BauskasDzive.lv ARHĪVS

Ar molbertu – uz pansionātu

AINA UŠČA

2012. gada 25. jūlijs 00:00

19
Ar molbertu – uz pansionātu

Voldemāra Volodina ota bijīgi pieskaras audeklam. Šķiet, ka viņš ir iesaistījies rituālā, kurā katrs priekšmets ir iesvētīts un katram žestam ir sakrāla nozīme.Bauskas novada pansionāta «Derpele» iemītnieks Voldemārs viņnedēļ piedalījās biedrības «Meistars Gothards» rīkotajā mākslinieku plenērā, kas risinājās sociālās aprūpes iestādē. Gleznos Mežotnes pilskalnā Pansionātā reiz ciemojās mākslas skolas bērni, bet vēl nekad iemītniekiem netika piedāvāts pašiem gleznot pieredzējušu amatieru vadībā. Turklāt plenēra dalībnieki piedāvāja arī molbertus, krāsas un otas, bet ainava «Derpelē» – gluži kā tūrisma glancētajos ceļvežos. Burvīgais rožu dārzs, ar lielisku gaumi iekoptais parks ir vērtība, ar ko Bauskas pievārtē patiesi var lepoties.Biedrība «Meistars Gothards» šogad, piedaloties Nīderlandes fonda «KNHM» projektā «Iedzīvotāji veido savu vidi», saņēma finansējumu jaunu molbertu un citu gleznošanas piederumu iegādei. Projekts ir vērsts uz vietējās kopienas iedzīvotāju dažādu grupu iekļaušanu kopīgos pasākumos, skaidro autore Indra Liepa. Šovasar ir paredzēti trīs plenēri, Bauskas gleznotāju kodolam piesaistot novada iedzīvotājus, kuri šādu vaļasprieku nevar atļauties līdzekļu trūkuma, sociālās izolācijas vai citu iemeslu dēļ. Pirmā kopīgā gleznošana notika 1. jūnijā Bauskas novada Bērnu un jauniešu centra sezonas noslēguma svētkos, nākamā – pansionātā «Derpele», bet augustā plenērs būs Mežotnes pilskalnā, aicinot pievienoties Rundāles novada iedzīvotājus. Atvērti sadarbībai Projekta ideju acumirklī novērtēja pansionāta direktors Alvis Feldmanis. Ieraugot «Derpelē» biedrības «Meistars Gothards» gleznošanas studiju 20 dalībniekus, kuriem māksla ir nevis rotaļa, bet gan personības attīstības iespēja, viņš piedāvāja turpmākās sadarbības modeli. «Pansionātā ir lieliska izstāžu telpa, kurā var eksponēt gleznotāju darbus, ļoti skaista vide. Atliek vienīgi rosināt iemītniekus pārvarēt kautrību un pamēģināt sevi izpaust mākslā,» spriež Indra Liepa. Pansionāta lietvede Ārija Pašišņaka un viņas kolēģes plenēristu rosību vēroja nevis formāla pienākuma, bet gan intereses dēļ. Viņas bija saposušās brīvos, vasarīgos apmetņos gluži kā svinībās brīvā dabā. Sarunā ar «Bauskas Dzīvi» Ārija Pašišņaka atzīst: «Man ļoti patīk vērot māksliniekus gleznojam. Skatos uz audekliem un brīnos, kā viņiem izdodas dabas krāšņumu atainot. Mani ļoti, ļoti iespaidoja Aigas Ludvigas gleznotās rozes. Par tām diendienā rūpējas dārzniece Ilga Orupe, bet parka zālienu kopj Kestutis Mucenieks. Skaistumu nevar radīt ar domām vien – ir nepieciešama degviela, prasmīgi un atbildīgi cilvēki, kuri spēj dārzu apkopt. Mēs lepojamies, ka «Derpelē» pratām izveidot apbrīnas vērtu parku.»Saskarsme un atbalsts Māksliniece Daile Feldmane «Derpeles» rožu dārzu gleznoja pirmo reizi. «Braucot pa Rīgas šoseju, biju ievērojusi muižiņas jauno tēlu, bet neienāca prātā, ka visa teritorija varētu būt tik harmoniski un skaisti izveidota,» teic Daile. Viņas asistente visu dienu bija trīs gadus vecā mazmeitiņa Helma Elvīra, kurai izbraukums zaļumos ne mirkli nešķita nogurdinošs.Lolita Zelča, kura trīs gadus ir Bauskas novada iedzīvotāja, plenēru pavadīja kopā ar jaunāko dēliņu Ansi. Ģimenē vēl ir 15 un desmit gadu veci bērni, kuri mācās Bauskas Valsts ģimnāzijā un sākumskolā. Dzīvojot Rīgā, Lolita bija lielu uzņēmumu personāla atlases speciāliste. Tagad ģimene dzīvo vīra dzimtajā pusē netālu no Bauskas. Par gleznošanas studiju biedrībā «Meistars Gothards» Lolita uzzināja no preses. Mākslas salonu Bauskā viņa iepriekš apmeklēja, lai iegādātos otas un krāsas draugu kāzu noformējumiem. Vēlāk, Indras Liepas rosināta, iestājās mākslinieka Mārtiņa Kalniņa gleznošanas studijā. Lolitai pamatzināšanas jau bija. Tagad viņa spriež: «Tās izrādījās ļoti seklas – pat nekādas, lai gan esmu diplomēta vizuālās mākslas un mājturības pasniedzēja. Tomēr studiju apmeklēju galvenokārt labvēlīgās gaisotnes un saskarsmes ar cilvēkiem dēļ. Pats svarīgākais man ir kompānija – atbalsta grupa –, ko esmu ieguvusi, pārceļoties uz dzīvi svešā pilsētā.»