un faktiski veic vietējo pārvadājumu funkciju.Jāuzsver, ka ATD meklē iespējas sabiedriskā transporta sistēmas reorganizācijai. Šajā jomā lielākais šķērslis ir 2008. gadā noslēgtie līgumi ar starppilsētu pārvadātājiem par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu, kuri ir spēkā līdz pat 2020. gada beigām. Līgumu laušana valstij var radīt ievērojamus zaudējumus vismaz desmitiem miljonu latu apmērā, tāpēc tiek meklēti alternatīvi risinājumi.Kā ir mainījusies situācija valsts budžeta finansējuma jomā?– Šogad kopējais dotācijas apjoms sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem, salīdzinot ar 2011. gadu, ir samazināts par pieciem miljoniem latu. Savukārt pēdējo četru gadu laikā finansējums ir sarucis no 74,4 miljoniem latu 2008. gadā līdz 46,46 miljoniem latu 2012. gadā.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Finansējums sabiedriskā transporta nodrošināšanai

Kategorijas