BauskasDzive.lv ARHĪVS

+38 grādi un sabojājies kondicionieris

ILZE LUJĀNE

2012. gada 20. jūlijs 00:00

200
+38 grādi un sabojājies kondicionieris

Ceļosim! Pa Balkāniem savā auto.Baušķenieki Alīna Ārenta, Ieva Notte un viņas vecāki nesen bija ceļojumā uz Bosniju un Horvātiju. Vēloties atpūsties un piedzīvot ko interesantu, izvēlējušies doties uz Balkāniem ar savu auto. Alīnai un Ievai šis brauciens bija kārtīga atelpa pēc vidusskolas centralizētajiem eksāmeniem.Iespaidi Bosnijā un Hercegovinā«Interesanti, ka Bosnija nav eiropeiska. Valsts pat nav Eiropas Savienībā (ES), bet ir iespējas norēķināties ar eiro. Pārdevēji pārrēķina summas, tas viņiem nesagādā nekādas problēmas,» stāsta Ieva. Alīna īpaši akcentē to, cik ļoti ļaudis tur tomēr uzticoties cits citam: «Cilvēki mašīnas, tās logus atstāj vaļā, neaizslēdz. Veikalā neviens neuzmana, ko tu dari.»Lai dotos uz Hercegovinas sirdi pilsētu Mostaru, nācās braukt pa serpentīniem, kas ir līkumotie kalnu ceļi, gar Neretvas upes ieleju. Skaisti. Pilsētas simbols ir augsts tilts, kurš tika iznīcināts pēdējā karā artilērijas apšaudē, kad risinājās serbu, horvātu un bosniešu militārs konflikts. Mostaras Vecais tilts ar ES valstu finansiālu atbalstu tika atjaunots 2004. gadā. Drosmīgie no tā lec peldēties.«Viens no zīmīgākajiem ceļojuma piedzīvojumiem bija karstais laiks. Ārā bija aptuveni plus 38 grādi, un mēs braucām ar automašīnu, kurai sabojājās kondicionieris,» smejas Alīna.Baušķenieki ne tikai baudīja dabu, kultūrvēsturi, bet arī vietējās tradīcijas un ēdienus. «Bijām kafejnīcā, kur mūsu acu priekšā tika gatavota jēra gaļa. Jērs bija uzdurts uz iesmiem un griezās virs karstām oglēm – tas ir bosniešu nacionālais ēdiens. Porcijā bija ļoti daudz gaļas, pavāri nebija skopojušies,» smaidot stāsta Ieva.Tūristi, protams, apmeklēja arī Medžugorji – svēto pilsētu, uz kuru mēdz ierasties svētceļnieki no visas pasaules. Tajā atrodas Jēzus Kristus statuja, no kuras tek pilieni – Jēzus sviedri jeb svētais ūdens. Cilvēki tos slauka kabatlakatiņos un nēsā līdzi, jo tiem esot sargājošs spēks. Medžugorjes baznīcā dievkalpojumi notiek vairākās valodās. Tūristi te mēdz kāpt arī Krustakalnā un Svētās Marijas kalnā. Vairāki ticīgie apgalvo, ka te viņi esot redzējuši pašu Mariju.Horvātijā pie Adrijas jūrasHorvātijā ir ļoti labi ceļi, lieliski izbūvētas maģistrāles, tiesa, pārvietošanās ir par maksu. Kā jau kalnu reģionā, te ir daudz tuneļu, kuri ir tik gari, ka, braucot tiem cauri, elpu aizturēt nevarot.Horvātiju uzskata par ekoloģiski tīrāko valsti Eiropā. Viena no tās lielākajām bagātībām ir dzidrā jūra. Gan dienā, gan naktī Adrijas jūras piekrastē ir rosība. Dienas laikā cilvēki peldas, bet naktī piekrastes kafejnīcās izvieto krēslus un galdiņus, kur apmeklētājiem vadīt nakts dzīvi. «Nepārtraukti bija liels karstums, pat naktī ap plus 30 grādiem. Mums bija labi tas, ka dzīvojām pie Ievas ģimenes draugiem, kuru mājas atrodas aptuveni 200 metru no jūras,» atminas Alīna. Ieva piemetina: «Tā kā nemitīgi bija karsts laiks, tad arī jūra bija silta. Ūdens tajā ir ļoti sāļš, un cilvēks var viegli turēties tā virspusē. Šādi ūdenī var atgulties, pilnībā atslābināties un izvēdināt galvu arī no aizvadītajiem vidusskolas eksāmeniem.»Splita ir otra lielākā pilsēta Horvātijā. Ieva dalās iespaidos: «Kad braucām uz Splitu, no tāluma tā izskatījās kā balta pilsēta. Patiesi, ielas tur izbūvētas no marmora. Kopumā man tā šķita cēla pilsēta ar cietokšņiem, milzīgu ostu.»Ceļojumā pa šīm Balkānu zemēm baušķenieki nav daudz apmeklējuši muzejus, jo pilsētas, kuras apskatījuši, jau pašas par sevi varētu dēvēt par muzejiem. Daudz vēsturisko pieminekļu – arkas, kolonnas, senas ēkas.Alīna smaidot stāsta: «Mēs pie saviem vecvecākiem dodamies uz laukiem, kur palīdzam strādāt dārza darbus – lasām ogas, gurķus, ravējam, bet Horvātijā mazbērni ar saviem vecvecākiem spēlējas un dienas vada pie jūras.»