Pie Brunavas joprojām turas

2012. gada 6. jūlijs 00:00

65 gadu jubileju svin Elmārs Zaļaiskalns.Baušķenieks Elmārs Zaļaiskalns «Bauskas Dzīvei» atklāj, ka uz pilsētu pārcēlies septiņdesmito gadu sākumā, taču visa bērnība un jaunības gadi aizvadīti Brunavas pagasta centrā.Jubilārs ir uzaudzis triju bērnu ģimenē, viņš bija vidējais. Tēvs bija melderis, bet māte kalpotāja. «Mācījos Jaunsaules skolā, kas atradās Mēmeles otrā krastā. Pirmajos gados vēl nebija uzcelts pontona tilts, mūs ar laivu vai plostu pāri upei veda pārcēlājs,» atceras Elmārs. Skolā viņam padevusies fizika. Tikai tagad, pēc tik daudziem gadiem, visas formulas lēnām sākot padzist no atmiņas. Kad vēl kino Bauskā bija...Izmācījies par radio un televīzijas aparātu montieri. Gandrīz viss viņa darba mūžs aizvadīts, uzstādot un remontējot kino aparatūru. Rūpes par to, lai filmai būtu pareizais asums un skaņa, bija Elmāra ikdiena. «Darbojos gan pilsētā – Bauskas kinoteātrī un kultūras namā – gan arī izbraukumos pa laukiem. Te, uz vietas pilsētā, mūsu kolektīvu veidoja kādi desmit, nē, pat vairāk, savi piecpadsmit cilvēki – mākslinieki, kontrolieri un citi tehniskie darbinieki. Taču kopā pa visu rajonu bijām ap simts, kas bija atbildīgi par filmu rādīšanu,» stāsta Elmārs.Viņaprāt, darbā piņķerīgākais process bija brīvdabas seansi pilskalnā. Aparatūras uzstādīšana un novākšana aizņēmusi diezgan daudz laika. Galvassāpes itin bieži varēja sagādāt arī neparedzami laika apstākļi. Tad tehniku vajadzējis glābt no lietus.Prom uz laukiemElmāra meita Inga atklāj, ka ikreiz, ejot garām bijušajai tēva darbavietai, viņā uzjundī atmiņas par jauko laiku, kas tur pavadīts. «Bija jau arī savas priekšrocības – vienmēr ar draugiem tikām iekšā kinoseansā bez maksas. Nekad nestāvējām rindā, kāda tā mēdza veidoties pirms populārākajām filmām,» atceras Inga. Tolaik viņai vislabāk patika franču komēdijas. Savukārt Elmāram vienmēr tuvas ir bijušas piedzīvojumu filmas. Pēdējā laikā iepatikušies arī «National Geographic» dokumentālie TV raidījumi.«Kinoteātri Bauskā likvidēja, taču līdz pensijai bija vēl jātiek. Kaut kas jau bija jādara. Pēdējos desmit gadus nostrādāju gaterī,» stāsta jubilārs. Nu ikdiena pārsvarā aizrit, rosoties piemājas dārzā vai dzimtajos laukos, kur patlaban saimnieko sievas Guntas brāļa ģimene. Elmārs atzīst, ka agrāk lauku darbi nemaz nav tā gājuši pie sirds. Taču tagad iknedēļas izbraucienu uz laukiem Brunavā ģimene, tostarp abi mazdēli, gaida ar vislielāko prieku. It īpaši pašlaik, kad zemenes ir gatavas un ūdens Mēmelē silts, tā vien gribas doties prom no pilsētas.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Pie Brunavas joprojām turas

Kategorijas