Ziemeļlietuvas un Austrumlatvijas miers

2012. gada 6. jūlijs 00:00

Ceļosim! Latgalē – pie sarkanvēdera ugunskrupja.Dabas koncertzāli ik gadus apmeklē vairāki tūkstoši cilvēku. Pērn Mērsragā izzināt jūras aļģi pūšļu fuku bija ieradušies ap 3000 interesentu. Šovasar uz Daugavpils novada Demeni atbraukušo skaits bija mazāks. Tomēr viņu vidū bija arī daudzi baušķenieki.Baušķenieku jaunatklāsmeSolvita Jirgensone atzina, ka par Dabas koncertzāli bija iepriekš dzirdēts, šogad beidzot nolemts to apmeklēt. «Nenožēloju izvēli un tālo ceļu, jo šeit gūtās emocijas bija tā vērtas. Mani pārsteidza pozitīvā, labvēlīgā gaisotne, kas valdīja šajā lielajā cilvēku pulkā. Te viss notika tik mierīgi, saskaņā ar dabu, mistiskā noskaņā. Neko tādu līdz šim nebiju baudījusi,» stāsta Solvita.Ģirta Karpoviča ģimene vairākus gadus gatavojusies apmeklēt Dabas koncertzāli, līdz šogad iecere realizēta. «Ideāls pasākums ar tik daudz gaišiem cilvēkiem visapkārt. Muzikālās noskaņas nav iespējams pārstāstīt, kaut ko tādu iespējams izbaudīt tikai uz vietas. Es koncertā uztvēru tajā valdošo erotizēti iedvesmojošo noskaņu,» tāds ir Ģirta Karpoviča vērtējums.Mūsu ģimene (teksta autora – Auzānu ģimene) Dabas koncertzāli apmeklē jau trešo gadu. Pavasarī sākam meklēt informāciju par norises vietu un laiku. Kad uzzinājām, ka šogad stāsts būs par sarkanvēdera ugunskrupi, kas mīt Daugavpils novada Demenes pagastā, netika domāts par braukšanu vai nebraukšanu. Sākot plānot maršrutu, izlēmām, ka, tik tālu ceļu mērojot, nebūtu prātīgi neapskatīt vēl kaut ko. Govs katrā sētāUz Daugavpili devāmies caur Lietuvu. No Bauskas līdz Demenes robežpunktam nobraucām nepilnus 200 kilometrus. Izmantojot «Jāņa sētas» kartes, brauciens nesagādāja problēmas.Vērojot ainavas, pārsteidza teju katrā lauku viensētā redzamās pāris govju, padomju laika traktori un ļaužu rosīšanās, vācot sienu. Braucot vienubrīd izjutu savādas emocijas, līdz apjautu to iemeslu. Divu dienu laikā gadījās sastapt vien dažus lielkravas auto. Ir jau aizmirsies, kā ir braukt pa gludiem un transporta nenoslogotiem ceļiem. Vides objektiTurpceļā uzkavējāmies Rokišķos, kur ieteiktu ikvienam atvēlēt stundiņu vecpilsētas laukuma un katoļu dievnama apskatei. Svētā Mateja Evaņģēlista baznīcas ansamblis ir viens no oriģinālākajiem un iespaidīgākajiem neogotikas pieminekļiem Lietuvā. Pēc tam piestājām nelielajā Obeļu pilsētiņā, lai apskatītu tās ievērojamāko objektu – dzirnavu kafejnīcu, no kuras paveras brīnišķīgs skats uz apkārtni. No šejienes ceļš ved uz Subati. Mēs izvēlējāmies pabūt Ziemeļlietuvas pilsētā Zarasos. Šeit pārsteidza oriģinālie vides objekti: strūkl-aku komplekss ezerā, no akmens, ziediem darinātie dekori. Taču visiespaidīgākais ir panorāmas aplis virs ūdens. Tas iekļauts labāko Lietuvas arhitektonisko objektu sarak-stā. Ideāls skatu laukums emocionālai panorāmas baudīšanai.No Zarasiem nedevāmies pa šoseju uz Daugavpili, bet gan pa mazajiem, asfaltētajiem lauku ceļiem aizbraucām līdz pat pierobežas ciematam Tilžei. Man tas raisīja asociācijas ar manu dzimto Tilžas pagastu Balvu novadā. Pēc neilga laika ceļa norādes vēstīja, ka 2,5 kilometri ir līdz Baltkrievijas un tikpat līdz Latvijas robežai. Mēs izvēlējāmies atgriezties dzimtenē un Demenē, šķērsojot robežu, piestājām pie neliela akmens veidojuma. Saulespuķe – tā sauc šo objektu, kas ir Latvijā tālākais dienvidu punkts. Bez krievu valodas neiztiktDaugavpils novadā krievu valodas nezināšana var radīt sarežģījumus. Demenē ar vietējiem, meklējot peldvietu, sarunāties varēja tikai krieviski. Atpūtas vietā pie Dervanišķu ezera, arī vēlāk pie Sventes ezera latviešu valodu nedzirdējām. Jāpiebilst, ka nokļūšana pie ezeriem ir problemātiska. Vai katram ceļam, kura galā spīd zilā ūdens acs, priekšā šķērskoks ar norādi par privātīpašumu. Par atpūtas vietas izmantošanu pie Dervanišķu ezera samaksājām latu un 30 santīmus. Par to mums izsniedza turpat kases aparātā izsistu čeku. Meklējot piekļuvi Sventes ezeram, zinātāji norādīja uz pašvaldībai piederošu pļaviņu. Te par sauļošanos un peldēšanos maksāt nevajadzēja.Fascinējošais multimediju priekšnesums Dabas koncertzālē Demenē, opera par itāliešu krupju meiteni Ulu-loni un sēļu krupju puisi Konku nav pārstāstāms. Audio vai video ierakstā baudījums ne tuvu nebūs tam, ko izjutām, sēžot zem naksnīgajām Latgales debesīm, klausoties mūziku un vērojot videoprojekcijas uz pamestas saimniecības ēkas jumta.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Ziemeļlietuvas un Austrumlatvijas miers

Kategorijas