Meža valdzinājums

2012. gada 13. jūlijs 00:00

70 gadu jubileju svin Elza Pacēviča.Ozolainiete Elza Pacēviča ir dzimusi zirga ratos pa ceļam uz slimnīcu, braucot cauri Vecsaules pagasta Likvertenu silam. Tie bija kara gadi, dzimtas māja Brunavā bija izpostīta, un ģimene atradās bēgļu gaitās. Jauna dzīve sākta pamestajā Jesku mājā Ozolainē. «Pirmajos gados gājām uz septiņus kilometrus tālo skolu, kas atradās blakus baznīcai. Nācās iet cauri mežam. Mums bija bail, jo tur klejoja vilki. Reizēm palikām pie omes, kas dzīvoja netālu. Citu reizi slēpāmies zem tilta. Kad negribējās iet tik tālu, palūdzām, lai pienvedējs paņem. Ar viņu obligāti bija jāsasveicinās, jāsaka «labrīt» vai «labdien», citādi mūs ignorēja un pabrauca garām,» atceras Elza.Vēlāk pamatskola ierīkota Bruknas muižā, tur arī ozolainiete mācību iestādi absolvējusi. Skolas mūžs Bruknā bijis visnotaļ īss, pagājušā gadsimta sešdesmito gadu sākumā tā slēgta. Kopš 2000. gada gandrīz ik pēc katrām divām vasarām muižas ēkā tiek organizēti skolas absolventu salidojumi. Jubilāre atzīst, ka pirmā tikšanās bijusi ļoti emocionāla, jo uz pasākumu ieradušies cilvēki, kas nav bijuši satikti kopš izlaiduma: «Cits citu vairs neatpazinām.» Izņēmuma kārtā šogad tikšanās visdrīzāk nebūšot.Izmēģināts vissElza Bauskā ir beigusi pārdevēju skolu. Viņas pirmā darbavieta bi-ja kāda maza bodīte Īslīces pagasta Lauktehnikā. Ar laiku tirgotavas pamainītas, un par pārdevēju viņa strādājusi dažādos veikalos Bauskā, Ozolainē un pat Jaunjelgavā.Vēlāk kopā ar vīru Ozolainē nodibināta sava zemnieku saimniecība. Elza stāsta, ka izmēģināts viss – audzēti dažādi lopiņi, mājputni un citi kustoņi. Apstrādāta arī zeme, un turēts mežs. «Gāja grūti, tad vēl parādījās veselības problēmas. Pēc desmit gadu pastāvēšanas saimniecību tomēr likvidējām,» atklāj ozolainiete.Pārceļoties uz jaunajām mājām ciema centrā, ģimene vēl kādu laiku turējusi lopiņus, taču arī no tā nācies atteikties, jo izmaksas bijušas pārāk lielas: «Kad paši uz lauka vairs neko neaudzējām, barība tām dažām govīm un cūkām bija jāpērk. Tam mēnesī aizgāja simt un vairāk latu.» Kopā ar bērniem un mazbērniemSilu mājas pagalmā ozolainiete ir iestādījusi vairākus bērzus: «Zem tiem iesētas sēnes, šogad vajadzētu būt pirmajai ražai, taču vēl neko tur nemanīju.» Viņai ļoti patīkot mežs un viss, ko tas dod. Mākslīgi veidotā purvā pie mājas audzētas arī dzērvenes un mellenes. Protams, netrūkst tradicionālo ogu krūmu un koku. Lielu platību aizņem ķiploki. Pēdējā laikā nekas cits neatliekot kā pa āru vien dzīvoties, jo mājā notiek remonts. Daļa darbu līdz jubilejai, kas nedēļas nogalē, tiks pabeigti, taču, ja vien būs labs laiks, viesi tik un tā uzturēšoties dārzā. Remontu veic Elzas znots Peters. Kopā ar sievu Vinetu, jubilāres meitu, atbraukuši atvaļinājumā. Pāris dzīvo un strādā Vācijā, taču abi izrādījuši vēlmi ar laiku atgriezties Latvijā.Elzas otra meita Santa strādā poliklīnikā Iecavā. Abas atvases savai mammai sagādājušas četrus mazbērnus. Lūkojoties uz viņiem, jubilāri nedaudz pārņem skumjas, jo, viņasprāt, jaunajai paaudzei ir grūti pieņemt lēmumus par savu nākotni. «Agrāk tā nebija, visiem bija darbs. Tagad nevar saprast, kur mācīties, vai tāda profesija kādam būs vajadzīga,» uzskata Elza. Atverot avīzi, viņu izbrīnot tas, cik maz tajā rakstīts par ražošanu, bet daudz par dejošanu un dziedāšanu: «No malas tā vien izskatās, cik labi mums klājas, cik laimīgi esam, bet tā taču nav.»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Meža valdzinājums

Kategorijas