Ekonomiskās krīzes sūrākā ietekme parādās attiecībās

2012. gada 20. jūlijs 00:00

Latvija atlabstot no ekonomiskās krīzes, apgalvo ekonomisti. Tās ietekmi uz cilvēkiem jutīsim vēl ilgi, spriež Anda Smiltiņa-Plūdone, Bauskas novada bāriņtiesas priekšsēdētāja.Skaitļu valoda ir skarba – Bauskas novadā 2010. gadā bērnu aprūpes tiesības atņemtas 31 personai, 2011. gadā – 32, bet šī gada pirmajos sešos mēnešos bāriņtiesa tādu lēmumu pieņēmusi jau par 17 personām, no kurām desmit ir mātes, bet septiņi tēvi. Ārpusģimenes aprūpē pašlaik atrodas 55 novada bērni, lielākoties līdz desmit gadu vecumam. Deviņi ievietoti dažādās Latvijas audžuģimenēs, aizbildnībā ir 38 bērni. Iespēja atgriezties retāka«Bāriņtiesa ir galējā instance, kas pieņem lēmumu, kad sociālie darbinieki atzīst – vēlamo nav izdevies panākt, un gluži vienkārši ir jāglābj bērni. Atņemot vecākiem aprūpes tiesības, bērns no ģimenes tiek izņemts. Gada laikā vecāki savas tiesības var atgūt, un šogad tās atjaunotas diviem tēviem un vienai mātei, trīs bērni varēja atgriezties mājās. 2011. gadā aprūpes tiesības atjaunotas sešām personām, 2010. gadā – deviņām. Tomēr daudz biežāk iznāk lemt par pretējo,» stāsta Anda Smiltiņa-Plūdone.Pārskatot pēdējos gados bāriņtiesā skatītās lietas, viņa nosauc vairākus iemeslus attiecību samezglojumiem. Nākas atzīt, ka jauni cilvēki nav spējīgi būt vecāki. Pie bērna tikt vienkārši, bet ikdienas rūpēm nav iemaņu, un tas apnīk. Mazi bērni, pat bezpalīdzīgi zīdaiņi tiek atstāti vieni bez uzraudzības, uzticēti svešiem cilvēkiem. Izskatot šādas lietas bāriņtiesā, jāsecina, ka jaunie vecāki atkārto to, ko paši bērnībā piedzīvojuši. Viņiem nav normālas ģimenes dzīves pieredzes, kurā vieta gādībai un atbildībai.Bauskas novada bāriņtiesai nav bijis jāpieņem lēmums, ka vecāki, kuriem atņemtas aprūpes tiesības, nedrīkst tikties ar bērniem audžuģimenēs vai aprūpes iestādēs. Taču ne jau katrs vispār vēlas interesēties par savu bērnu. Savukārt viņi viegli pieņem jaunos apstākļus, ja tur ir mierīgi, droši, silti un ir, ko ēst, tad iespēja satikt mammu daudz nenozīmē.Nejūtas laimīgiViena no lielākajām nelaimēm ģimenēs joprojām ir alkoholisms un citu apreibinošu vielu lietošana. Vājas gribas cilvēki meklē iespēju aizmirst grūtības, pienākumus. Bauskas novada sociālajā dienestā ir atkarību speciāliste Tatjana Kalniņa, taču pārmaiņas nav iespējamas, kamēr vaininieks neapzinās savu nelaimi un nevēlas no atkarības atbrīvoties. Valsts jau gadiem neapmaksā ārstēšanos no alkoholisma, arī tāpēc daudzi no apreibināšanās purva nespēj izrauties.Tam seko nervozitāte un dusmu izgāšana uz dzīvesbiedru un bērniem, jo cilvēki nav laimīgi. Bauskas novada bāriņtiesas priekšsēdētāja kā pirmo nosauc emocionālo vardarbību. Regulāri piedzīvojot ģimenes skandālus, bērni sāk baidīties no vecākiem un par viņiem, nereti nākas bēgt no mājām. Nākamais pāridarījums ir pamešana novārtā, kad bērnu elementārās vajadzības netiek apmierinātas, viņi tiek pazemoti, nicināti. Tad seko fiziska un arī seksuāla vardarbība.«Mani uztrauc, ka policija vairs nereaģē uz ģimenes skandāliem, un, ja tie turpinās, var nonākt līdz situācijai, kad apdraudēta mātes un bērnu dzīvība. Ar riska ģimenēm daudz strādā sociālie darbinieki, taču arī iedzīvotāji ir kļuvuši aktīvāki. Kaimiņi, paziņas, pat nejauši garāmgājēji ir ziņojuši par bērniem, kuri tiek atstāti vieni, ieslēgti, ilgstoši raud, nāk lūgt ēdienu. Arī no skolām saņemta informācija par novērojumiem, kas liecina, ka bērnam mājās nav viss kārtībā. Uz to aicinu katru – nepaejot garām un neklusējot, aizkavēsim nelaimi,» teic Anda Smiltiņa-Plūdone.Divas mātes ar bērniem pašlaik atrodas krīzes centrā, un Bauskas novada bāriņtiesa šim nolūkam izmanto krīzes centru Dobelē un Valmierā. Diemžēl pagaidām nav likuma, kas liktu varmākam atstāt dzīvesvietu, tāpēc pazemotajiem nākas atgriezties un turpināt dzīvot bailēs.Ar Eiropas atbalstuTieši ģimenēs notiek ceturtā daļa no visiem smagajiem vardarbības noziegumiem, piemēram, slepkavības un fiziskas vardarbības, par ko varmākas tiek notiesāti, tādi secinājumi ir Labklājības ministrijai. No 2008. līdz 2011. gada beigām situācijas apzināšanai, speciālistu izglītošanai, tiesiskā regulējuma pilnveidošanai, atbalsta sniegšanai cietušajiem valstī četru gadu laikā izlietoti vairāk nekā trīs miljoni latu.No vardarbības ģimenē cietušo pilngadīgo cilvēku rehabilitācija, cietušo bērnu ģimenes locekļu rehabilitācija un darbs ar vardarbīgiem vecākiem līdz 2015. gadam tiks īstenots par Eiropas Sociālajā fondā (ESF) pieejamo finansējumu. No 2015. gada šo pakalpojumu būs jāfinansē valsts budžetam. INFORMĀCIJALatvijā bērna aprūpes tiesības atņemtas:2009. gadā – 1417 personām,2010. gadā – 1645 personām,2011. gadā – 1961 personai. Aprūpes tiesības pērn zaudējušas 1082 mātes un 879 tēvi. Avots: Labklājības ministrija UZZIŅAIKur meklēt padomu un palīdzību: Bauskas novada bāriņtiesa – priekšsēdētāja Anda Smiltiņa-Plūdone, tel. 63923915, e-pasts: smiltina.pludone@bauska.lv, sekretāre Anita Miļūna, tel. 63922123.Bāriņtiesas locekles pieņem:Aija Stabule – Ceraukstes pagasta un Īslīces pagasta pārvaldē; Irēna Bajāre – Brunavas pagasta pārvaldē;Dzintra Boča – Gailīšu pagasta pārvaldē;Helvija Greiere – Mežotnes un Codes pagasta pārvaldē; Ina Nikolajeva – Dāviņu pagasta pārvaldē; Aija Rudzīte – Bauskas bāriņtiesā; Dace Štāle – Vecsaules pagasta pārvaldē. Rundāles novada bāriņtiesa – priekšsēdētājas Zintas Baltiņas pienākumus pašlaik pilda Sandra Upīte, tel. 63962242, e-pasts: sandra.upite@rundale.lv; bāriņtiesas locekles Lūcija Volodina un Silvija Pavlova. Iecavas novada bāriņtiesa – priekšsēdētāja Linda Zariņa, tel. 63942669, e-pasts: barintiesa@iecava.lv; bāriņtiesas locekles: Vija Spalva, Ilze Naguraviča, Tatjana Kapusto, Vita Lauciņa-Veinere, sekretāre Maira Māla.Vecumnieku novada bāriņtiesa – priekšsēdētāja Inita Sproģe, tel. 63960527, e-pasts: inita.sproge@vecumnieki.lv; bāriņtiesas locekles: Vita Siliņa – Skaistkalnē, Daina Pelne – Bārbelē, Kristīne Rulle – Stelpē, Liena Grinberga – Kurmenē, Gita Eriņa – Vallē.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Ekonomiskās krīzes sūrākā ietekme parādās attiecībās

Kategorijas