Bišu sanesto naudu gaida pēc gada

Bauskas novada Ceraukstē, pie lielceļa A7 līdzās plastmasas taras ražotnei, liepu ielokā izvietotā bišu drava iezīmē SIA «Bēris» jauno uzņēmējdarbības virzienu.Pašlaik uzņēmumā attīstīti četri biznesa veidi – plastmasas (PET) pudeļu ražošana, metālapstrāde, autotransporta pārvadājumi un lauksaimniecība. Pērn, meklējot jaunus avotus papildu līdzekļu gūšanai, nolemts roku iemēģināt biškopībā. Šim nolūkam rasts Eiropas fondu atbalsts pasākumā «Lauku saimniecību modernizācija». Par Eiropas naudu un saviem līdzekļiem iegādātas 100 bišu saimes, stropi un saldās masas rūpalam vajadzīgās iekārtas. Kaitē zemā cena«Šogad dravā mitinās 150 bišu saimes. To, vai darbību paplašināt vai sašaurināt, rādīs noieta tirgus, realizācijas apjomi un atbalsts biškopībai,» teic SIA «Bēris» valdes loceklis Raimonds Kuķalks. Viņš ir uzņēmuma galvenais bitenieks un dravas apsaimniekotājs. Uzņēmuma vadītājs iecerējis atrast vietu eksporta tirgū un pagaidām produkciju realizē vairumā.Rentabilitātei un peļņas gūšanai kaitē uzpircēju piedāvātā zemā cena, kas ir 1,80 – 2 lati par kilogramu. Trīs lati par saldā produkta kilogramu – tādai vajadzētu būt vairumtirdzniecības cenai, lai sasniegtu augstu rentabilitāti, pārliecināts bitenieks. Lai iekarotu vietu lielveikalu tīklos, vajadzīgs konkrēts apjoms no daudzām saimniecībām. Tas būtu precedents kooperatīva veidošanai, bet biškopji šajā ziņā ir kūtri, katrs labprātāk attīsta savu rūpalu nekā dalās receptēs ar citiem un apvienojas. «Šogad, visticamāk, būsim zem strīpas un «iebrauksim» mīnusos. Taču nākamgad, ja nevajadzēs neko piepirkt klāt saimniecībai, bišu ienestajai naudai vajadzētu uzņēmumā parādīties ar plusa zīmi,» spriež R. Kuķalks.Sakoptākās dravas pretendentsLatvijas Biškopības biedrības (LBB) Bauskas nodaļa Raimondu Kuķalku pieteikusi konkursam «Gada biškopis» nominācijā «Gada sakoptākā drava». Pagājušajā nedēļā konkursa žūrija ieradās Ceraukstē, lai klātienē iepazītos ar konkursa finālam izvirzīto biškopi un viņa aprūpēto saimniecību. LBB valdes priekšsēdētājs Armands Krauze atklāja, ka biedrība ir atjaunojusi tradīciju un jau trešo gadu godinās labākos biškopjus. Pērn no Bauskas puses konkursa finālā neiekļuva neviens bitenieks. Šogad izraudzīti divi dravnieki – R. Kuķalks un iecavnieks Arnis Melderis no z/s «Bites». «Konkursa finālisti ir lielisks piemērs pārējiem – viņi rūpējas par savu saimniecību un paceļ latiņu visai biškopības nozarei. Ikvienam dravniekam ir jātiecas kļūt par Latvijas «Gada biškopi», lai šī nozare būtu konkurētspējīga un videi piemērota,» teic A. Krauze. Viņš atklāj, ka Latvijā pašlaik ir aptuveni 68 000 bišu saimju. Ņemot vērā Latvijas teritorijas lielumu un biotopu daudzveidību, Latvijā varētu izvietot ap 200 000 bišu saimju, lēš A. Krauze.Pēdējos gados saimju skaits aug un interese par biškopību ir liela. Iegulda nektāraugu sējāApskatot Ceraukstes saimniecību, konkursa žūrija bija vienisprātis, ka tai piemērotāka ir nominācija «Straujākā izaugsme» vai arī «Jaunais biškopis», taču līdz «Sakoptākās dravas» titulam vēl daudz darāmā. Nav ierīkota dzirdinātava, nav dezinfekcijas telpas, nav vaska kausētavas, neizpildītos kritērijus nosauc A. Krauze. LBB pārstāvji augstu novērtēja ceļojošās dravniecības nodrošināšanu un pārvietojamās medus mājas izveidi nākotnē.Diemžēl žūrija neapskatīja otru bišu saimju bāzes vietu Codē, kur 15 hektāros zied īpašais bišu amoliņš. Te iesēti arī griķi, kas jau tuvākajā laikā raisīs ziedus, pievilinot medus mednieces. R. Kuķalks atklāja, ka uzņēmumam piederošie īpašumi – ap 400 hektāru zemes Bauskas pusē – ļauj izvērst nektār-augu sēju, nodrošinot ienesuma konveijeru un palielinot medus ražu. Uzlabojusies medus kultūraLBB valdes priekšsēdētājs Armands Krauze atklāja, ka Eiropā liela daļa medus tiek realizēta tiešajā tirdzniecībā. Skandināvijā tiešajā tirdzniecībā nonāk 50% medus, Latvijā – 75%. To sekmē tiešie kontakti un uzticēšanās konkrētam biteniekam. «Man patīk Raimonds, jo es redzu medus telpu – zinu, kādas kultūras tur audzē, kur ganās bites. Lielveikalā uz mani raugās bezpersoniskas burciņas, uz kurām uzskricelēts ražotājs un sastāvs,» teic A. Krauze.Medus mazumtirdzniecības cena ir trīs reizes lielāka, nekā to pērkot vairumā, tomēr precei jābūt atpazīstamai un kvalitatīvai. Saldā našķa patēriņš pēdējos gados Latvijā ir audzis, uzlabojusies arī medus kultūra. Nav vairs tā, ka iedzīvotājiem patīk vienīgi šķidrais medus. Pēdējie pētījumi liecina, ka aptuveni 30% priekšroku dod cietajam medum. «Pat bērni ir atraduši savu «Nutellu». Tas vairs nav iecienītais riekstu un šokolādes krēms, bet gan kristalizējies medus, ko var ērti izņemt no burciņas un smērēt uz maizes,» tā A. Krauze. FAKTILatvijas Biškopības biedrībā ir vairāk nekā 2000 biedru.Pavisam valstī ir vairāk nekā 3000 bitenieku. 3% biškopju pieder 100 – 150 saimju, 3% ir vairāk nekā 150 bišu saimju, 51% bitenieku pieder dravas, kurās ir līdz 14 saimēm.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»