Vienā dienā atsauc atmiņā piecus gadsimtus

2012. gada 23. jūlijs 00:00

Krāšņi, ar izdomu rotāta, ļoti daudziem pasākumiem piepildīta, 21. jūlijā, 520. dzimšanas dienā, Iecava sagaidīja gan iecavniekus, gan viesus. No deviņiem rītā līdz vēlai naktij visās malās virpuļoja dejas, skanēja dziesmas, ļaudis piedalījās viktorīnās, baudīja teātri un gluži vienkārši izklaidējās un priecājās.Svētkus nevarēja nedzirdēt un nemanīt. Iecavas ūdenstorni rotāja uzraksts «Iecava» un ciema ģerbonis. Lielgabals Rīgas un Edvarta Virzas ielas krustojumā bija tērpies adītā džemperī, bet gājēju tiltiņā pār Iecavas upi bija ieperinājies liels zirneklis, kas biedēja bērnus un priecēja pieaugušos. Skanēja lielgabalu dārdi.Baznīca modinaPirmais iecavniekus no luterāņu baznīcas torņa modināja pūtēju kvartets «Shady Brass Q», pēc tam skanēja baznīcas zvani. Tiesa, pirms lielajiem zvaniem rītu baznīcas telpās ieskandināja mazāki – no zvaniņu izstādes. Luterāņu draudzes locekle Laima Lāce teic, ka zvaniņu izstāde baznīcā ir pašu draudzes locekļu iniciatīva par godu svētkiem. Vēl uzstājās mūzikas ansamblis «Freska» no Rīgas, kura sastāvā dzied baznīcas ērģelniece Zaiga Lazdiņa, arī baznīcas ansamblis. Savukārt katoļu dievnamā klausītājus priecēja Iecavas kultūras nama jauktais ansamblis «Svētdiena» un Liepājas zvanu koris «Campanella».Ļaudis pat veidoja rindas un sastrēgumus, lai uzkāptu luterāņu baznīcas zvanu tornī un no turienes vērotu apkārtni. Varēja apskatīt ne tikai Iecavas panorāmu, bet kādu laiku no augšas vērot «Gross Eckau» kaujas rekonstrukciju. Jāatzīmē, ka 1812. gadā, kad Krievijā iebruka franču ģenerāļa Napoleona karaspēks un pie Iecavas notika lielākā kauja Baltijā, baznīca bija nopietns patvērums iedzīvotājiem, jo no lodēm sargāja mūri, bet karavīri neaiztika tos, kas bija dievnamā. Vēsturiskas liecības vēstī, ka brīdī, kad sākušas svilpot lodes, mācītājs Kārlis Ernests Heinrihs Kīns svētījis trīs jaundzimušos.Paši kaujas rekonstrukcijas dalībnieki, kas pārstāvēja vairākus klubus no Baltijas Kara vēstures asociācijas, jau no paša rīta pierībināja Iecavu ar lielgabalu dārdiem un šauteņu šāvieniem. Svētku dienā karadarbība virzījās cauri visam ciemam gar Iecavas upi. Vispirms aktīva šaudīšanās notika pie luterāņu baznīcas, bet pati lielākā kauja – vecā stadiona teritorijā. Dūmi ātri vien pārklāja lauku, ik pa brīdim izklīstot un atklājot kaujas ainas. Sporto un dziedJauniešu gatavotie sarīkojumi sākās ar Bruno Baha veidotajiem videodemonstrējumiem Iecavas kultūras namā.Varēja vērot iecavnieku laba vēlējumus savam ciemam, kā arī jaunā režisora Artūra Šlosberga īsfilmu «Jaunava». Diemžēl filma par Iecavu, kas tika uzņemta pirms pieciem gadiem, tehnisku iemeslu dēļ netika demonstrēta.Grāfa laukumā un tā tuvumā visu dienu notika dažādas aktivitātes, kurās bija iesaistīti jaunieši. Pie sporta nama «Dartija» ritēja Iecavas novada ielu basketbola 3:3 turnīra «Solobasket Iecava 2012» 3. kārta. Māris Ozoliņš, viens no sacensību organizatoriem, pastāstīja, ka sportistiem bija iespēja izmēģināt jaunus grozus un vairogus. Grozi speciāli pasūtīti tādi, lai jaunieši, kam patīk bumbu triekt grozā no augšas, to droši varētu darīt – stīpa tikai nolocīsies saskarsmes brīdī un pēc tam atleks vietā.Pusdienlaikā mūzikas cienītāji varēja baudīt atraktīvās grupas «Labvēlīgais tips» koncertu, bet pulksten piecos sāka darboties jauniešu skatuve Grāfa laukumā. Koncertu vadīja Iecavas jauniešu padomes locekļi, bet uzstājās grupas «CanZone», «Gāzēts piens», «Arkādija», «Bildes no rītdienas», «Monro». Skatītājus izklaidēja deju grupa «Matrix», kura piedalījās arī kopējā gājienā. Vēlu vakarā jauniešiem bija iespēja baudīt grupas «Musiqq» sniegumu.Iecavas jaunieši trīs veidos vēstīja par sava ciema vēsturi. Jauniešu padome bija sagatavojusi vēstures taku, kuras malās bija izstādītas plāksnītes ar informāciju par Iecavas nozīmīgākajiem objektiem. Jauniešu iniciatīvas grupa organizēja nelielu vēsturisko orientēšanos. Tiem, kas vēlējās, bija jāatrod četri kontrolpunkti un jāsavāc četri zīmogi. Tad varēja iegūt balvās svētku atribūtiku. Ginters Plukass, Žanis Sevastjanovs un Ritvars Priede stāvēja pie otrā kontrolpunkta. Puiši atzina, ka interesentu bijis ļoti daudz – balvas beigušās ātri.Parka teritorijā tika izspēlētas trīs teatralizētas vēsturiskas etīdes – «Soliņš», «Buduārs» un «Ģimenes pikniks», ko sagatavoja Iecavas kultūras nama teātra sporta pulciņa dalībnieki. Vadītāja Valda Prokopenko sacīja, ka ideja par šādu teatralizētu etīžu spēlēšanu radusies svētku režisorei Dacei Liepniecei. Turpat netālu, pie Iecavas upītes, draiskojās vidējo paaudžu deju kopas, ģērbušās 20. gadsimta sākuma izejamos un pludmales tērpos. Patīk Krasta ielaSvētku norise pulcēja tūkstošiem skatītāju. Šajā dienā Iecavā bija kā Rīgā – cilvēku pārpildītas ielas, sastrēgumi un nepārtraukta drūzma. Katrs atrada sev ko interesantu un baudāmu.Gandrīz ikvienā svētku vietā bija sastopams fotogrāfs Jānis Liflans, kurš steidza tvert mirkļus: «Šeit ir ļoti interesanti. Man patīk, jo ir, ko fotografēt. Sagatavots ļoti daudz skaistu vietu. Apmeklētājiem ir, ko darīt, kamēr visu kājām izstaigā. Pasākuma odziņa ir veco laiku karavīri, kas apmešanās vietās uzvedas kā senatnē – ēd, kārto nometni, šaudās, bet pa vidu spēlējas bērni.» Svētku viesim īpaši patika Krasta iela ar tās dažādajiem rotājumiem, floristu darinājumiem.Līga Veismane no Vecumniekiem bija atvedusi rokdarbus pārdošanai un apskatei. «Iecava ir skaista – interesanti noformēta iela ar puķu lietussargiem, velosipēdiem. Ja būtu labāks laiks – vispār ideāli,» viņa saka. Parkā aiz tiltiņa dažādas preces piedāvāja amatnieku tirdziņš. Apmeklētāju uzmanību piesaistīja arī retroautomobiļu izstāde, radošās darbnīcas un daudzi citi interesanti piedāvājumi. Dievdārziņā vakarpusē pulcējās folkloras kopas no Iecavas un Bauskas novada, kā arī no sadraudzības pilsētas Pasvales Lietuvā. Priecīgi par iespēju ierasties Iecavā bija lietuviešu folkloras kopas «Svalios» dalībnieki. Antans Garalevičutis pastāstīja, ka kopā muzicē un dzied ģimenes pārstāvji trīs paaudzēs – pieci no desmit folkloras kopas dalībniekiem ir viņa ģimenes locekļi. Jaunākais mazdēls sit bungas. Savukārt Greta Garalevičute izvēlējusies vijoli. Viņa atzina, ka Dievdārziņā spēlēt esot ļoti patīkami – klusa, jauka un dabiska vieta. Dziesmās un dančos pagāja vakars.Pēc sadziedāšanās Iecavā uz brīdi iestājās neliels klusums – visi gatavojās svētku gājienam. Laikmeti satiekasVakarā deviņos pie Iecavas novada domes sākās svētku gājiens «Ar senatnes elpu», kurā piedalījās 33 kolektīvi – gan Iecavas novada pārstāvji, gan viesi. Jāatzīst, ka nosaukums pilnībā atbilda – vienkopus gāja kolektīvi latviešu tautas tērpos, 19. gadsimta karavīri, padomju laika pionieri un «Brīviņmuižas» dāmas. «Mēs esam autentiski pionieri. Gandrīz visi tādi esam arī bijuši. Daži gan paspēja pabūt tikai par oktobrēniem. Tomēr viss būs, kā vajag – vienā solī, ar sasaukšanos kā kārtīgā vienības skatē,» tā par savu «Judītes pionieru pulciņu» saka Iecavas internātvidusskolas direktore Judīte Rubina. Krāšņais gājiens, kurš noslēdzās estrādē, priecēja skatītājus visā tā garumā. Koncertuzvedumu atklāja Iecavas novada domes priekšsēdētājs Jānis Pelsis. Uzvedums sākās ar priecīgām, skaistām un tautiskām dejām, tad atsauca skatītājus realitātē ar 1812. gada kauju aprakstu, pieminot kritušos karavīrus un kara gadus, bet tūlīt pēc tam atkal ienesa skaistajā un krāšņajā grāfu Pālenu laikmetā, turpinot vēstures tēmu līdz pat mūsdienām un noslēdzot ar krāšņu uguņošanu. Ar skaistiem ievadvārdiem priekšnesumus pieteica aktieris Gundars Grosbergs, bet Iecavas novada amatierkopu dalībnieki un viesmākslinieki izklaidēja klātesošos līdz vēlai naktij. Uzstājās iluzionisti Enriko un Dace Pecolli, dziedāja Nacionālā teātra aktrise Marija Bērziņa, Dailes teātra aktieris Gints Andžāns, dziedātāji Ingus Pētersons un Endija, bet pašu amatieri dziedāja un dejoja – tautas dejas, vēderdejas, polonēzi, valsi.Jau tumsā sava lielā darba izskaņu vēroja Iecavas kultūras nama direktore Alma Spale un māk-slinieciskās daļas vadītāja Ginta Cera. Pēdējā pati piedalījās polonēzes dejā, kad uz skatuves devās vidējās paaudzes dejotāji un jaunieši. «Nedaudz žēl, ka viss beidzies. Jāgaida atkal piecus gadus. Tomēr izjūtas paliks ļoti labas – daudz viesu, svešas sejas, bet arī daudz savējo, arī to, kuri atbraukuši ciemos uz Iecavu,» tā Alma Spale.

+ 5

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Vienā dienā atsauc atmiņā piecus gadsimtus

Kategorijas