Eiropas investīciju apmērs vēl nav zināms

2012. gada 25. jūlijs 00:00

Eiropas Savienības (ES) investīciju daudzgadu budžets nākamajā plānošanas periodā, iespējams, tiks samazināts. Latvijai šāds risinājums būtu ļoti nelabvēlīgs, jo ES fondi ir valsts ekonomikas attīstības visstimulējošākais veids.Pašlaik turpinās diskusijas par 2014. – 2020. gada budžetu un sarunas par to, kāds būs katrai ES valstij atvēlētais finansējums, informē ārlietu ministrs Edgars Rinkevičs. Viņš runāja reģionālo žurnālistu seminārā, ko rīkoja Ārlietu ministrija.Bija priekšlikums Kohēzijas fondu (KF) apmēru nākamajā plānošanas periodā samazināt par 20 procentiem, pret ko iebilda vairāku ES dalībvalstu pārstāvji. Tagad ir saņemts ierosinājums KF investīcijas samazināt par 12 procentiem, kas Latvijai arī nav izdevīgi. «Katra valsts diskusijās Eiropas Komisijā iestājas par savām interesēm. Mums ir Kohēzijas draugu grupa, kurā ietilpst ES 13 valstis. Sarunas par ES daudzgadu budžetu, kas ir ļoti smagas, turpināsies līdz šī gada beigām,» stāsta ministrs.Valsts nosaka prioritātesIlze Aleksandroviča, Satiksmes ministrijas Investīciju departamenta direktore, stāsta par ES fondu investīcijām transporta nozarē un prioritātēm periodā no 2007. līdz 2013. gadam. Kopējās ES fondu investīcijas Latvijā ir 4,5 miljardi eiro, bet investīcijas transporta nozarē, izņemot informācijas komunikāciju tehnoloģijas, ir 1,16 miljardi eiro.Apjomīgākais finansējums tiek saņemts no KF un Eiropas Reģionālās attīstības fonda. Šī fonda līdzekļi tiek izmantoti atbilstīgi valsts noteiktajām prioritātēm, kas ir pirmās šķiras autoceļu sakārtošana, tranzītielu atjaunošana pilsētās ārpus Rīgas, satiksmes drošības uzlabojumi Rīgā un citās pilsētās, ostu infrastruktūras sakārtošana, sabiedriskā transporta attīstība lielajās pilsētās ārpus Rīgas, elektronisko sakaru uzlabojumi.Savukārt Kohēzijas fonda nozīmīgākās investīcijas tiek ieguldītas dzelzceļa un autoceļu tīkla, kas Latviju savieno ar pasauli, attīstīšanai, kā arī lielo ostu un lidostas «Rīga» modernizācijai. «Fondu apguvē visilgākais posms ir iepirkuma procedūra. Korekcijas ir nesaudzīgas, vienmēr izraisās strīdi, tāpēc procedūra nereti ieilgst pusotru gadu. Iesāktie projekti ir jārealizē līdz 2015. gadam. Latvija ES fondu naudu nezaudēs,» skaidro departamenta direktore Ilze Aleksandroviča. Būvēs ātrgaitas dzelzceļuNākamajā plānošanas periodā pirmo reizi tiek paredzēts KF finansējums reģionālajiem autoceļiem, bet jautājums par vietējās nozīmes ceļiem fonda regulās līdz šim nav bijis iekļauts. Patlaban vietējie ceļi tiek minēti vienīgi kontekstā ar galveno ceļu savienojumu projektiem.Kamēr Eiropas Komisijā nav beigušās diskusijas par Latvijai atvēlēto finansējuma apmēru, nevar runāt par konkrētiem projektiem, bet gan par Valsts nacionālās attīstības plānā izvirzītajām prioritātēm transporta jomā. Ilze Aleksandroviča informē, ka galvenā prioritāte ir ātrgaitas dzelzceļš «Rail Baltic», kas savienos trīs Baltijas valstis. Pašlaik tiek veikta detalizēta izpēte, kā efektīvāk izstrādāt vilciena pieturas savienojumu ar lidostu «Rīga».

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Eiropas investīciju apmērs vēl nav zināms

Kategorijas